„Vienotības”, progresīvo un zilzemnieku vēzim ir nauda tanku pieminekļiem un Kariņa lidojumiem, bet ne krūts operācijām vēža pacientēm
Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība Onkoalianse22.10.2024.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība "Onkoalianse" aicina atbildīgās valsts institūcijas izbeigt netaisnīgo attieksmi pret krūts vēža pacientēm un rast risinājumu un atbilstošu finansējumu valsts budžetā, lai nodrošinātu krūts rekonstrukcijas operācijas visām krūts vēža pacientēm.
Vēstuli ar šādu aicinājumu "Onkoalianse" nosūtījusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, Saeimas Onkoloģijas pacientu atbalsta deputātu grupai, Veselības ministrijai un Nacionālajam Veselības dienestam (NVD).
Kā norādīts vēstulē, līdz šī gada beigām negaidīti atceltas 40 valsts apmaksātās krūts vēža rekonstruktīvās operācijas pacientēm, kam bija nepieciešams veikt rekonstrukcijas otro vai trešo etapu pēc mastektomijas (sievietēm, kurām pilnībā noņemts krūts dziedzeris un nepieciešama audu espandera nomaiņa uz implantu vai otras krūts simetrizācija).
Vēl 149 pacientes ar tādu pašu diagnozi un situāciju gaida rindā uz operāciju 2025.gadā. Pacientes ir neziņā, vai pēc pirmā etapa viņas sagaidīs otro un trešo krūts rekonstrukcijas etapu, jo nav pārliecības par valsts finansējumu. Krūts dziedzeri atjauno (rekonstruē) pakāpeniski divos, trijos etapos, bieži visvairāk darba prasa otras krūts simetrizācija. Līdz šim visu etapu operācijas krūts vēža pacientēm kompensēja valsts. Nu pēkšņi tas ir apdraudēts.
Kā atgādina "Onkoalianse", no 2022.gada ar onkoloģisko pacientu atbalsta biedrību aktīvu iesaisti, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas, Saeimas Onkoloģijas atbalsta grupas deputātu un medicīnas profesionāļu atbalstu tika atjaunota un valstiski finansēta Krūts dziedzeru rekonstrukcijas programma krūts vēža pacientēm un augsta saslimstības riska indivīdiem.
Programmas atjaunošana devusi pozitīvu signālu sabiedrībai, vairojusi uzticēšanos veselības aprūpes sistēmai Latvijā, veicinājusi iedzīvotāju un vēža pacientu ticību pilnvērtīgai diagnostikai, ārstēšanai un estētiskai rehabilitācijai.
Pašreiz rit šīs programmas trešais gads. Oktobrī, Krūts veselības mēneša laikā, pacientu atbalsta biedrības kopā ar ķirurgiem, kas specializējušies krūts ļaundabīgo audzēju ārstēšanā, un plastiskās un rekonstruktīvās ķirurģijas pārstāvjiem, apzinājuši esošo situāciju un problēmas.
Secināts, ka finansējuma trūkuma dēļ pacientes, kas zaudēja krūti, tiek netaisnīgi diskriminētas. Pacientēm, kuras tiek operētas gada sākumā, ir būtiski lielākas izredzes saņemt krūts dziedzera rekonstrukciju, turpretī sievietēm, kas saslimušas gada otrajā pusē, visticamāk, nepietiekamā finansējuma dēļ šādas iespējas nebūs, norāda Latvijas sieviešu volontieru biedrības " VITA" vadītāja Irīna Januma.
Profesors Jānis Eglītis, Latvijas Onkologu asociācijas valdes loceklis, Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs, informē, ka 2024.gads iezīmē skaudrāku situāciju operāciju apmaksāšanā, jo NVD brīdinājis programmas izpildītājus, ķirurgus par operāciju nefinansēšanu, kas veiktas ārpus valsts noteikto kvotu apjoma.
RAKUS Latvijas Onkoloģijas centrā līdz gada beigām atceltas 22 operācijas, bet rindā uz rekonstrukciju 2. vai 3.etapu gaida 82 pacientes. Savukārt P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Krūts ķirurģijas centrā līdz gada beigām atceltas 18 operācijas, bet rindā uz rekonstrukciju 2.vai 3. etapu gaida 67 pacientes. Tas nozīmē, ka nākamā gada kvotā jau aizņemtas 150 vietas, līdz ar to nepietiekamais finansējums tikai pieaugs.
Kā norāda vēstules autori, NVD atbilstoši reālajām vajadzībām būtu jāplāno 460-480 krūts rekonstruktīvās operācijas gadā, tam atvēlot atbilstošu finansējumu, nevis katru gadu jācīnās par operāciju apmaksu, kas veiktas ārpus valsts noteikto kvotu apjoma.
Vienas krūts rekonstrukcija vidēji valstij izmaksā aptuveni 3000 eiro. Izmaksas būtiski pieaug, ja tiek izmantoti pašas pacientes audi, bet ir situācijas, kad cita veida rekonstrukcija nav iespējama, īpaši pacientēm, kas saņēmušas staru terapiju pēc mastektomijas.
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
