Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Eiropas Parlamenta vēlēšanas beigušās. Tajās kārtējo reizi triumfējusi ilggadēja varas partija “Vienotība.” Viņu vēlētāju izvēli var pieņemt, bet saprast to ir grūti. Šo izvēli grūti arī cienīt, jo “Vienotības” vēlētāji faktiski ir nobalsojuši par stagnāciju un atpalicību. Tā ir oficiāli atzīta Eiropas Komisijas līmenī, un “Vienotība” politiskajā ziņā ir atbildīgais numur viens. Kāpēc tāda savāda vēlētāju izvēle? Un vai tiešām vēlētāji ir vainīgi?

Vispirms jau jākonstatē, ka pašas vēlēšanas vairāk atgādināja uzpirksteņu spēli autoostā. Labākajā gadījumā. Sliktākajā gadījumā - steidzīgā CVK vadītāja nomaiņa pēdējā mirklī, vēlētāju neinformēšana, vēlēšanu procesa traucēšana un pat faktiskais liegums paust savu gribu padarīja šīs vēlēšanās līdzīgas Putina Krievijai līdzīgam “velēšanu” farsam. Šos apgalvojumus, protams, vajag apstiprināt ar faktiem. Darīšu to, ņemot talkā drošticamus Latvijas medijus, publiskus un atklātus avotus.

2018. gadā Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) ziņoja, ka Kohēzijas fondu naudas samazinājums būs mazāks nekā Igaunija un Lietuvai. LSM arī paskaidro situāciju, citējot: “Tas skaidrojams nevis ar neticami veiksmīgo Latvijas ierēdņu un politiķu lobisma darbu Briseles gaiteņos, bet gan ar to, ka Latvija, rēķinot pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju, palikusi mazāk attīstīto reģionu grupā, kam pienākas lielāka palīdzība Kohēzijas fondos.” (1) Tātad, lai ko arī stāstītu cienījamie “Vienotības” eirodeputāti par mūsu valsts interešu aizstāvību EP un EK, patiesībā darbs ir bijis vājš un nesekmīgs.

To atzīst arī pašas “Vienotības” biedrs, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs: “Lai cik tas paradoksāli neskanētu – nav, ar ko lepoties, jo mums pagaidām vēl nav sasniegts dzīves līmenis 75% no vidējā Eiropas līmeņa – mēs vēl esam citā kategorijā.” (2)

Turpat LSM piebilst: “Tas, iespējams, nozīmē, ka arī Kohēzijas fondu naudas izlietojums Latvijā nav bijis tik efektīvs kā Igaunijā un Lietuvā, kur, vismaz spriežot pēc statistikas, ir izdevies labāk izlīdzināt dzīves līmeni.” Tātad varam konstatēt, ka pēc oficiālā Eiropas Komisijas atzinuma Latvijā atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas nav bijusi spējīga izrauties ārā no atpalikušāko, trūcīgāko valstu līmeņa.

Tas vēlreiz tika apstiprināts šī gada aprīlī, kad mediji stāstīja par ārkārtīgi kritiskajām ziņām jaunākajā Eiropas Komisijas ziņojumā par Latviju. Ziņās bija teikts: “Eiropas Komisija (EK) atkal kaunina Latviju par ilgstoši neatrisinātām problēmām. Lai gan Latvija ir to valstu vidū, kas visstraujāk tuvinās Eiropas Savienības vidējiem ekonomiskās izaugsmes rādītājiem, labumu no ekonomiskās situācijas uzlabošanās gūst tikai neliela daļa jeb turīgākie Latvijas iedzīvotāji. Tā jaunākajā ziņojumā secinājusi Eiropas Komisija.” (3)

Netieši, bet diezgan skaidri uz “Vienotības” visaugstākā līmeņa atbildību norādījusi arī EK ģenerāldirektorāta pārstāve Mjuriela Gina: “Es tikai gribu atgādināt, – kā jūs zināt sociāla politika, labvēlīga un attīstoša sociālā politika ir Eiropas Savienības pamata vērtība. Mēs uz šo problēmu esam norādījuši vairākkārt. Latvija septiņu gadu periodā tikai nedaudz ir uzlabojusi labklājības rādītājus.” Te jāatceras, ka tieši “Vienotība” ir šo gadu laikā vairākkārt vadījusi valdību un bijusi atbildīga arī par Labklājības un Finanšu ministrijām.

Cik ļoti esam atpalikuši no Lietuvas, Igaunijas un vispār Eiropas? Ļoti! No kaimiņiem - Igaunijas un Lietuvas vismaz desmit gadus! Par to liecina LDDK plaši atzītā eksperta, analītiķa Jāņa Hermaņa raksts “Latvijas Vēstnesī.” Valdības amatpersonas mēdz maldināt cilvēkus, manipulatīvi spēlējoties ar dažādiem faktiem - piesaucot IKP uz vienu iedzīvotāju, vidējo algu un citu statistiku, kura Latvijai Baltijas valstu kontekstā liek izskatīties puslīdz cienījami. Tomēr šie skaitļi neatspoguļo patieso situāciju. Būtiskākais rādītājs ir ienākumu un dzīves dārdzības salīdzinājums jeb pirktspējas paritāte. Šajā ziņā Latvijā situācijā ir vissliktākā.

Hermanis savā rakstā norāda: “Algu pirktspējas atšķirības starp Baltijas valstīm lielā mērā izriet no IKP rādītājiem. Ja salīdzina IKP uz iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes, tad Igaunijā tas ir 79% no ES vidējā rādītāja, Lietuvā – 78%, bet Latvijā – tikai 67% (pēc datiem, kas pieejami par 2017. gadu). Latvijas rādītājs atpaliek no kaimiņvalstīm jau ilgāku laika periodu, un to ir ietekmējuši dažādi apstākļi. Gan Igaunijā, gan Lietuvā ir lielāks rūpniecības u. c. eksportējošo nozaru īpatsvars, zemāks korupcijas uztveres līmenis, krīzes laikā to ekonomikas kritums nebija tik straujš kā Latvijā, ir veikti kvalitatīvāki ieguldījumi infrastruktūrā, kas labvēlīgāk ietekmē savu uzņēmumu konkurētspēju. Tāpēc, lai noķertu kaimiņus pēc IKP uz iedzīvotāju, Latvijai būtu nepieciešams pietiekami garš periods – ne mazāk kā desmit gadi. Vēl lielāks attālums ir līdz ES vidējam rādītājam.” (4)

Šī visi fakti skaidri norāda, ka Latvija ir bijusi nesekmīgākā Baltijas valsts Eiropas Savienībā. To apliecina pašas ES, EK oficiālie dati un mūsu paši analītiķi. Vai “Vienotībai” vienai pašai par to jāuzņemas atbildība? Protams, ka viņi nav vienīgi atbildīgi.

Tomēr tieši “Vienotība” faktiski ir kontrolējusi politisko varu desmit gadu garumā. Tieši “Vienotībai” šajā laikā ir piederējusi visietekmīgākais politiskās varas komplekts. Īpaši jau ES līmenī - četri eirodeputātu mandāti, viens eirokomisāra, četri premjeru posteņi, ārlietu, finanšu ministru amati.

Šāda milzīga varas koncentrācija gadu garumā padara “Vienotību” par vienu no galvenajiem atbildīgajiem par Latvijas stagnāciju un atpalicību ES dalībvalstu līmenī.

Jautājums - kāpēc vēlētāji to lāga nepamanīja un dāvāja “Vienotībai” uzvaru EP vēlēšanās? Domājams, ka te atkal ir meklējama atbilde līdzībās ar Krieviju - kontrolēti, piejaucēti, uzpirkt mediji. Tam, protams, nav tiešu pierādījumu, bet netiešie ir gana daiļrunīgi. Faktiski var runāt par masveidīgu vēlētāju “smadzeņu skalošanu” un sabiedriskās domas ietekmēšanu.

Bet par to jau nākamajos rakstos. Ja kāds mēģinās augstākminēto noliegt, izsakot aizskarošas un/vai kritiskas piezīmes par raksta autoru, tad tas nozīmēs, ka citu būtiski atbilžu uz rakstā minētajiem faktiem viņam nebūs.

Savukārt, ja runājam par pašreizējā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa attieksmi, tad to var raksturot ar diviem vārdiem - bezatbildība un ņirgāšanās. Par to arī nākamajos rakstos.

Avoti:

1.,2. LSM.lv Ilze Nagla “Nākamais ES septiņgades budžets: ko Latvija tajā ieraudzīs?” https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/nakamais-es-septingades-budzets-ko-latvija-taja-ieraudzis.a281865/

3. LNT Ziņas - “Eiropas Komisija: Latvijā ir kritiski augsts nabadzības līmenis” https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/eiropas-komisija-latvija-ir-kritiski-augsts-nabadzibas-limenis/

4. “Latvijas Vēstnesis,” Jānis Hermanis - “Kāpēc atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas par vismaz desmit gadiem.” https://lvportals.lv/viedokli/302851-kapec-atpaliekam-no-lietuvas-un-igaunijas-par-vismaz-desmit-gadiem-2019

Novērtē šo rakstu:

188
22

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...