“Vienotība” un lielie mediji, kuri panākuši, ka Latvijā ir viens no viszemākajiem uzticēšanās līmeņiem valdībai, parlamentam un partijām, ir tie īstākie Kremļa aģenti
Jurģis Liepnieks, Neatkarīgā15.11.2023.
Komentāri (96)
Iesaki rakstu: 
Es neparakstīšos par Saeimas atlaišanu divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ja Saeima pēc mēneša tiktu atlaista un sarīkotas jaunas Saeimas vēlēšanas, mēs ievēlētu visus tieši tos pašus politiķus un partijas. Šim vingrinājumam nebūtu vispār nekādas jēgas, ja neskaita iztērētu naudu un enerģiju skriešanai uz vietas.
Otrkārt, es neparakstīšos tāpēc, ka pēc 2012. gada grozījumiem sliekšņi un regulējums ir tāds, ka ierosinātajā veidā Saeimu atlaist nav praktiski iespējams. Citiem vārdiem sakot - ir jau iepriekš zināms, un to zina arī procesa ierosinātāji - Saeima netiks šādā veidā atlaista. Attiecīgi viss šis process ir tikai dažu opozīcijas partiju centieni aktualizēt sevi un iespēja par kaut ko kampaņot, bet šim procesam nav nekādas citas jēgas.
Es neredzu iespējas piekrist tiem, kas nosoda šo kampaņu tāpēc, ka tā šķelšot sabiedrību vai destabilizēšot situāciju. Neko vairāk un papildus sašķelt te šobrīd nav iespējams, un patiesībā šāda bezjēdzīga kampaņa, tieši otrādi, ļauj "nolaist tvaiku". Tā ir iespēja neapmierinātajiem, un tādu, protams, ir ļoti daudz, vismaz kaut ko darīt, kaut kā paust savu attieksmi, kam drīzāk tad jau var būt sistēmu stabilizējošs efekts.
Arī Kremļa piesaukšana te ir nevietā. Tad jau “Vienotība” un lielie mediji, kuri panākuši, ka Latvijā ir viens no viszemākajiem uzticēšanās līmeņiem valdībai, parlamentam un politiskajām partijām, ir tie īstākie Kremļa aģenti, kas radījuši šo valstij tik bēdīgo situāciju.
Lai vai kā - es nebalsošu par Saeimas atlaišanu, jo neredzu šobrīd ne vismazāko iespēju, ka, atlaižot šo Saeimu, mēs varētu iegūt atšķirīgu vai labāku Saeimu.
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
