Vienotā likteņkopībā un vienotā gribā pašnoteicās visa latviešu nācija
Egils Levits, valsts prezidents01.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mīļie draugi! Demokrāti! Sirsnīgi jūs visus sveicu šodien mūsu demokrātijas pirmā gadsimta svētkos! Šodien aprit tieši gadsimts, kopš uz pirmo sēdi 1920. gada 1. maijā sanāca pirmais visu Latvijas pilsoņu brīvās vēlēšanās ievēlētais parlaments – Latvijas Satversmes sapulce.
I
Satversmes sapulce piepildīja latviešu politisko un sabiedrisko darbinieku sapni. Viņu plānos par Latvijas nākotni allaž klātesoša bija Satversmes sapulces ideja, ka visi Latvijas pilsoņi paši varētu ievēlēt savus priekšstāvjus valsts nākotnes izlemšanai. Satversmes sapulces vēlēšanas apliecināja, ka valsts sagatavošanas darbs ir izdevies un Latvija ir tapusi uz visiem laikiem kā latviešu valstsgribā sakņota stipra valsts.
Neatkarības kara cīņas par Latviju vainagojās ar Satversmes sapulces vēlēšanām, augstu pilsoņu līdzdalību vēlēšanās un tajās pausto atbalstu neatkarīgas, demokrātiskas Latvijas turpmākai nostiprināšanai. Neatkarības karā tauta ar ieročiem rokās bija aizstāvējusi jaunās valsts tiesības uz pastāvēšanu, Satversmes sapulcē tauta īstenoja savu pašnoteikšanos un apliecināja savu gribu dzīvot neatkarīgā, demokrātiskā republikā.
Satversmes sapulcē vienotā likteņkopībā un vienotā gribā pašnoteicās visa latviešu nācija visās latviešu zemēs. Visiem vienu Satversmes sapulci vēlēja visi Latvijas pilsoņi visā Latvijas teritorijā, un pirmo reizi vēsturē latviešu nācijai bija iespēja apvienoties kopīgai nākotnes lemšanai un turpmākai dzīvei vienotā valstī.
II
Satversmes sapulcei vajadzēja izlemt pašus būtiskākos valsts pamatu jautājumus, no kā bija atkarīga turpmākā Latvijas valsts izaugsme un attīstība. Vēlētāji no Satversmes sapulces gaidīja Satversmes izstrādi un agrārās reformas īstenošanu. Jo īpaši agrārā reforma radīja tik nepieciešamo ekonomisko pamatu sociālajam mieram Latvijas sabiedrībā un tautsaimniecības atdzimšanai pēc kara posta. Tāpat Satversmes sapulcei vajadzēja izstrādāt daudzus jaunajai valstij tik nepieciešamos likumus un vest valsti pretī mieram un starptautiskai atzīšanai.
Satversmes sapulce sev uzticētos uzdevumus paveica ar augstu atbildīguma sajūtu pret Latvijas tautu un nākamajām paaudzēm. Viņu paveiktais deva iespēju Latvijas demokrātijas uzplaukumam, un arī pēc gadsimta mēs dzīvojam Latvijā, kuras pamatus veidoja Satversmes sapulces pieņemtie lēmumi.
III
Satversmes sapulcē bija pārstāvēta visa Latvijas sabiedrība to interešu daudzveidībā un dažkārt arī pretrunīgumā. Aiz katra Satversmes sapulces locekļa bija daudzi jo daudzi Latvijas pilsoņi, kuri viņam bija uzticējuši savas ilgas un sapņus. Tomēr pašus svarīgākos lēmumus Satversmes sapulce izlēma vienbalsīgi, un tikpat vienprātīga šajos lēmumos bija arī Latvijas tauta.
Mūsu Satversmes sapulce noteica, ka Latvija būs patstāvīga un neatkarīga republika ar demokrātisku valsts iekārtu, kurā suverēnā vara pieder Latvijas tautai.
Mūsu Satversmes sapulce noteica, ka Latvija būs parlamentāra demokrātija.
Latvijas valsts ir visu tās pilsoņu kopējā lieta, kopējā atbildība un kopējā līdzdalība. Tā to redzēja Satversmes sapulce pirms gadsimta, un tā mēs to redzam arī šodien.
IV
Mūsu demokrātijas pirmais gadsimts nav bijis viegls.
Šajā gadsimtā mums ir bijusi gan pašu vilšanās parlamentārajā demokrātijā un gatavība pārāk viegli atteikties no tās par labu vadonismam, gan komunistiskā un nacistiskā totalitārā okupācijas režīma centieni iznīcināt Latvijas valsti, mūsu tautu un mūsu valstsgribu.
Šajā gadsimtā tajā pašā laikā mums ir bijuši arī stipri demokrāti, kuri visos laikos atgādinājuši un iestājušies par neatkarīgu un demokrātisku Latviju. Šajā gadsimtā mēs esam piedzīvojuši demokrātijas atdzimšanu un Satversmē noteiktās valsts iekārtas atjaunošanu.
V
Šodien, 4. maija deklarācijas pieņemšanas 30. gadadienas priekšvakarā, mēs varam novērtēt parlamentārās demokrātijas priekšrocības.
Parlamentārā demokrātija simbolizē un atspoguļo mūsu visu kopīgo un koleģiālo atbildību par Latviju. Mums nav raksturīga paļaušanās uz stingro roku vai vienu vienīgu gudro, kurš vienatnē var pieņemt visus vajadzīgos lēmumus citu vietā.
Katram pilsonim ir iespēja un pienākums iesaistīties savas valsts pārvaldīšanā. Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli, paužot katram savu vīziju, savas domas par attīstības scenārijiem, meklējot domubiedrus un atrodot kompromisus.
Demokrātijā mūsu nākotne ir mūsu pašu rokās. Tikai no mūsu pašu zināšanām, prasmēm un lēmumiem ir atkarīgs, kāda tā būs. Demokrātijā ir svarīga katra pilsoņa iesaistīšanās un aktīva līdzdalība valstslietu kārtošanā.
Es vēlētos šodien aicināt katru Latvijas pilsoni būt aktīvam un līdzdarbīgam mūsu demokrātijā. Sekot līdzi notikumiem, iedziļināties problēmās, diskutēt ģimenēs un draugu lokā par valsts dzīves jautājumiem, kā arī pastāvīgi pilnveidot zināšanas un prasmes sekmīgai dalībai mūsu nākotnes izlemšanā.
VI
Atcerēsimies šodien mūsu tautas priekšstāvjus Satversmes sapulcē. Mūsu demokrātija vienmēr ir bijusi stipra ar lieliem demokrātiem.
Jo īpaši Latvijas Satversmes sapulce bija viņu laiks. Jānis Čakste un Rainis, Francis Trasuns un Pauls Šīmanis, Zigfrīds Anna Meierovics un Marģers Skujenieks, Fēlikss Cielēns un Arveds Bergs, un daudzi, daudzi citi.
Izmantosim jubilejas reizi kā iespēju uzzināt vairāk un stāstīt citiem par mūsu demokrātiem un viņu likteņiem. Vairosim un stiprināsim demokrātiskās vērtības svētkos un ikdienā!
Lai vienmēr stipra Latvijas demokrātija!
Būsim paši stipri savā pārliecībā par demokrātiju!
Seko mums 
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
