Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mīļie draugi! Demokrāti! Sirsnīgi jūs visus sveicu šodien mūsu demokrātijas pirmā gadsimta svētkos! Šodien aprit tieši gadsimts, kopš uz pirmo sēdi 1920. gada 1. maijā sanāca pirmais visu Latvijas pilsoņu brīvās vēlēšanās ievēlētais parlaments – Latvijas Satversmes sapulce.

I

Satversmes sapulce piepildīja latviešu politisko un sabiedrisko darbinieku sapni. Viņu plānos par Latvijas nākotni allaž klātesoša bija Satversmes sapulces ideja, ka visi Latvijas pilsoņi paši varētu ievēlēt savus priekšstāvjus valsts nākotnes izlemšanai. Satversmes sapulces vēlēšanas apliecināja, ka valsts sagatavošanas darbs ir izdevies un Latvija ir tapusi uz visiem laikiem kā latviešu valstsgribā sakņota stipra valsts.

Neatkarības kara cīņas par Latviju vainagojās ar Satversmes sapulces vēlēšanām, augstu pilsoņu līdzdalību vēlēšanās un tajās pausto atbalstu neatkarīgas, demokrātiskas Latvijas turpmākai nostiprināšanai. Neatkarības karā tauta ar ieročiem rokās bija aizstāvējusi jaunās valsts tiesības uz pastāvēšanu, Satversmes sapulcē tauta īstenoja savu pašnoteikšanos un apliecināja savu gribu dzīvot neatkarīgā, demokrātiskā republikā.

Satversmes sapulcē vienotā likteņkopībā un vienotā gribā pašnoteicās visa latviešu nācija visās latviešu zemēs. Visiem vienu Satversmes sapulci vēlēja visi Latvijas pilsoņi visā Latvijas teritorijā, un pirmo reizi vēsturē latviešu nācijai bija iespēja apvienoties kopīgai nākotnes lemšanai un turpmākai dzīvei vienotā valstī.

II

Satversmes sapulcei vajadzēja izlemt pašus būtiskākos valsts pamatu jautājumus, no kā bija atkarīga turpmākā Latvijas valsts izaugsme un attīstība. Vēlētāji no Satversmes sapulces gaidīja Satversmes izstrādi un agrārās reformas īstenošanu. Jo īpaši agrārā reforma radīja tik nepieciešamo ekonomisko pamatu sociālajam mieram Latvijas sabiedrībā un tautsaimniecības atdzimšanai pēc kara posta. Tāpat Satversmes sapulcei vajadzēja izstrādāt daudzus jaunajai valstij tik nepieciešamos likumus un vest valsti pretī mieram un starptautiskai atzīšanai.

Satversmes sapulce sev uzticētos uzdevumus paveica ar augstu atbildīguma sajūtu pret Latvijas tautu un nākamajām paaudzēm. Viņu paveiktais deva iespēju Latvijas demokrātijas uzplaukumam, un arī pēc gadsimta mēs dzīvojam Latvijā, kuras pamatus veidoja Satversmes sapulces pieņemtie lēmumi.

III

Satversmes sapulcē bija pārstāvēta visa Latvijas sabiedrība to interešu daudzveidībā un dažkārt arī pretrunīgumā. Aiz katra Satversmes sapulces locekļa bija daudzi jo daudzi Latvijas pilsoņi, kuri viņam bija uzticējuši savas ilgas un sapņus. Tomēr pašus svarīgākos lēmumus Satversmes sapulce izlēma vienbalsīgi, un tikpat vienprātīga šajos lēmumos bija arī Latvijas tauta.

Mūsu Satversmes sapulce noteica, ka Latvija būs patstāvīga un neatkarīga republika ar demokrātisku valsts iekārtu, kurā suverēnā vara pieder Latvijas tautai.

Mūsu Satversmes sapulce noteica, ka Latvija būs parlamentāra demokrātija.

Latvijas valsts ir visu tās pilsoņu kopējā lieta, kopējā atbildība un kopējā līdzdalība. Tā to redzēja Satversmes sapulce pirms gadsimta, un tā mēs to redzam arī šodien.

IV

Mūsu demokrātijas pirmais gadsimts nav bijis viegls.

Šajā gadsimtā mums ir bijusi gan pašu vilšanās parlamentārajā demokrātijā un gatavība pārāk viegli atteikties no tās par labu vadonismam, gan komunistiskā un nacistiskā totalitārā okupācijas režīma centieni iznīcināt Latvijas valsti, mūsu tautu un mūsu valstsgribu.

Šajā gadsimtā tajā pašā laikā mums ir bijuši arī stipri demokrāti, kuri visos laikos atgādinājuši un iestājušies par neatkarīgu un demokrātisku Latviju. Šajā gadsimtā mēs esam piedzīvojuši demokrātijas atdzimšanu un Satversmē noteiktās valsts iekārtas atjaunošanu.

V

Šodien, 4. maija deklarācijas pieņemšanas 30. gadadienas priekšvakarā, mēs varam novērtēt parlamentārās demokrātijas priekšrocības.

Parlamentārā demokrātija simbolizē un atspoguļo mūsu visu kopīgo un koleģiālo atbildību par Latviju. Mums nav raksturīga paļaušanās uz stingro roku vai vienu vienīgu gudro, kurš vienatnē var pieņemt visus vajadzīgos lēmumus citu vietā.

Katram pilsonim ir iespēja un pienākums iesaistīties savas valsts pārvaldīšanā. Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli, paužot katram savu vīziju, savas domas par attīstības scenārijiem, meklējot domubiedrus un atrodot kompromisus.

Demokrātijā mūsu nākotne ir mūsu pašu rokās. Tikai no mūsu pašu zināšanām, prasmēm un lēmumiem ir atkarīgs, kāda tā būs. Demokrātijā ir svarīga katra pilsoņa iesaistīšanās un aktīva līdzdalība valstslietu kārtošanā.

Es vēlētos šodien aicināt katru Latvijas pilsoni būt aktīvam un līdzdarbīgam mūsu demokrātijā. Sekot līdzi notikumiem, iedziļināties problēmās, diskutēt ģimenēs un draugu lokā par valsts dzīves jautājumiem, kā arī pastāvīgi pilnveidot zināšanas un prasmes sekmīgai dalībai mūsu nākotnes izlemšanā.

VI

Atcerēsimies šodien mūsu tautas priekšstāvjus Satversmes sapulcē. Mūsu demokrātija vienmēr ir bijusi stipra ar lieliem demokrātiem.

Jo īpaši Latvijas Satversmes sapulce bija viņu laiks. Jānis Čakste un Rainis, Francis Trasuns un Pauls Šīmanis, Zigfrīds Anna Meierovics un Marģers Skujenieks, Fēlikss Cielēns un Arveds Bergs, un daudzi, daudzi citi.

Izmantosim jubilejas reizi kā iespēju uzzināt vairāk un stāstīt citiem par mūsu demokrātiem un viņu likteņiem. Vairosim un stiprināsim demokrātiskās vērtības svētkos un ikdienā!

Lai vienmēr stipra Latvijas demokrātija!

Būsim paši stipri savā pārliecībā par demokrātiju!

Novērtē šo rakstu:

6
54

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...