“Vienotība” un lielie mediji, kuri panākuši, ka Latvijā ir viens no viszemākajiem uzticēšanās līmeņiem valdībai, parlamentam un partijām, ir tie īstākie Kremļa aģenti
Jurģis Liepnieks, Neatkarīgā15.11.2023.
Komentāri (96)
Iesaki rakstu: 
Es neparakstīšos par Saeimas atlaišanu divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ja Saeima pēc mēneša tiktu atlaista un sarīkotas jaunas Saeimas vēlēšanas, mēs ievēlētu visus tieši tos pašus politiķus un partijas. Šim vingrinājumam nebūtu vispār nekādas jēgas, ja neskaita iztērētu naudu un enerģiju skriešanai uz vietas.
Otrkārt, es neparakstīšos tāpēc, ka pēc 2012. gada grozījumiem sliekšņi un regulējums ir tāds, ka ierosinātajā veidā Saeimu atlaist nav praktiski iespējams. Citiem vārdiem sakot - ir jau iepriekš zināms, un to zina arī procesa ierosinātāji - Saeima netiks šādā veidā atlaista. Attiecīgi viss šis process ir tikai dažu opozīcijas partiju centieni aktualizēt sevi un iespēja par kaut ko kampaņot, bet šim procesam nav nekādas citas jēgas.
Es neredzu iespējas piekrist tiem, kas nosoda šo kampaņu tāpēc, ka tā šķelšot sabiedrību vai destabilizēšot situāciju. Neko vairāk un papildus sašķelt te šobrīd nav iespējams, un patiesībā šāda bezjēdzīga kampaņa, tieši otrādi, ļauj "nolaist tvaiku". Tā ir iespēja neapmierinātajiem, un tādu, protams, ir ļoti daudz, vismaz kaut ko darīt, kaut kā paust savu attieksmi, kam drīzāk tad jau var būt sistēmu stabilizējošs efekts.
Arī Kremļa piesaukšana te ir nevietā. Tad jau “Vienotība” un lielie mediji, kuri panākuši, ka Latvijā ir viens no viszemākajiem uzticēšanās līmeņiem valdībai, parlamentam un politiskajām partijām, ir tie īstākie Kremļa aģenti, kas radījuši šo valstij tik bēdīgo situāciju.
Lai vai kā - es nebalsošu par Saeimas atlaišanu, jo neredzu šobrīd ne vismazāko iespēju, ka, atlaižot šo Saeimu, mēs varētu iegūt atšķirīgu vai labāku Saeimu.
Seko mums 
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
