Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai tas notika ap Jauno gadu - īsti neatceros. Divpadsmit gadu vecumā tēvs nopēra mani ar elektrības pagarinātāja vadu. Viņa augums bija gandrīz divi metri. Sita, neskatoties - kur. Mēnesi nevarēju piedalīties sporta nodarbībās skolā. Māmiņa visu šo mēnesi centās, iespaidojot arī fiziski, piedabūt mani atvainoties tēvam, jo biju pārstājusi ar viņu sarunāties... Ja jau visi medijos runā par vardarbību – laikam, draugi, man arī pienācis laiks pastāstīt, kā bija… Lai tas ir viens no pirmajiem Jaungada darbiem.

Pie māmiņas pļaukām, dunkām, matu un ausu plēšanas biju pieradusi, tāpēc nepiekāpos un turpināju klusēt. Skolā mācījos labi, tāpēc klaiņošanu un bastošanu neviens vērā neņēma. Ap piecpadsmit gadu vecumu šad tad jau mēdzu mājās nepārrasties arī naktīs, atgriezties tikai pirms iešanas uz skolu - somu paņemt. Sasniedzot pilngadību, nevienu nebrīdinot, pametu mājas pavisam… Bet tas jau ir cits stāsts.

Taču atgriezīšos pie tā, ka vecāki mani sita visu bērnību. Tā bija viņiem, izglītotiem un sabiedrībā cienītiem universitātes darbiniekiem, ierasta audzināšanas prakse. Turklāt sodīta tiku par to, ja tikai uzdrīkstējos kaut ko iebilst vai darīt citādāk nekā viņi, kuri zināja labāk, ko man vajag, bija likuši.

Īpaši pazemojoši bija tas, ka man vienmēr tika prasīts piekrist labprātīgi pilnīgi visam. Dažkārt mani lamāja un sita tik ilgi, kamēr nepārstāju raudāt un spēju pateikt, ka piekrītu, ka viņiem ir taisnība, ka viņi vēl man tikai labu, ka labprātīgi darīšu to, ko man saka. Turklāt tas bija jāpasaka bez raudāšanas… Jāpasaka, ka piekrītu. Skaidri un vairākas reizes. Jāsmaida, jāsavācas un jānoslauka asaras. Un jāiet ar prieku izdarīt to, uz ko pati esmu labprātīgi piekritusi.

Vai esmu viņiem piedevusi? Šis jautājums mani neuztrauc, jo pati izvēlējos pamatu, uz kura tālāk veidoju savu dzīvi.

Vecāki ir miruši. Tēva pēdējā vēlēšanās esot bijusi aiziet pamakšķerēt kopā ar mani. Manuprāt, ar cilvēku, kurš formāli ar tevi pārtraucis kontaktēties, lai arī dzīvoja zem viena jumta, kad viņam bija divpadsmit gadi, nebūtu interesanti kopā kaut ko darīt. Tā domāju arī tagad, bet nu labi – mirējiem mēdz būt dīvainas vēlēšanās.

Dievs ar viņiem, ar tiem maniem vecākiem, jo ne jau par to gribēju rakstīt, bet par Jaungada apņemšanos. Toreiz, divpadsmit gadu vecumā, izdomāju, ka neviens nekad manā vietā vairs nenolems, ko man darīt. Nekad vairs nepiekritīšu pret savu gribu darīt to, ko man pateiks, ka tas ir labi man un tāpēc man jāpiekrīt bez šaubīšanas. Protams, mani turpināja sodīt un sist, kamēr aizbēgu no mājām pavisam, bet iekšējo brīvības sajūtu biju ieguvusi divpadsmit gadu vecumā.

Daudzus gadus viss bija labi, bet nupat jau būs divi gadi kā jūtos atkal kā bērnībā. Sevišķi stipri to izjūtu tagad, kad pēkšņi, ārkārtas stāvokļa laikā, atļauts brīvi nosvinēt Jaungadu. Manā bērnībā bija tieši tāpat – draugus uz svinībām aicināt neļāva, bet ciemos – tikai tur un tad, kad drīkstēja. Un pēc svētkiem – vienmēr lamāja un iekaustīja.

Parasti visi svētki vienmēr beidzās ar skandāliem, jo man taču atļāva, bet es pārkāpu, kaut ko, ko vēl tagad nesaprotu, un pati esmu vainīga pie tā, ka dabūju pa mizu. Nespēju tagad atcerēties, kāpēc pēc katru svētku “svinēšanas” līdz pat tiem divpadsmit gadiem vienmēr vēmu. Varbūt no raudāšanas, varbūt no kā cita, bet fiziskās sāpes jau aizmirstas. Tāpēc man riebjas jebkādi svētki, izņemot Ziemassvētkus, jo tos manā bērnībā nesvinēja. Tāpēc šajā Jaungadā ar sevišķi lielu prieku paliku viena un mājās, jo negribas justies vainīgai par “kaut ko”. Skaidri zinu, ka tūliņ tiksim vainoti medijos visi, ka mūsu rīcības dēļ tagad… Redzēsim, ko teiks, jo ir varianti.

Tādas attiecības, izņemot to, ka saucas vardarbīgas, tiek dēvētas par paternālisku attiecību modeli. Ja ar ģimeni skaidrs, tad sabiedrībā tas izpaužas apmēram tā: vara paziņo, ka viss, kas tiek darīts, ir darīts nesaprātīgās sabiedrības labā, kurai uz visu ir jāpiekrīt bez ierunām un labprātīgi, jo par neklausīšanu pienākas sods. Un nav svarīgi, vai aizliegumi ir neloģiski, piemēram, veikalā var nopirkt maizi, bet zeķes – ne.

Taču, ja kaut kas neiet tā, kā “vajadzētu”, tad vainīga vienmēr ir tikai viena puse – tai, kurai aizliegts. Pilnīgi vienalga, vai “paternāliskais morālais kroplis” ir tavs tēvs vai ministrs, kurš uzskata, ka sabiedrība sastāv gandrīz tikai no sociāli koriģējamajiem, vai vispār sistēma kopumā.

Paternālisms attiecībā pret pieaugušajiem nevar būt līdzsvarā ar personas brīvību un sevišķi – ar izvēles brīvību. Tā ir sociāla kontrole, kas neparedz kontrolējamā brīvības un vēlmju ievērošanu. Paternālisms pret pieaugušo pamatā ir melīgs, netaisnīgs un vardarbīgs, ar nepamatotiem sodiem, un ierobežojošs, pat ja pakļaujies un pildi nosacījumus. Gluži kā manā ģimene, kur vēl tika prasīts, lai visiem, ko sastopu, skaļi slavinu savu vecāku attieksmi pret mani. Izrādu, cik viņi mani labi audzina.

Tāpēc man šoreiz, pēc svētkiem, teju uznāca vēmiens, pārlasot prezidenta runu, kur bija šīs rindas: „Tomēr laikā, kad valsts sniedz saviem iedzīvotājiem vēsturiski vislielāko atbalstu, ir cilvēki, kuri zaudējuši darbu, uzņēmumi, kas pārtraukuši darboties, ģimenes, kuru nākotnes plāni ir sagrauti. Tādēļ es aicinu valsti un pašvaldības būt redzīgākām, jo cilvēka dzīvi nevar ietilpināt birokrātiskās tabulās. Atbalsts ir jāsniedz ikvienam, kura dzīves pamatus ir saļodzījusi pandēmija.”

Gribas skaļi kliegt: ne jau pandēmija saļodzīja, bet gan jūsu pārsvarā stulbie lēmumi, kas šajā sakarā tika pieņemti! Un katram no jums – lēmējiem – ir vārds un uzvārds! Tāpat kā manu tēvu sauca Herberts un māti – Biruta! Un tas, ka viņiem, nabadziņiem, bija grūta dzīve jeb kā tagad valdībai, Saeimai un prezidentam – sarežģīti apstākļi, nekādi neattaisno viņu rīcību.

Mani vecāki pieprasīja paļauties uz viņiem un pakļauties visam, ko viņi saka… To pašu saka mūsu prezidents, citēšu vēl: “Tas prasa nobriedušu pašapziņu un paļāvību. Gan katram cilvēkam, gan valstij kopumā. Mums jāspēj paļauties citam uz citu, vairot uzticību sabiedrībai un valstij.”

Bērnībā tētis un māmiņa man teica, ka esmu nenobriedusi, nepaļaujos un nepakļaujos, ka neuzticos, ka neesmu uzticības vērta, ka nespēju neko izdarīt pareizi, ka aizliegumi ir tikai tāpēc, ka ar mani jau nevar savādāk, ka manis dēļ visa ģimene cieš, ka esmu atbildīga par notiekošo, ka pati esmu vainīga, ka mani soda, ka man vienmēr ir jāatvainojas par to, ka mani sit, jo tas ir tikai manis pašas labā, ka jāpriecājas, ka vēl neesmu atdota bērnu namā…

Sevišķi interesanti bija mātes mēģinājumi mani apskaut, kad viņa ieraudzīja, ka pļaukas dēļ man asiņo deguns. Viņa teica - nu paskaties, kas ar tevi notika, ej nomazgājies un nāc mani apskaut, kad deguns vairs netecēs, jo manu drēbju smērēšanu es necietīšu. Un piebilda – tikmēr izdomā labi, kādiem vārdiem atvainosies, lai uzreiz varu piedot, citādi dabūsi vēl.

Man vēl bija kāda krustmāte, kura uzvedās gluži kā masu mediji tagad – nemitīgi uzskaitīja manus pārkāpumus, lai vajadzības gadījumā atgādinātu vecākiem, ka, lūk, tad viņa rīkojās tā un tā, redz, secinājumus taču nespēj izdarīt. Viņa gan pati sita mani samērā reti. Tāpēc mīlēju viņu drusku vairāk. Un sarunājos. Un bieži dzirdēju no viņas, ka gadījumā, ja neklausīšu viņu, viņa atgādinās maniem vecākiem kaut ko par maniem agrākiem nodarījumiem un es saņemšu sodu. Atkal. Par to pašu. Vienkārši manis pašas labā…

Kāda ir mana Jaungada apņemšanās? Darīt visu, lai pazustu šī nolāpītā paternālisma izjūta, kas nemitīgi atkal vajā kopš 2020. gada marta. Ko darīt? Runāt un rakstīt par to, kas nepatīk, šķiet netaisnīgi un reāli stulbi? Doties prom no mājām, kā to izdarījuši daudzi un darīs vēl? Vai cerēt – nomirt? Vienkārši - nelikties ne zinis? Tas nav risinājums.

Draugi, gribētos uzzināt Jūsu Jaungada apņemšanos! Šārojiet manis rakstīto droši, jo ne jau man vienai ir šāda pieredze un sajūtas.

Un vēlreiz: Laimīgu jauno gadu, un lai izdodas tas, ko esat nolēmuši! Ceru, ka man izdosies.

Pārpublicēts no Facebook

Novērtē šo rakstu:

257
27

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pateicos Gunāram Astram

FotoPaldies Gunāram Astram, ka „sociālās distancēšanās režīmā mājsaimniecībā” man vēl ir tiesības bez „satraukuma” pateikties šodienas dzīves kārtības noteicējiem neatkarīgajā Latvijā:
Lasīt visu...

21

Muļķi

FotoParasti gudrās grāmatās, likumos un citos gadījumos, kad tiek publicēta kāda svarīga informācija, sākumā ir izskaidrota izmantotā terminoloģija, lai lasītājs saprot, par ko ir runa un kā tas, ko lasa, ir jāsaprot.
Lasīt visu...

21

Jaunā normāluma greizie spoguļi

FotoDr. E. Mednis sava Telegram informē: “Pie mums Latvijā tagad notiek šādi – tikko tu runā ne to, ko Politbirojs lēmis, tā tevi momentā cenšas nomelnot visi, kam nav slinkums un pie tam saskaņoti. Tikko Dragiļevas kundze no DeFacto, tagad Žukovas kundze – privātpersona, bet no tā brīvajā laikā delfi.lv redaktore un žurnāliste vērsusies gan Veselības inspekcijā, gan arī Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijā ar lūgumu man anulēt sertifikātu un līdz ar to liegt iespēju praktizēt kā ārstam.
Lasīt visu...

21

Cilvēka mikrobioms un rezistence pret mikrobiem, vīrusiem un vakcīnām

FotoŠķiet, ka ne tikai es, bet daudzi ārsti ikdienā cenšas atbildēt uz jautājumiem: kā tad tā – vakcinējos pret SARS-CoV-2, saņēmu pat balstvakcīnu, bet saslimu ar Covid–19, nonācu slimnīcā? Kā tad tā – esmu trīskārt vakcinējies pret Covid–19, bet man neļauj staigāt bez maskas, neļauj apmeklēt ballīti vai nosvinēt dzimšanas dienu restorānā pie viena galdiņa ar tādiem pašiem vakcinētiem un balstvakcinētiem radiem? Kā tad tā – pasaulē nav vakcīnu salīdzinošu pētījumu, bet Latvijā uzskata, ka adenovīrusu vakcīnas (Asta-Zeneca un [email protected]) ir sliktākas un tām vajag ātrāku čaklāku balstvakcināciju. 
Lasīt visu...

12

Astra izsvilptu varmākas

FotoDomāju, ka Gunāram Astram no aizsaules rūgti bija vērot, kā kangari, kas jau ir piesavinājušies nacionālos simbolus, tagad vēlas sev pierakstīt arī viņu. Levita un Bordāna dalība Astras pieminekļa atklāšanā, manuprāt, bija latviešu mocekļa piemiņas zaimošana. Tiesa, arī pats monuments apgriezta krusta formā ir visai provokatīvs.
Lasīt visu...

21

Politika ir cīņa par varu un naudu

FotoIzņēmuma kārtā es ievadam mēģinu definēt sakāmo vienā rindkopā, – lūk, kas no tā man iznāca!
Lasīt visu...

21

Karikatūrists varas kalpībā

Foto“Liekam kluci” pie apgrieztā krustā “piesistā” latviešu brīvības cīnītāja veidola varas bļodlaiža Zemgus Zaharāns redz “zemcilvēkus”, kas uzdrošinājās izsvilpt savus “cienījamos” mocītājus, kuri reklamējās uz sava pretmeta Gunāra Astras fona.
Lasīt visu...

12

JKP Bordāns sadarbojas ar Astras zaimotājiem, ciniski izmanto viņa piemiņu

FotoGunāru Astru dēvēt par disidentu nav precīzi un atbilstoši. Disidenti ir drosmīgie, kuri cīnās par brīvību savās valstīs, cenšas lauzt tirānu režīmus. Astra cīnījās par savas zemes - Latvijas brīvību, kuru bija okupējusi komunistu impērija - PSRS. Padomju Savienība nekādā gadījumā nebija Gunāra Astras zeme. Viņš bija Latvijas brīvības cīnītājs, nevis PSRS disidents.
Lasīt visu...

3

Jūs neticēsiet, bet es esmu pamanījis – nepieciešamas izmaiņas partiju finansējumā no valsts budžeta

FotoValsts budžeta finansējuma palielināšana politiskajām partijām, vienlaikus samazinot to iespējas piesaistīt privātpersonu ziedojumus, 2019. gadā bija pareizs un sen nepieciešams lēmums. Tas novērsa būtisku mūsu demokrātiskās valsts iekārtas nepilnību un ilgtermiņā noteikti uzlabos politiskās vides kvalitāti. Nedrīkst būt tā, ka politisko partiju darbība ir atkarīga no to spējas piesaistīt privātpersonu ziedojumus. Tas rada partiju atkarību no ziedotāju labvēlības, kas parasti nav tīri nesavtīga.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediķi varas kalpībā

“Vīruss nevar izplatīties starp vakcinētiem cilvēkiem,” - šādas muļķības vēl vasarā melsa Pēteris Stradiņš, kuram piebalsoja citi dakteri. Kas melo vasarā, tas melo...

Foto

Es labāk būšu BRĪVS ieslodzījumā nekā IESLODZĪTS brīvībā!

Es kliegšu! Kliegšu un lamāšu tos kretīnus, kas uzdodas par kungiem manā Tēvzemē. Es lamāšu tos, kas sevi...

Foto

Levitam šobrīd ir arī citas vissvarīgākās prioritātes: Satversmes simtgade dod iespēju plašai diskusijai par demokrātijas stiprināšanu!

18. janvārī valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar Nevalstisko organizāciju...

Foto

Situācija ir kritiska, valdības enerģētikas krīzes risinājumi ir lēni un nepietiekami

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo...

Foto

Varbūt jūs satrauc rēķinu katastrofa, bet prezidents Saeimā iesniegs grozījumus Partiju finansēšanas likumā

17. janvārī valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu,...

Foto

Ko gribam, to darām, kad vajadzēs informēt Finanšu ministriju, tad arī informēsim, bet sabiedrībai gar to vispār nav daļas

Lai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldes funkciju īstenošanu,...

Foto

Viedais Anonymous

Vispirms pateicos portālam PIETIEK par iespēju paust savu viedokli daudzos aktuālos jautājumos. Katra interneta vietne darbojas pēc saviem ieskatiem. Tā, piemēram, te komentāros ikviens...

Foto

“Zemcilvēkiem” šopinga nebūs!

Vietējie tirāniņi nolēmuši aizliegt tirdzniecības vietām samazināt publiski pieejamo platību darbam “sarkanajā režīmā”. Tirgotāji centās saglabāt peļņu, vienlaikus paliekot cilvēcīgi pret visiem klientiem....

Foto

Ar interesi gaidu, kad tad Šlesers beidzot sāks priekšvēlēšanu kampaņu!

Pretēji daudziem citiem mana prognoze ir tāda, ka Aināram Šleseram ir izredzes vēlēšanās. Tik tāds sīkums...

Foto

10 padomi, kā nepārvarēt krīzi

1. Vienmēr paturēt prātā divas sava laika nozīmīgu politiķu sentences: “Naudas ir tik daudz, kā vēl nekad nav bijis” (A.K. Kariņš) Tāpēc - pirkt!...

Foto

Modelēšana – “KO DARĪT?”

Nesen vairāki opozīcijas partiju pārstāvji un aktīvisti tikās, lai koordinētu savu pretdarbību huntai. Bija pārstāvētas partijas “Latvijā pirmā vietā”, “Likums un kārtība”,...

Foto

Atlīdzība par tautas izdeldēšanu

Činavnieki bāž roku tautas kabatā un nebaidās apdedzināties. Kariņa valdība dāsni atalgo sevi par iedzīvotāju spaidu potēšanu un atstāšanu bez darba, par...

Foto

Smēķēšanas lobists Reirs kā viens no Covid-19 nāves veicinātājiem

Brīdī, kad tapa šis raksts, Covid-19 globāli bija prasījis 5,478 miljonus dzīvību. Katru gadu pasaulē smēķēšanas dēļ...

Foto

Daudzlīmeņu segregācija Latvijā

Es uzskatu nepotēto diskrimināciju par segregāciju, jo pēc potes cilvēks atpakaļ izmainīties vairs nevar. Tātad atšķirība starp injicētajiem un neinjicētajiem ir nevis uzskatos...

Foto

Ko pašreizējie „lēmumi” liecina par to pieņēmēju prāta stāvokli?

Saeima kārtējo reizi atbalsta kārtējos pasākumus "ar mērķi apturēt straujo Covid-19 izplatību". Tikmēr PVO prognozē, ka dažu...

Foto

Bezroku antiutopija

Lai novērstu kleptomānijas epidēmiju, Pasaules Veselības organizācija (PVO), izpētot islāma valstu pieredzi, nolemj turpmāk visiem cilvēkiem noteikt obligātu vienas rokas amputāciju. Vietā tiks piedāvātas...

Foto

„Zombo-kaste”, „zombo-internets” un „modrā acs”

Eksistē jēdziens „zombējošā kaste” – daudzi tā sauc televizoru. Ceru, ka nav jāpaskaidro, kāpēc radies šāds nosaukums, jo visi esam ar...

Foto

Zahejs

Garīgās dzīves avots ir Dievs, un tam ir tiešs sakars ar cilvēka dvēseli. Evaņģēlijā ir stāstīts par kādu maza auguma cilvēku, kuru daudzi tolaik ienīda....

Foto

Vara un tauta – kā sadzīvosim jaunajā gadā?

Gadumijas TV uzrunas ir tāds savdabīgs politisks žanrs. Reti kurš cilvēks atceras to saturu (nu, protams, ar dažiem...

Foto

Ārkārtas situācija ir piesegs “izšķērdības ballītei”

Saeimas “Saskaņas” frakcija neatbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu, kā to plāno noteikt Ministru kabinets, un Saeimas sēdē balsos pret šādu risinājumu....

Foto

Hunta cīnās ar dabu

Pērtiķu sugas “neko neredzu, neko nedzirdu, neko nesaku” bariņš paliek aizvien mazāks. Cilvēki visu redz, dzird un muti ciet netur. Patiesība lien laukā kā...

Foto

Hunta apjāj ganāmpulku

Nepotētos hunta sen uzskata par “zemcilvēkiem”. Vairs netiek slēpts, ka veselie pilsoņi jāiznīdē. Labklājības ministrijas variants – ar ekonomiskām represijām neļaut pārziemot. Ja...

Foto

Par rakstu "Gadumijā deltu mijot pret omikronu"

Labdien, godājamais Māri Uļģi! Es ar interesi izlasīju Jūsu rakstu ”Gadumijā deltu mijot pret omikronu”. Tajā bija interesanti fakti...

Foto

Cik lielisks ir viss, ko mēs darām un nedarām

Godājamie rīdzinieki! Šajā Vecgada vakarā atceros kādu sarunu vienā no Rīgas skolām, kurā biju ieradies, lai sveiktu...

Foto

Ironisks pārskats par Jaungada uzrunām

1. Neatceros, vai klausījos Godmaņa, Birkava, Gaiļa uzrunas, tiesa, toreiz migla izklīda, rozā brilles jau krita nost, taču cerība vēl nebija...

Foto

Pasaule ir tumsā un alkst gaismas

Kad Gaisma atnāca, Pasaule apžilba un novērsās. Tomēr dzīvot tumsā izrādījās labāk un pierastāk. Kopš tiem laikiem Pasaulē valda apjukums...

Foto

Dzīvnieku ferma pašmājās

Orvela “Dzīvnieku ferma” ir klāt. Hunta tautu uzskata pat ne par dzimtcilvēkiem, bet par saviem mājdzīvniekiem, kas jādresē. Sliktie “suņi”, kas izsprukuši gan...