Vienotības ētikas komisija negrasās aizrauties ar deklarāciju dīvainību izskatīšanu
L. Lapsa17.04.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ekonomikas ministra Arta Kampara amatpersonas deklarācijā minēto un neminēto faktu izskatīšana apvienības Vienotība ētikas komisijā ir bijusi nevis normāla rīcība, bet gan izņēmuma gadījums, un turpmāk komisija šādas situācijas izskatīs tikai īpašās situācijās, - šādi komisijas vadītāja, Saeimas deputāte Ina Druviete atbild uz Pietiek jautājumu, vai Vienotības ētikas komisija gatavojas izskatīt jautājumu par tās locekles Lienes Liepiņas valsts amatpersonas deklarācijā neuzrādītajiem datiem.
Kā Pietiek jau informēja, savā amatpersonas deklarācijā par 2009. gadu Liepiņa (attēlā centrā) cita starpā uzrādījusi 6700 latu vērtu darījumu, - par šo summu viņa iegādājusies jaunu Foton FT 404 traktoru, kurš 2009. gadā viņas deklarācijā norādīts kopā ar trim automašīnām. Taču gada laikā no Liepiņas deklarācijas, kas atrodama VID publiskajā datu bāzē, pazudušas gan divas automašīnas, gan arī jaunais traktors.
Viena automašīna, spriežot pēc deklarācijas, nodota lūžņos, taču otrs auto un jaunais traktors vienkārši pazuduši bez pēdām – nav uzrādīts neviens pats darījums, kas liecinātu par to pārdošanu, atdošanu vai uzdāvināšanu. Taču valdības noteikumi stingri un nepārprotami nosaka - amatpersonai deklarācijā noteikti vajadzēja uzrādīt vai nu traktoru vai arī tā pārdošanas vai atdāvināšanas darījumu. Savukārt, ja traktors nozagts vai gājis bojā, tas būtu jāuzrāda speciālajā deklarācijas paskaidrojumu sadaļā. Tomēr Saeimas deputāte šīs likumdošanas prasības tāpat kā Kampars ir ignorējusi.
Taču atšķirībā no Kampara gadījuma Liepiņas deklarācijas jautājumu Vienotības ētikas uzraudzītāji negatavojas pat izskatīt. Komisijas vadītāja Druviete Pietiek paziņoja, ka patiesībā „apvienības Vienotība Ētikas komisijas pamatuzdevums ir risināt problēmsituācijas, kas rodas starp triju partiju biedriem vienotas partijas izveides procesā. It īpaši nozīmīgi tas bija priekšvēlēšanu periodā, kad tika apspriestas norises vairākās reģionālajās nodaļās”.
Kampara gadījuma izskatīšana esot bijusi „izņēmums, jo to izskatīt tieši Vienotības Ētikas komisijā vienlaicīgi lūdza gan pats ministrs, gan šīs komisijas loceklis A[rtis]. Strautiņš”. Savukārt par vienas partijas pārstāves ētikas jautājumiem esot jālemj attiecīgās partijas – Liepiņas gadījumā Jaunā laika – ētikas komisijai, bet ne Vienotības ētikas uzraugiem.
Šādu atbildi Druviete sniedza, neraugoties uz to, ka Vienotības kopējā ētikas kodeksā īpaši norādīts, ka tā ievērošana ir „katra politisko partiju apvienības Vienotība biedra pienākums, kuru tas brīvprātīgi uzņemas līdz ar iestāšanos kādā no apvienību veidojošām partijām”.
Kodeksa normu vidū ir apņemšanās ievērot Latvijas Republikas likumus, sekot kā to burtam, tā garam, stiprināt tiesiskumu valstī, īstenojot visu cilvēku līdzvērtību un vienlīdzību likuma priekšā, uzturēt pastāvīgu, atklātu un godīgu saikni ar sabiedrību, sniegt tikai atklātu un patiesu informāciju, to darīt operatīvi un saprotami, uzņemties atbildību par saviem lēmumiem un rīcību, izkopt drosmi atzīt un labot darbā pieļautās kļūdas, bet būtisku pārkāpumu gadījumā bez atrunām atkāpties no ieņemamā amata valstī vai partiju apvienībā.
Savukārt Jaunā laika ētikas komisijas vadība kopš piektdienas nav vēlējusies sniegt atbildi uz jautājumu, vai tā gatavojas izskatīt jautājumu par Liepiņas rīcību. Tāpat ne uz vienu jautājumu saistībā ar „gaisā izkūpējušo” traktoru nav sniegusi pati Liepiņa.
Kā jau ziņots Liepiņa ir viena no Vienotības ētikas komisijas loceklēm, kas aizvadītajā pirmdienā pēc Kampara uzklausīšanas paziņoja: „Kampara kungs ir astoņus gadus strādājis un pierādījis, kāda ir viņa nostāja un rīcība. Mums nav pilnīgi nekāda pamata domāt, ka viņš būtu kaut ko mainījis. (..) Mēs savā frakcijā esam par to diskutējuši un nonākuši pie diviem virzieniem. Viens - jārīkojas pēc principa, ka lietas ir tādas, kādas tā izskatās, un otrs - lietas nav pēc būtības vienmēr tādas, kādas tā izskatās. Un tad ir jautājums - pēc kura galu galā rīkoties? Mēs Ētikas komisijā arī Kampara kungu uzklausījām un nekādus pārkāpumus nesaskatījām.”
Liepiņa aizvadītajā nedēļā bija arī viena no tiem trim Vienotības ētikas komisijas locekļiem, kuri nespēja vai nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu, vai viņi pirms lemšanas par Kampara deklarācijā norādītajiem un nenorādītajiem faktiem vispār ir iepazinušies ar minēto valdības noteikumu normām.
Savukārt Druviete izrādījās vienīgā no Vienotības ētikas komisijas locekļiem, kura vispār kaut jel ko atbildēja uz jautājumu, vai komisija gatavojas izskatīt jautājumu par tās locekles Liepiņas valsts amatpersonas deklarācijā neuzrādītajiem datiem.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
