Iesaki rakstu: 
Pietiek rīcībā nonākusi partijas Vienotība elektroniskā pasta sarakste par tā sauktajiem „Sprūdža labojumiem” – Vienotības deputātu nostājas dēļ aizvadītajā nedēļā Saeimas atbalstu pirmajā lasījumā neguvušo ierosinājumu samazināt deputātu skaitu pašvaldībās un mainīt deputāta statusu, kas iepriekš paredzēja, ka deputāts pienākumus pilda no darba brīvajā laikā. Publicējam interesantākās vēstules no šīs sarakstes.
No: "Janina Kursite" <[email protected]>
Kam: [email protected], "[email protected]" <[email protected]>
Datums: Fri, 25 Jan 2013 22:37:03 +0300
Temats: Re: [Vienotibas biedri] Par Saeimas balsojumu
Labvakar! Komisijas locekļi, mūsu frakcijas deputāti Lolita Čigāne un Rasma Kārkliņa spēs argumentēt precīzāk. Īsumā - ja mēs būtu steidzamības kārtā būtu pieņēmuši šo likumu, tad būtu pārkāpuši EP institūcijas – Venēcijas komisijas regulu, ka vēlēšanu gadā nedrīkst izdarīt būtiskas izmaiņas vēlēšanu likumā. Ja nemaldos, tad arī Pašvaldību savienība iestājās pret šīm būtiskajām un aptverošajām izmaiņām. Zinu, ka attālāko pagastu iedzīvotāji ir norūpējušies par to, ka, ja uz ātru roku kardināli samazina deputātu skaitu, tad attālākajām vietām vispār varētu nebūt savu priekšstāvju.
Pats galvenais - ja mēs būtu nobalsojuši par šo likumprojektu, pārkāpjot starptautisko regulu, opozīcija grieztos Saversmes tiesā un, droši vien, arī uzvarētu, lieta varētu nonākt pat līdz pašvaldību vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanai un, iespējams, līdz pārvēlēšanām. Kādreiz jūs pārmetat, ka deputāti ir pogu spiedēji, nekas vairāk, tagad jūs pārmetat, ka tā nav. Ministrs Sprūdžs ar savu komandu nepiedodami ilgi kavējās ar šī likumprojekta iesniegšanu Saeimā. Tur tā vaina.
Cieņā - Janīna Kursīte
Date: Fri, 25 Jan 2013 19:57:51 +0200
From: [email protected]
Subject: [Vienotibas biedri] Par Saeimas balsojumu
Labdien, Vienotības deputāti! Nu "LIELAI PALDIES" Jums par šodienas amorālo balsojumu par deputātu skaita samazināšanu pašvaldībās un par to, ka par deputātiem atkal varēs kļūt pašvaldībai pakļauto iestāžu vadītāji. Tagad mazajās pašvaldībās tā lielā deputātu varza turpinās amatos iekārtot savus neizglītotos radus un draugus, kā tas notiek visu laiku un nekādi likumi to neregulē. Bija cerība, ka kautkas mainīsies uz labo pusi, bet tagad, pateicoties Jūsu balsojumam, viss turpināsies kā TP laikos. Tas nudien ir marasma kalngals ko Jūs dariet! Savu spēku Vienotības deputāti varētu demonstrēt citos jautājumos, nevis zāģēt zaru, uz kura paši sēžat.
S. Ludviga.
Datums: Sat, 26 Jan 2013 09:22:36 +0200
Temats: Fwd: Re: [Vienotibas biedri] Par Saeimas
balsojumu
No: "Peteris Krisjanis" <[email protected]>
Kam: "Janina Kursite" <[email protected]>
Datums: Fri, 25 Jan 2013 23:32:20 +0200
Temats: Re: [Vienotibas biedri] Par Saeimas
balsojumu
Cienījamās dāmas, es jūs patiešām cienu, bet lūdzu konkrēti kura regula tiktu pārkāpta - es māku izmantot tīmekļa meklēšanas līdzekļus (tāds darbs, galu galā) un, lai gan šķiet ka es kļūdos, visa līdz šim informācija liecina, ka Venēcijas komisijai ir rekomendējošs raksturs un tā nekad nav veidojusi regulas, likumdošanu ES nodrošina EP un EK.
Jā, mēs zinām cik ļoti pašvaldību vadītāji ir norūpējušies par savām vietām. 20 gadus to manām. Un par nu tām attālākajām vietām nu atļaušos apšaubīt.
Kā jau teicu, nekur šādu regulu neesmu redzējis. Ja tāda regula ir - labi, lūdzu uzdot tās precīzu definīciju, taču kaut kā nemanīju par šādu situāciju brīdinām ne presē, nekā. Turklāt vai tik šai regulai nebūtu jābūt adaptētai mūsu likumdošanā.
Nē, Kursītes k-dze, problēma ir tā, ka daļai Vienotības atbalstītāju nu jau labu laiku ir radušās tādas kā šaubas par to, ka Vienotībā ir izveidojusies tāda kā atsevišķa frakcija, kurai ir izteikta cemme uz RP un līdz ar to vēlme izgāzt visas RP idejas, kā arī vēlme novilcināt dažu labu lēmumprojektu, par kuru ir nu ļoti ieņemts prātā, ka tas varētu kaitēt Vienotībai - bet tas, ka tas varētu palīdzēt valstij, tiek ignorēts.
Bija grūti nepamanīt, ar cik gariem zobiem par šīm idejām šeit viesās diskusija, un cik grūti VARAM nācās grūti vākt atbalstu. Tas mani ļoti sarūgtināja un apbēdināja.
Ar šādu attieksmi mēs kļūstam tik pašpietiekami kā mūsu kādreizējie un esošie politiskie pretinieki. Ar šādu attieksmi mēs praktiski apstiprinām RP dibināšanas iemeslus - Vienotība ir pārāk kūtra, ar pārāk dziļām interesēm visur, lai veiktu reālas pārmaiņas savā valstī. Mēs esam stabilizētāji (kas nav maz), bet nekas vairāk.
Ar cieņu, Pēteris Krišjānis.
Temats: Fwd: [Vienotibas biedri] Par pašvaldību
likumiem
No: "Lolita Cigane" <[email protected]>
Datums: Sat, 26 Jan 2013 10:11:38 +0200
Temats: [Vienotibas biedri] Par pašvaldību likumiem
Labrīt, kolēģi,
Skatoties spraigo diskusiju, labpārt paskaidrošu situāciju attiecībā uz Saeimas baldojumiem un pašvaldību likumiem:
1. "Likums par pašvaldībām", kas paredz ierobežojumus pašvaldības deputātu amatu savienošanai, t.i. darbu domes administrācijā, iestāžu vadībā (izņemot skolas, mākslas skolas, veselības un sporta iestādes), kapitālsabiedrību vadībā, iet savu gaitu Saimā un to galīgajā lasījumā Saeima pieņems nākošajā nedēļā. Amatu savienošanas ierobežojumi pašvaldību deputātiem būs jau uz 2013. gada vēlēšanām.
2. Attiecībā uz pašvaldību vēlēšanu likumu, Vienotības dome garā un demokrātiskā procesā jau 2012. gada 14. septembrī vienojās, ka pašvaldību deputātu skaita samazinājums ir pieteikts pārāk tuvu vēlēšanām un to vairs nevarēs attiecīnāt uz 2013. gadā ievēlamām pašvaldībām. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija bija lūgusi ministru Sprūdžu šos likums uz Saeimu virzīt* jau 2012. martā*, tomēr tie atnāca *tikai 2013. janvārī*.
Tad, kad deputātu skaita samazināšana patiešām sasniedza Saeimu, uzzinājām, ka, par spīti sākotnējai opozīcijai, Saskaņas centrs varētu atbalstīt deputātu skaita samazināšanu līdz 35 Rīgā jau uz 20130. gada vēlēšanām, jo tas, pie zināmiem procentiem, iespējams, ļautu SC proporcionāli saņemt vairāk vietas.
Vienotība šajā kontekstā Reformu partijai skaidri izskaidroja – deputātu skaita samazināšanu šobrīt, 4 mēnešus pirms vēlēšanām, mēs varam atbalstīt tikai mazajās pašvaldības, kurās iedzīvotāju skaits ir zem 5000, jo tur esošais deputātu skaits 13(!) ir pārāk liels, tomēr mēs nevaram riskēt, ka deputātu skaits tiktu "nejauši" samazināts arī Rīgā.
Ceru, ka situāciju izskaidroju, ja tomēr nē, lūdzu rakstiet inidividuāli,
Ar cieņu, Lolita Čigāne
2013. gada 26. janvāris 03:53 Velga Drupa
<[email protected]> rakstīja:
Tā ideja - samazināt deputātu skaitu pašvaldībās, tajā skaitā pilsētu, dzima jau pirms gada tieši Vienotībā. Tika strādāts kopā ar pašvaldību vadītājiem, un es patiešām neatceros, ka viņi būtu iebilduši. Taču, kolīdz šī ideja gatavu priekšlikumu veidā nonāca līdz RP, tā ar nesaprotamu kavēšanos VARAM to iesniedza saeimā. Un tomēr - arī man nav skaidrs, kāpēc ir izveidojusies šāda situācija, kādām EK regulām vai kam tur nav atbilstības u.t.t.
Velga Dr.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
