Vienam uzņēmumam pusmiljona nodokļu parāds, bet īpašnieki pie valsts iepirkuma tiek ar citu uzņēmumu
PIETIEK13.07.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ko darīt, ja nodokļus maksāt negribas, bet tikt pie valsts iepirkuma gan gribas? Atbildi dod gadījums ar Jaunsardzes iepirkuma procedūru par zābaku piegādi, - tajā uzvarējis uzņēmums, kura īpašniekiem piederošs cits uzņēmums ir nodokļu parādnieks. Taču formāli likums ir ievērots, un jaunsardze norāda – likums tai neprasot izvērtēt uzņēmuma īpašniekiem piederošu citu firmu nodokļu saistības.
Kā rāda Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra šā gada 5. jūnija ziņojums iepirkumam „Jaunsargu lauka formas tērpa zābaku iegāde saskaņā ar tehnisko specifikāciju”, pēc četru pretendentu „atsijāšanas” iepirkumā uzvarējušas SIA Multiteks un SIA Vide un Būve.
Šiem diviem uzņēmumiem piešķirtas vispārīgās vienošanās slēgšanas tiesības uz maksimālo vispārīgās vienošanās darbības termiņu – diviem gadiem - bez summas ierobežojuma. Savukārt pirmā preces piegādes līguma slēgšanas tiesības piešķirtas SIA Multiteks, jo „pretendents ir iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, ņemot vērā viena zābaku pāra cenu, kas ir 67.00 EUR bez PVN”.
Iepirkuma uzvarētāja – SIA Multiteks ir atbildusi visiem nolikuma parametriem, tostarp tai nav arī bijuši nodokļu parādi valstij. Kā rāda Lursoft dati, uzņēmums pieder četriem īpašniekiem: tie ir Aivis Jānis Danga (74,44%), Ivo Gedroics (2,10%), Ieva Grāvīte (8,67%) un Valdis Vēveris (14,77%).
Taču ir vēl viens uzņēmums, kurā sastopami arī tie paši vārdi un uzvārdi, - tas ir uzņēmums Lord’s & Co, kurā Danga un Jānis Grāvītis ir padomes locekļi, bet lielākais akcionārs, kā rāda Lursoft dati, ar 78,19% ir tas pats Vēveris. Turklāt šis uzņēmums atšķirībā no Multiteks ir ievērojams nodokļu parādnieks: kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta dati, jūnija sākumā uzņēmuma nodokļu parāds ir bijis 507 tūkstoši eiro un mēneša laikā pieaudzis līdz 540 tūkstošiem eiro.
“Līdz ar to sanāk, ka Lord’s paliek valstij parādā un varbūt pat gatavojas bankrota procedūrai, bet īpašnieki caur citu kompāniju startē valsts iepirkumos un no tās pašas valsts pumpē ārā naudu! Sanāk tā, ka īpašnieki rafinēti dzīvo uz valsts rēķina un pat nevīžo nomaksāt nodokļus. Jautājums, kur skatās jaunsardzes un Latvijas armijas vadība?” raksta Pietiek lasītājs, kas informēja par šo iepirkumu.
“Vai nav beidzot jāveic grozījumi likumos, lai novērstu šādas situācijas, ka uz nodokļu maksātāju rēķina uzdzīvo negodprātīgi uzņēmēji, kuri pat nevīžo nodokļus maksāt!” sašutis raksta lasītājs, kurš ir neizpratnē, kādēļ AS Lord’s&Co nav, piemēram, atņemts PVN maksātāja statuss.
Taču Jaunsardze nekādus pārkāpumus iepirkumā nesaskata. “Iepirkuma laikā saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā noteikto kārtību vienmēr tiek pārbaudīts (oficiālajā VID datu bāzē), vai komersantam nav nodokļu parādi vairāk nekā 150 eiro. Tāpat arī visi pretendenti tiek pārbaudīti, vai uz tiem neattiecas kāds no Publisko iepirkumu likumā minētajiem izslēgšanas noteikumiem (42.pants). Gadījums, kad kādai personai pieder vairāki uzņēmumi, nav starp Publisko iepirkumu likuma 42. pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem. Līdz ar to papildus ierobežojumi un pārbaudes netiek attiecinātas uz pretendenta īpašnieku,” skaidro Aizsardzības ministrijas preses nodaļas vadītāja Anete Gnēze.
Iepirkumu uzraudzības birojā par šo iepirkumu ir iesniegta sūdzība, tādēļ tas pagaidām apturēts, un Aizsardzības ministrija skaidro pretendentu atlases kritērijus. “Viens pretendents, kas piedalījās iepirkuma konkursā, bet tika atzīts par neatbilstošu, iesniedza sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB). Pēc IUB pieprasījuma Jaunsardzes un informācijas centrs sniedza paskaidrojumu par pretendenta izslēgšanas iemesliem. Pašreiz Jaunsardzes un informācijas centrs gaida atbildi no IUB,” informē ministrijas pārstāve.
Savukārt Vēvera komentārs par aprakstīto situāciju ir šāds: „AS Lord's & Co patiešām ir izveidojies nodokļu parāds, taču ar VID ir noslēgta vienošanās par šī parāda apmaksu pēc saskaņota grafika - tas nozīmē, ka būtībā arī Lord's & Co var kvalificēties iepirkumu procedūrām.
Vienlaikus gribētu arī piebilst, ka vēl 2015.gadā Lord's & Co samaksāto nodokļu summa (rēķinot uz vienu darbinieku) starp Latvijas tekstilnozares uzņēmumiem ievērojami pārsniedza lielākās daļas nozares pārējo uzņēmumu samaksāto nodokļu summu. Lieki piebilst, ka tas nav devis absolūti nekādas priekšrocības dalībai iepirkumos, nerunājot nemaz par iespējām iegūt līgumus ar valsts vai pašvaldību iestādēm un uzņēmumiem, kuru vienīgais piegādātāja izvēles kritērijs ir nevis pieminētā nodokļos samaksātā summa un pat ne piedāvājuma atbilstība pašu izvirzītajām prasībām, bet gan zemākā cena.
Tieši otrādi, ņemot vērā mūsu pārstāvētās nozares pēdējos gados novērojamo pieprasījuma sarukumu Latvijā un no tā loģiski izrietošo konkurences cīņas pastiprināšanos, nav īpaši jārēķina, kurš šādos apstākļos vairāk zaudē un kurš vinnē. Lord's & Co nav starp otrajiem - par to liecina gan nodokļu parāds, gan peļņas/zaudējumu aprēķins. Labprāt turpinātu arī par absurdajiem valsts iepirkumu nosacījumiem un no tiem izrietošajiem tikpat absurdajiem lēmumiem, taču - cik var noprast, tā jau nav "karstā ziņa" Jūsu portālam.
Par iepirkumu, kurā esam spējuši piedāvāt prasībām atbilstošus apavus par zemāko cenu, - ņemot vērā to, ka visu 22 gadu darbības laikā tas varētu būt mūsu pirmais līgums ar AM (uz visiem mūsu iepriekš iesniegtajiem konkursu piedāvājumiem attiecas iepriekšējā rindkopā pieminētais), visticamāk esam aizskāruši kāda vai kādu intereses tik ļoti, ka nu nekādi vairs nav iespējams atturēties no "sašutuša lasītāja" anonīmiem iesniegumiem.”
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
