Vienīgais, ko šī valdība līdz šim ir pierādījusi – spēju vairot valsts parādu un dārgi aizņemties
Andris Kulbergs13.11.2025.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Visi zinām, ka Rail Baltica trūkst finansējuma. Kad ziemā teicu, ka Eiropas Savienība ir gatava pārdalīt neiztērēto fondu naudu aizsardzībai, daudzi izsmēja. Tagad fakti runā paši.
Mūsu izcilā finanšu ministra Arvila Ašeradena vadībā ES fondu apguve ir katastrofāla — no piešķirtajiem 4,23 miljardiem € līdz šim ir apmaksāti tikai 11%, un naudas izmantošanas termiņš beidzas 2027. gadā.
Neticat? Septiņos mēnešos, kopš aprīļa izmaksātā nauda no apkaunojoši zemiem 8% ir pacēlusies tikai līdz 11%. Ar šādu tempu Latvija šo naudu vienkārši brutāli pazaudēs.
Pirms trim dienām EK aizsardzības komisārs Kubilis skaidri pateica – neizmantoto ERAF un ANM līdzekļu daļu var pārorientēt uz aizsardzības un drošības vajadzībām.
Tas nozīmē: ceļi, tilti, dzelzceļš, lidostas, robežu stiprināšana – tas viss var tikt finansēts no šiem līdzekļiem.
Polija jau pierāda, ka tas strādā – viņi panākuši 800 miljonu € COVID atveseļošanās fondu novirzīšanu militārajai industrijai. Tā ir rīcība, nevis runas.
Latvijai piešķirtajai naudai ir stingrs termiņš – līdz 2026. un 2027. gadam. Ja Finanšu ministrija turpinās šādā tempā, pazaudēsim vismaz miljardu €.
Tā ir dzīva nauda, kas varētu risināt Rail Baltica finansējuma krīzi – piemēram, piesakot tilta būvniecību, kuru vēl reāli varētu pabeigt laikā. Pretējā gadījumā šī nauda vienkārši aizies zudumā.
Tikmēr Finanšu ministrija turpina stumt cauri apšaubāmus ERAF un ANM projektu atlikumus – tā ir traģēdija, kur nauda tiek izšķērdēta, nevis ieguldīta attīstībā.
Šie dati attiecas tikai uz Kohēzijas un ES fondiem. Naudas pīķis plānots 2026. gadā – 710 miljoni €, un 2027. gadā – 1 miljards €. Pieejamā “brīvā” nauda šobrīd ir vismaz ~1 miljards € (4,231 – 3,237 = 994 milj. €). Vien Satiksmes ministrijai atlikums vien ir 653 miljoni €.
Evika Siliņa turpina vilkt gumiju, lēmumi netiek pieņemti, Rail Baltica ir strupceļā, un tajā pašā laikā tiek tolerēta katastrofāla ES fondu apguve.
Tas ir absurds – šī nauda varētu samazināt aizņemšanos un budžeta deficītu, vienlaikus atrisinot finansējuma trūkumu stratēģiskajiem projektiem.
Par šādu nolaidību finanšu ministram ir jāatkāpjas, un premjerministram jāuzņemas politiskā atbildība.
Vienīgais, ko šī valdība līdz šim ir pierādījusi – spēju vairot valsts parādu un dārgi aizņemties.
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
