„Vienotības” deputāts Judins sevi iedomājies par prokuroru, tiesnesi, bendi un „troiku” vienā personā

1.Protokols

1.1. SKR (sk. 163. panta otrās daļas astoto punktu) imperatīvi nosaka, ka Saeimas komisijas sēdes protokolā ir jāfiksē visi būtiskie ar sēdi saistītie aspekti, tostarp sēdē paustie viedokļi, skaidrojumi un citi apsvērumi par izskatāmo darba kārtības jautājumu.

1.2. Komisijas sēdes protokols ir oficiāls Saeimas dokuments ar publisku ticamību un pierādījuma spēku, uz kura pamata tiek nodrošināta Saeimas lēmumu sagatavošana un virzība, veikta komisijas darba izvērtēšana un īstenota parlamentārā kontrole, kā arī izvērtēti iespējamie tiesiskie strīdi un procedurālie pārkāpumi.

1.3. Parakstot komisijas sēdes protokolu, komisijas priekšsēdētājs apliecina tā autentiskumu, pilnīgumu un atbilstību faktiskajai sēdes norisei, tostarp sēdē izrunātajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem, un uzņemas atbildību par to, ka protokola saturs nav selektīvs, sagrozīts vai nepilnīgs. Tas nozīmē arī to, ka protokolā nedrīkst tikt apzināti izlaisti būtiski izteikumi, sagrozīti viedokļi vai mainīta sēdes loģika, jo šāda rīcība var ietekmēt gan komisijas darba uztveri, gan tā turpmāko tiesisko ietekmi. Saeimas Juridiskās komisijas protokola viltošana tiek kvalificēta kā krimināli sodāms nodarījums — dokumenta viltošana, par kuru Krimināllikumā ir paredzēts sods. Svarīgi ir arī piezīmēt, ka Latvijā ir izveidojusies tiesu prakse par Juridiskās komisijas protokolu viltošanu.[1]

1.4. Lai arī Juridiskās komisijas 2025. gada 9. decembra sēdes protokolā formāli ir atspoguļotas galvenās norises un fiksēti sēdes dalībnieku paustie viedokļi, izlasot protokolu, man kā sēdes dalībniecei ir pamats secināt, ka sēdes protokolā atsevišķi izteikumi ir apzināti izlaisti vai saturiski pārveidoti, tādējādi neatspoguļojot sēdes faktisko norisi pilnā apjomā. Ņemot vērā komisijas priekšsēdētāja A. Judina sēdes gaitā demonstrēto subjektivitāti un acīmredzamo ieinteresētību, šāda protokola redakcija rada pamatotas šaubas par tā objektivitāti un publisko ticamību. Atkārtoti noklausoties 2025. gada 9. decembra sēdes audioierakstu[2] ir jāsecina, ka ir mainīta ideja, ko paudis Saeimas deputāts Gunārs Kūtris.

1.4.1. Protokolā rakstīts: - “G.Kūtris izsakās par šodienas Komisijas sēdes atmosfēru. […] Norāda, ka darba kārtības jautājums formulēts kā “Par Latvijas Republikas Advokatūras likuma 16. panta 4. punkta prasību nepildīšanu”, un tādejādi pats Komisijas sēdes darba kārtības punkts jau nosaka, ka likums nav ievērots. […]”. Izlasot šo var rasties iespaids, ka Saeimas Juridiskās komisijas loceklim G.Kūtrim nepatīk Latvijas zvērinātu advokātu padomes (turpmāk – LZAP) teiktais sēdē, kamdēļ  rodas iespaids, ka viņš pauž viedokli, ka LZAP ir veicis likumpārkāpumu un tādā veidā atbalsta Judina lobēto pozīciju.

1.4.2. Sēdes audioierakstā ir dzirdams, ka patiesībā Saeimas deputāts G.Kūtris  ir domājis, ko pavisam citu: “Kolēģi, man ļoti nepatīk šodienas komisijas atmosfēra. Es saprotu, ka šeit notiek konfrontācija. Vieni pret otriem. Tāpēc, ka arī darba kārtības jautājums mums ir ierakstīts skaidri un gaiši par Advokatūras likuma nepildīšanu. Tātad mēs jau komisijas darba kārtībā ieliekam punktu, ka ir nepildīts likums. Informāciju mēs saņēmām tagad tikai, kad mums atsūtīja komisijas darba kārtību un klāt pieliktie materiāli.[…]

1.4.3. Kūtra teiktais komisijas sēdē citējot to pilnībā  ietver sevī pavisam kontekstu, nekā tas rakstīts Judina un Krastas parakstītajā protokolā. Gunārs Kūtris norāda uz  Judina formulētā nosaukuma tendenciozitāti, kā arī nelāgo sēdes gaisotni, kas rodas no Judina konfrontācijas ar advokātiem.  Protokolā ir izlaists būtisks Kūtra izteikums — viņaprāt LZAP pārstāvji pārstāv “brīvu juridisku profesiju”. Tas ir īpaši būtiski, jo sēdē notiek likumdevējvaras konfrontācija ar advokātiem.[3] Audioierakstā šī frāze skaidri dzirdama, taču protokols to tendenciozi ignorē.

2. Par Juridiskās komisijas 2025. gada 9. decembra sēdes pirmā darba kārtības nosaukuma formulējuma tendenciozitāti

2.1. Sēdes darba kārtības pirmais punkts ir formulēts šādi: “Par Latvijas Republikas Advokatūras likuma 16. panta 4. punkta prasību nepildīšanu”. Minētais darba kārtības punkta nosaukums sēdes darba kārtībā ir iekļauts pēc komisijas priekšsēdētāja A.Judina iniciatīvas, neraugoties uz to, ka līdz attiecīgajai sēdei komisijā nebija izskatīts neviens jautājums par Advokatūras likuma prasību neievērošanu no LZAP puses un nebija pieņemts neviens lēmums, kas varētu pamatot šāda saturiski konstatējoša un vainu implicējoša formulējuma izmantošanu.

2.2. Šādi apzināti kompromitējoša darba kārtības punkta formulēšana, ko veicis Judins neatbilst procedurālās neitralitātes un objektivitātes principiem un rada nepārprotamu iepriekšēju vainas prezumpciju. Ņemot vērā komisijas priekšsēdētāja A.Judina sēdē paustos izteikumus ir pamats secināt, ka minētais darba kārtības punkta nosaukums nav nejaušs, bet gan apzināti veidots, lai radītu negatīvu priekšstatu par LZAP, kā arī ietekmētu komisijas sēdes gaitu un sēdes dalībnieku secinājumus.

2.3. A.Judina kunga formulējums “Par Latvijas Republikas Advokatūras likuma 16. panta 4. punkta prasību nepildīšanu” pēc savas būtības rada priekšstatu par lēmumprojektu, kurā jau sākotnēji ietverta iepriekšēja vainas prezumpcija. Jēdziens “prasību nepildīšana” semantiski norāda uz konstatētu pārkāpumu, vēl pirms ir veikta faktisko apstākļu izvērtēšana vai nodrošināta iespēja sniegt skaidrojumus un aizstāvību. Tas ir pretrunā ar nevainīguma prezumpcijas principu un deputāta pienākumu saglabāt objektivitāti. Šāds formulējums nosaka iepriekšēju interpretācijas ietvaru, kas ierobežo sēdes dalībnieku iespējas neatkarīgi un objektīvi vērtēt izskatāmo jautājumu, tādējādi potenciāli ietekmējot komisijas secinājumu un lēmumu tiesisko leģitimitāti.

2.4. Veidojot šādu darba kārtības punkta nosaukumu, komisijas priekšsēdētājs A.Judins cerēja piešķirt komisijas sēdei kvazi-tiesas noskaņu, faktiski radot situāciju, kas pēc savas būtības līdzinās “tiesai pirms tiesas”. Izskatot jautājumu ar šādu tendenciozu formulējumu un vēlāk pamatojoties uz komisijas protokolu radītu priekšstatu, ka Juridiskā komisija jau iepriekš ir apstiprinājusi negatīvu vērtējumu par LZAP.

2.5. Šāds darba kārtības punkta formulējums rada iespaidu par to, ka komisija ir oficiāli konstatējusi pārkāpumu, kas neatbilst patiesībai, un var negatīvi ietekmēt LZAP reputāciju un radīt juridiski problemātisku spiedienu uz Tieslietu ministriju vai Tieslietu padomi. Šādi formulēts darba kārtības punkts pēc būtības atklāj komisijas priekšsēdētāja A.Judina iniciatīvas dziļāko būtību - diskreditēt LZAP. To pierāda sēdes gaita un lēmums, kurš galu galā tomēr tika pieņemts minētā sakarā, lai arī nākamajā komisijas sēdē. Turklāt šāda darba kārtības punkta izskatīšana rada juridiski diskutablu situāciju, kurā komisija faktiski uzņemas izmeklējošu vai kvazi-tiesisku lomu, pārsniedzot parlamentārās kontroles funkcijas un radot bīstamu precedentu parlamentārās prakses kontekstā.

2.6. Manā ieskatā ir nopietns pamats apšaubīt gan minētā darba kārtības punkta formulējuma atbilstību Saeimas kārtības ruļļa mērķim, gan uz tā pamata veiktās procesuālās darbības un izdarītos secinājumus.

3.Par Juridiskās komisijas vadītāja A. Judina centieniem 2025. gada 9. decembra sēdi veidot kā improvizētu tiesas procedūru

3.1. Lai arī A. Judins sēdē skaidroja, ka LZAP tika aicināti sniegt papildus informāciju, apgalvojot, ka “te nav tiesa un te nav pratināšana”, faktiskā sēdes norise būtībā atgādināja tiesas sēdi, nevis objektīvu un neitrālu informācijas apspriešanu. Šai sēdē advokātus “notiesāja” komisijas priekšsēdētājs, bet viņa rīcības atbalstīja viņa frakcijas biedrene – Agnese Krasta.

3.1.1. Audioierakstā var dzirdēt, ka Krasta sēdē saka, ka “absurds ir tas cik izmisīgi tiek mēģināts skatīt, lai šis (LZAP) jautājums netiktu skatīts un tāda izlikšanās, ka nav saprotams kādi jautājumi tiek uzdoti. Manuprāt Judina kungs ir visu skaidri noformulējis  Paldies, ka esat atnākuši un mums ir iespēja uzklausīt atbildes” 

3.1.2. Ieskatoties protokolā situācija tiek atspoguļota krietni citādi – A.Krastas izteikts vārds “absurds” ir izlaists, un teiktajā viss akcents pārvietots uz “pateicību” advokātiem, lai gan audioierakstā skaidri dzirdama advokātu kritika un Judina frakcijas biedra A.Judina atbalstīšana.

3.1.3. Šāda protokola formulācija būtiski maina sēdes gaitu un radīto priekšstatu par notikušo, nosakot tendenciozu un maldinošu interpretāciju. Protokolā šīs būtiskās atšķirības ir noklusētas – notikumi aprakstīti gludākā un neitrālā tonī, maldinot lasītāju par sēdes faktisko gaitu un radot priekšstatu, kas potenciāli pārgroza notikušo sēdē, ietekmējot protokola lasītāja uztveri un leģitimitāti.

3.2.  LZAP pārstāvja Saulveža Vārpiņa teiktais sēdes protokolā ir plaši un detalizēti citēts, tomēr atsevišķi būtiski sēdē pausti viedokļi, dīvainā kārtā ir izlaisti, atkal radot pavisam citu priekšstatu nekā tas notika patiesībā. Tas apgrūtina sapratni par sēdes faktiskajām norisēm un rada aizdomas, ka šāda pieeja protokolā nav nejauša.  Piemēram,

3.2.1.Protokola 6. lappusē ir citēts S. Vārpiņa teiktais sēdē: “Papildus norāda, ka Latvija nav ievērojusi Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū, kas attiecas uz advokātiem un šīs direktīvas tvērumā Advokātu padome ir pakalpojumu sniedzējs. Piebilst, ka Latvijai bija pienākums šo direktīvu transponēt līdz 2009.gadam, kas nav izdarīts un. Vēršoties Eiropas Komisijā, pret Latviju varētu tikt ierosināts process par direktīvas pārkāpšanu.”

3.2.2. Tai pat laikā sēdes audioierakstā ir dzirdams, ka S.Vārpiņš savā runā cenšas pamatot direktīvas pārkāpumu un lūdz mirkli pagaidīt, lai var sameklēt attiecīgo direktīvu. Komisijas priekšsēdētājs A.Judins ļauj viņam to darīt, vienlaikus uzdod papildus jautājumus, pauž viedokļus un faktiski traucē LZAP pārstāvim aizstāvēties. Audioierakstā ir dzirdams (protokolā tas nav atspoguļots), ka laikā, kad LZAP pārstāvis cenšas izmeklēt un atrast direktīvu, Judins cenšas LZAP pārstāvjus kaunināt, salīdzinot ar “nesekmīgiem skolniekiem, kuri atvesti kaunināšanai pie skolotāja, bet vēl mēģina runāt pretī”.  Ir skaidri saklausāms, ka Judins vēršoties pie Vārpiņa kunga saka: “Es saprotu, ka mums tiesa pieņem nepareizu spriedumu, prokuratūra arī nepareizu spriedumu, tieslietu ministrija arī nesagatavoja grozījumus un Saeima uzdod jautājumus. Visi dara nepareizi [...]” (sk. audioieraksta 27. minūte).

3.3. Ņemot vērā, ka sēdē klātesoši bija arī prokuratūras, Datu valsts inspekcijas, Tiesu administrācijas, iekšlietu un tieslietu ministriju, tiesībsarga un Augstākās tiesas pārstāvji, šādi izteikumi ir vērtējami kā LZAP pārstāvju pazemošana un rada juridiski problemātisku spiedienu uz iesaistītajiem subjektiem.

3.4. Nākas secināt, ka Juridiskās komisijas priekšsēdētāja A. Judina rīcība audioierakstā atklāj mērķtiecīgu un tendenciozu sēdes vadību, kas būtiski traucē LZAP pārstāvim pilnvērtīgi aizstāvēt savu viedokli un rada priekšstatu par iepriekšēju vainas prezumpciju. Sēdes vadītājs apzināti izmanto paralēlus jautājumus, papildu komentārus un emocionālus izteikumus, lai novērstu uzmanību, dezorientētu iztaujājamo un ierobežotu viņa spēju racionāli pildīt uzdevumu (tās ir tā saucamās “distraction” un “confusion” taktikas). Šāda viedokļa pārgrozīšana kompromitē sēdes protokola objektivitāti, apdraud tā pilnīgumu kā oficiāla Saeimas dokumenta un var būtiski ietekmēt komisijas lēmumu tiesisko leģitimitāti. 

3.5. Šāda rīcība pārsniedz komisijas parlamentārās kontroles funkcijas, rada kvazi-tiesisku vidi un būtiski apdraud komisijas sēdes objektivitāti. Tā rezultātā tiek kompromitēta sēdes lēmumu tiesiskā leģitimitāte, radot juridiski problemātisku precedentu un potenciālu reputācijas kaitējumu iesaistītajām institūcijām un personām.

4. Noslēgumā

4.1. Sēdes sākumā uz manu kā komisijas locekles jautājumu, kāpēc šāds darba kārtības punkts vispār ir iekļauts komisijas sēdē, Judina kungs sniedza pretrunīgu informāciju, brīžiem nonākot pats pretrunā ar sevis teikto. Sākotnēji viņš stāstīja, ka pirms dažiem mēnešiem saņēmis “trauksmes cēlēja” ziņojumu, kura dēļ sācis izmeklēšanu, taču drīz vien šī jēdziena vietā atsaucās uz “signālu”. Turklāt Judins sēdē norādīja, ka patstāvīgi veicis darbības, lai noskaidrotu, vai saņemtā informācija atbilst patiesībai.

4.2. Mans jautājums tā arī netika skaidri atbildēts – kāpēc jautājums par advokātiem vispār nonāca Juridiskās komisijas izskatīšanā. Sēdes gaitā Judins brīvi pāriet no pirmās personas formulējuma “Es” (kā Saeimas deputāts) uz “mēs” (komisija), neskaidrojot, vai ar teikto “Es prasīju [informāciju]” viņš domā sevi kā Saeimas deputātu, komisijas priekšsēdētāju vai Tieslietu padomes locekli. Nav skaidrs, kāpēc viņam vispār bija nepieciešams komisijas atbalsts, lai nosūtītu informāciju Tieslietu ministrijai, kuru viņš varēja iesniegt individuāli kā deputāts. Turklāt, kā Tieslietu padomes loceklis, Judins ex officio varēja šo informāciju nodot padomei, ko viņš arī piemin sēdē, norādot, ka ir saņēmis vēstuli: “Kuru es nevaru tagad… Teiksim par kuru es varu stāstīt, bet es nevaru dalīt, jo jautājums padomē vēl nav skatīts un te ir tieši minēts par vienu gadījumu, kad LZAP raksta atzinumu Tieslietu padomei, ka tā nesaskata problēmu.” Šāds formulējums radīja ne tikai neskaidrību par rīcības kompetenci, bet arī uzsvēra procedurāli tendenciozu sēdes vadību.”

[1] Šāda rīcība tiesā tika Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Vinetai Muižniecei tika ierosināts kriminālprocess, un viņai tika celta apsūdzība par to, ka, būdama valsts amatpersona, viņa apzināti izdarījusi dokumenta viltošanu. Tiesa atzina, ka Muižniece viltojusi Saeimas Juridiskās komisijas 2009. gada 1. septembra sēdes protokolu, liekot komisijas konsultantei aizstāt protokola daļu ar viņas pašrocīgi sagatavotu tekstu, kas neatbilda faktiski notikušajai sēdei. Muižniece tika atzīta par vainīgu protokola viltošanā un sodīta ar naudas sodu.

[2] https://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimasNotikumi.nsf/webSNbyDate?OpenView&count=1000&restrictToCategory=09.12.2025

[3] Advokāta profesija ir brīva juridiska profesija, kas nozīmē, ka advokāti savas profesionālās darbības ietvaros ir institucionāli un funkcionāli neatkarīgi no valsts varas atzariem — likumdevēja, izpildvaras un tiesu varas administratīvās ietekmes. Advokāti kā brīvas juridiskās profesijas pārstāvji nedrīkst tikt ietekmēti, valsts iestāžu radīts spiediens uz advokātiem apdraud tiesiskās aizsardzības efektivitāti. Pārkāpjot advokatūras neatkarības principu tiek apdraudēti tiesiskas valsts pamati.

Novērtē šo rakstu: