„Vienotībai” pietuvinātā miljonāra Ramoliņa sarunu ieraksti skaidri norāda uz korupciju Konkurences padomē, ko KNAB nav vēlējies pamanīt
Pietiek lasītājs20.03.2024.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
Tiesa drīz sāks izskatīt krimināllietu, kurā Jura Stukāna prokuratūra apsūdzējusi trīs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekus par it kā notikušu kukuļa izspiešanu no mežu nozares miljonāra, Vienotībai un Egilam Levitam pietuvinātā uzņēmēja Andra Ramoliņa, un prognozējams, ka šajā tiesas prāvā atklāsies ne mazums dīvainību un pārsteidzošu faktu par Latvijas tiesībsargāšanas iestādēm. Sākoties prāvai, viens no Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un prokuratūrai nepatīkamajiem jautājumiem būs – kādu tieši iemeslu dēļ nav pievērsta nekāda uzmanība miljonāra sarunām, kas skaidri norāda uz iespējamu korupciju Konkurences padomē.
Kā jau informēts, ļoti iespējams, ka galvenā atmaskotā persona šīs krimināllietas ietvaros izrādīsies nevis apsūdzētie VID darbinieki, bet gan uzņēmuma „Stiga RM” īpašnieks un vadītājs Andris Ramoliņš.
Faktiski sarunas ataino patieso korupcijas līmeni valstī, jo ir publiski zināms, ka dažādu „problēmu” A. Ramoliņam un viņa ģimenes uzņēmumiem ir bijis ne mazums, - gan aizdomas par „aplokšņu algu” maksāšanu, gan interese no Konkurences padomes, Muitas kriminālpārvaldes un Valsts policijas.
Divi sarunu fragmenti saistībā ar iespējamo korupciju Konkurences padomē un miljonāra A. Ramoliņa „sakārtošanas iespējām” tajā jau tika publicēti 29. februārī. Taču tas nav viss, - kā izrādās, uzņēmējam ir paticis lielīties ar savām, pēc visa spriežot, koruptīvajām iespējām šajā iestādē.
Šis ir trešais fragments no KNAB ierakstītajām A. Ramoliņa sarunām:
AR: - Ē, par Konkurences padomi es zināju iepriekš.
- Mh.
AR: - Bet par fiņām es neko nezināju.
- Mh.
AR: - Par Konkurences padomi, ka viņi nāks, es zināju.
- Mh.
AR: - Viņi, bļaģ, vienīgais, viņi atnāca ne tajā dienā. Tas gan tiesa. Nu.
- To tu pats saproti, ka nedrīkst jau arī tā visu, jā, nu, kaut kādai jau, uzticas, uzticas, bet.
AR: - Viņi atnāca ne, ne tajā dienā. Viņi man at- , viņiem vajadzēja citā dienā būt.
- Mh.
AR: - Bet nu labi. Nu, tajā nedēļā bija.
Ceturtais fragments no KNAB ierakstītajām A. Ramoliņa sarunām:
AR: - Nu, to es jau saprotu, kāpēc. Tu domā, ka viņi muļķi?
- Jā. Nu skaidrs. Jā. Un es viņam saku...
AR: - Un vienreiz pagarināja otrajā jūnijā uz otro jūliju. Pēc tam otrreiz pagarināja.
- (čukst) Jā, viņš man. (balsī) Šito viņš man teica. Jā.
AR: - Visticamāk tāpat tas pagarinājums notiekas diemžēl kontrolēti.
- (čukst) .. .(kāpēc? tāpēc?) viņš pateica par Konkurences padomi, ka tur ir iesaistīta? Vai kur tev?
AR: - Nē. Tur mēs tikām.
- Jā. Bet re kur... Un tad es teicu, nu, tad nav variantu.
AR: - Tos iesniegumus es redzēju.
- ...
AR: - No kurienes tur vējš pūš, es zinu.
- (čukst) Es teicu, tad tev vienkārši jādara tā, lai...
AR: - Nē. Tur viņi mums neko nevar izdarīt. Tur ir viss.
- Nu tas ir labi.
AR: - Tur man ir dokuments, ka viss ir čiki- piki.
- Jā.
AR: - Tur viss. Div- nedēļ- atpakaļ piektdienā tur beidzām. Tur viss ir labi. Bet, nu, tur paveicās.
- Tas ir tas, ko tas ir tas, ko viņš tagad.
AR: - Jo tur, tur, jāatzīst, paldies dievam, tur ir vadītājs, kurš to iestādi kā- .
- Nu, normāli domājošs.
AR: - Nē, nevada.
- Nē?
AR: - Un viņam nav tāda, nu, koroče, ir tā, bija, ienāca (?) pasūtījums, un vadītājs nodeva tālāk, jā, un tālāk izpildītāji uzlika šito. Un.
- Mh. Nu, es, te nav tā. Te ir.
AR: - Tāpēc, ka mēs piekļuvām pie izpildītāja. Nu, mums ienācās, kā saka, informācija laicīgi, un tā. Nu, paldies dievam, ka tur tā sanāca.
Iepriekšējos divos ierakstu fragmentos miljonārs saistībā ar Konkurences padomes organizētām kratīšanām nepārprotami lielījās ar to, kā “konkrētā iestādes līmenī” viss esot “sakārtots” un “draugi” palīdzējuši, kā arī ar to, ka ir “atradušās dzirdīgas ausis”. Tagad klāt nāk faktiska atzīšanās, ka no Konkurences padomes nelikumīgi nopludināta informācija par gaidāmajām kratīšanām un izdevies „piekļūt pie izpildītāja”.
Te vietā jautājums – kā var būt, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nav pievērsis tālāku uzmanību šim miljonāra sarunām, kas skaidri norāda uz iespējamu korupciju Konkurences padomē? Domājams, ka atbildi uzzināsim tiesas prāvas laikā.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
