Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Turpinās aktīvas diskusijas par atvērtāku nosacījumu piemērošanu viesstrādnieku iekļaušanai Latvijas darba tirgū, kas pēc savas būtības un dabas ir ļoti komplicēts jautājums un izsauc dažādas reakcijas gan politiskajā līmenī, gan sabiedrībā. Kādēļ? Jo jautājums ietver gan stratēģiskus valsts nozīmes jautājumus, piemēram, valsts drošība, gan arī praktiskus apsvērumus, kas saistīti ar skaidras un atsekojamas sistēmas nodrošināšanu par šo jautājumu atbildīgo iestāžu vidū. Tajā pašā laikā “vilciens iet uz priekšu”, un jau šobrīd uzņēmumi arvien aktīvāk piesaista darbaspēku no citām valstīm.

Situācija Latvijas darba tirgū ir izaicinoša, un diemžēl paredzams, ka tāda tā saglabāsies arī turpmākajos gados. Lai gan valstī reģistrētais bezdarba līmenis ir salīdzinoši zems (2023. gada septembra beigās tas bija 5,3%, kas ir par 0,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš), arvien biežāk dzirdam par kvalificēta darbaspēja trūkumu vidēji un augsti apmaksātajās profesijās un tāpat arī zemāk atalgotajās profesijās.

Analizējot piedāvājumu un pieprasījumu, redzams, ka ir profesijas, kurās ir liels skaits brīvo darba vietu, bet pretī nav tik liels skaits reģistrēto bezdarbnieku, lai aizpildītu brīvās vakances. Jāņem vērā arī reģionālais pārklājums. Ne vienmēr reģionā, kurā tiek piedāvāts darbs, būs pieejami atbilstošās profesijas pārstāvji. Lielā mērā pietrūkst darbinieki būvniecībā, gan zemas kvalifikācijas darbinieki (būvstrādnieki), gan vidējas kvalifikācijas darbinieki (betonētāji, mūrnieki, metinātāji, krāsotāji utt.). Trūkst arī informācijas ievadīšanas operatori, gaisa kuģu stjuarti. Pēdējās minētās ir profesijas, kurās jābūt svešvalodu prasmei.

Ir būtiski apzināties arī ietekmējošos faktorus, starp kuriem būtu jāuzskaita nepietiekamas vai neatbilstošas prasmes, darba vietas nepieejamība vai citiem vārdiem – vāji attīstīta reģionālā mobilitāte, sociāla rakstura problēmas, piemēram, veselības un atkarību problēmas, zema darba ētika un tai skaitā nekonkurētspējīgs atalgojums. Tāpat arī arvien skaidrāk iezīmējas demogrāfiskie izaicinājumi – sabiedrība noveco, gaidas pret darba devējiem un darba saturu transformējas, kas īpaši novērojams jaunās paaudzes pārstāvju vidū.

Ir skaidrs, ka nevarēsim iztikt bez papildu darbaspēka. Tomēr diskusijā par šo jautājumu ir jāņem vērā vairāki aspekti. Pirmkārt, tas ir jautājums par valsts drošību un starptautisko reputāciju. Ir bažas, ka, pieaugot viesstrādnieku skaitam, var tikt apdraudēta latviešu valodas loma vai ka Latvija kļūtu par tranzītvalsti darba vīzu nokārtošanai. Abi šie jautājumi ir pamatoti.

Pašlaik redzam, ka valsts valodas apguves jautājums lielā mērā ir uzņēmumu kompetencē. Šo uzņēmumu pienākums ir nodrošināt iespēju apgūt vai finansēt valsts valodas apguvi, bet trūkst sistēmas, kas ļautu pārbaudīt, vai tas tiek efektīvi realizēts.

Statistika rāda, ka liels īpatsvars iebraukušo viesstrādnieku ir Uzbekistānas vai tās kaimiņvalstu pilsoņi, kas ir jauni vīrieši, kuri galvenokārt izmanto krievu valodu kā darba valodu.

Tāpat arī darbā iekārtošanas procesam jābūt kontrolētam. Piemēram, ar prasību darba devējiem reģistrēt šādas vakances, izmantojot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) sniegto pakalpojumu klāstu, par ko līdz šim ir ticis plaši diskutēts. Diemžēl realitātē redzam piemērus, kur šādas izsekojamības trūkst, jo nereti darba devēji vakanču reģistrēšanu min kā apgrūtinājumu. Tomēr, ja primārais mērķis ir atrast darbiniekus, tad reģistrēt vakanci NVA nevajadzētu būt šķērslim, bet gan tieši otrādi – tā ir iespēja saņemt nepieciešamo atbalstu darbinieku piesaistē, izmantojot jau šobrīd pieejamos rīkus.

Saskaņā ar neseniem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem, gada pirmajos deviņos mēnešos izsniegtas vairāk kā 13 tūkstoši darba atļauju trešo valstu pilsoņiem, kas ir par 7000 darba atļauju mazāk nekā pirms gada, taču vēl joprojām nesasniedz 2021. gada līmeni.

Visvairāk darba atļauju nemainīgi pēdējos gadus tiek izsniegts būvniecības, transporta un pārvadājumu nozares, kā arī IT un programmēšanas jomas speciālistiem. Tajā pašā laikā svarīgi apskatīt arī statistikas otru pusi. Šobrīd saskaņā ar PMPL datiem, anulētas ir gandrīz 7000 atļauju un pārsvarā tajās pašās nozarēs un kā visbiežāk darba attiecības pārtraucis pats darba ņēmējs, jo citā valstī atradis labāk atalgotu darbu.

Jautājums, cik no šiem 13 vai 20 tūkstošiem trešo valstu pilsoņu, kam ir izsniegtas darba atļaujas, ir nonākuši Latvijas darba tirgū un cik tomēr diezgan taisnā ceļā ir devušies no Latvijas tālāk? Jau šobrīd esam sastapušies ar citu ES valstu neapmierinātību, ka ar Latvijas darba vīzām citās valstīs ieplūst to prasībām neatbilstošs darbaspēks.

Gribētos uzsvērt, ka pirmā prioritāte ir un tai ir jābūt Latvijas valsts pilsoņu un iedzīvotāju iekļaušanai darba tirgū.

Un, lai gan pašreizējās demogrāfijas tendences rāda, ka valstij būs neizbēgami jādomā par papildus darbaspēka piesaisti, kas var nozīmēt gan viesstrādnieku iekļaušanu darba tirgū, gan arī aktīvāku aizbraukušo latviešu atgriešanu ar skaidri pārdomātu stratēģiju un soļiem, nevaram pievērt acis jautājumiem, kas ļautu ilgtermiņā risināt nodarbinātības izaicinājumus Latvijas valstspiederīgo vidū. Tas nozīmē turpināt sistemātisku darbu pie prasmju attīstības, kvalifikācijas celšanas, taisnīga un konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanas un pieejas apmācībām.

* Nodarbinātības valsts aģentūras direktore

Novērtē šo rakstu:

13
45

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...