Vienotības ētikas uzraudzītāji apklust, jautāti par Kamparu un likuma prasībām
L. Lapsa13.04.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neizpratnes pilna klusēšana – šāda bija vienīgā triju apvienības Vienotība ētikas komitejas locekļu atbilde uz Pietiek jautājumu, vai viņi pirms šīs pirmdienas lemšanas par sava kolēģa, ekonomikas ministra Arta Kampara amatpersonas deklarācijā uzrādītajiem un neuzrādītajiem datiem ir iepazinušies ar valdības noteikumiem, kuri precīzi nosaka, kāda informācija amatpersonām ir obligāti jāpublisko. Savukārt divi citi ētikas komitejas locekļi, kuri Pietiek apliecināja, ka par šādiem noteikumiem esot gan lietas kursā, mulsi apklusa pēc jautājuma – kāpēc tādā gadījumā viņi komitejas sēdē nav norādījuši Kamparam uz šo noteikumu normām un bez iebildumiem piekrituši ministra skaidrojumam, ka viņš nevēlas publiski uzrādīt savu it kā no investora saņemto 35 tūkstošu latu avotu.
Kā zināms, Kampars, kas līdz šim ir sniedzis jau vairākas versijas par savā amatpersonā minētajiem un neminētajiem datiem, joprojām klusē ne tikai par avotiem, no kuriem viņa parādos grimstošais un ar milzīgiem zaudējumiem strādājošais uzņēmums Ronis 2009. gadā spējis saņemt bezprocentu aizdevumu, bet arī par investoru, kurš gatavojoties iegādāties šī uzņēmuma kapitāldaļas un it kā jau samaksājis 35 tūkstošu latu drošības naudu, kura tad arī Kamparam pērn reizē ar sievas dāvinātajiem 27 tūkstošiem latu oficiāli ļāvusi savilkt kopā galus.
„Kamēr darījums ir procesā, man nav tiesību izpaust šīs personas vārdu – tāds ir līguma par kapitāldaļu pirkšanu nosacījums,” savā blogā nedēļas beigās rakstīja Kampars. To pašu viņš pirmdien skaidroja arī Vienotības Ētikas komitejas locekļiem, kuriem ar šo paskaidrojumu pietika: komitejas locekļi lielā vienprātībā paziņoja, ka Kampara skaidrojumi viņus pilnībā apmierinot un esot pilnīgi pietiekami, ja ziņas par ministra naudas devēju norādītas Kampara deklarācijas sabiedrībai neatklājamajā daļā.
Tikmēr valdības noteikumi, kas izdoti atbilstoši likumam „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, skaidri nosaka: Kamparam, ja viņš patiešām no kādas personas pērn saņēmis 35 tūkstošus latu, ne tikai bija šī summa jādeklarē kā saņemti ienākumi (ko ministrs nav izdarījis) bet arī amatpersonas deklarācijas publiskojamajā sadaļā jāuzrāda tās personas vārds un uzvārds, no kuras viņš šos 35 tūkstošus latu saņēmis.
No pieciem Vienotības ētikas komitejas locekļiem, kuriem Pietiek katram individuāli uzdeva jautājumu, vai, 11.aprīlī lemjot par Kampara rīcību, viņi vispār bija iepazinušies ar valdības noteikumiem Nr.478 "Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti" un ņēma vērā to normas, trim Vienotības ētikas uzraudzītājiem vispār nebija, ko atbildēt.
Šie trīs ētikas komitejas locekļi bija Jaunā laika pārstāvis Valdis Lokenbahs, kurš savu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja amatu saņēmis, pateicoties Kampara svētībai (interesanti, ka pēdējās nedēļas laikā viņa vietā Vienotības mājas lapā atrodamajā ētikas komitejas sastāvā parādījusies Guna Mickēviča), kā arī vēl viena Jaunā laika pārstāve Liene Liepiņa un Sabiedrības citai politikai pārstāvis Artis Strautiņš.
Pilsoniskās savienības pārstāvei un Saeimas deputātei Ilzei Viņķelei gan nācās atzīt, ka par šādiem valdības noteikumiem viņa ir lietas kursā, „jo arī pašai ir jāpilda amatpersonas deklarācija”, toties uz jautājumu, vai ētikas komitejas sēdē viņa, uzklausot Kampara skaidrojumu, ka viņam nav publiski jāatklāj saņemtas naudas avoti, ņēma vērā šo valdības noteikumu normas, Viņķele izlēma atbildi nesniegt.
Savukārt ētikas komitejas priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Ina Druviete (Pilsoniskā savienība) sniedza garāku atbildi: „Tā kā jau devīto gadu pati aizpildu Valsts amatpersonas deklarāciju, esmu informēta par noteiktajām prasībām. Vienotības Ētikas komisijā vadāmies no nostādnes - ja pārkāptas tiesību normas, tad jebkuram cilvēkam jāatbild likuma priekšā, un tā vairs nav ētikas joma. Vienlaikus atzīstam, ka pierādīts likumpārkāpums ir morālas atbildības pamats, un atzinīgi vērtējam A.Kampara gatavību viņam nelabvēlīga tiesībsargājošo iestāžu atzinuma gadījumā pašam nekavējoties atkāpties no amata.” Tiesa, arī Druviete izlēma, ka nevēlētos atbildēt uz jautājumu, vai, lemjot par Kampara rīcību, viņa ir ņēmusi vērā valdības noteikumu normas.
Taču tad abām deputātēm, kuras atšķirībā no trim citiem ētikas komitejas locekļiem atzina, ka vispār ir lietas kursā par noteikumiem, kuri attiecas uz deklarāciju aizpildīšanu, Pietiek uzdeva papildu jautājumu: „Ja esat iepazinusies ar minētajiem MK noteikumiem, tad esat lietas kursā, ka tie nepārprotami norāda - valsts amatpersonai deklarācijas publiskajā daļā jāuzrāda visi ienākumi, par katru no ienākumiem norādot tā avotu (juridiskās personas nosaukumu, fiziskās personas vārdu un uzvārdu). Tad kāpēc Jūs Vienotības ētikas komitejas sēdē uz šo noteikumu normu nenorādījāt savam kolēģim Artim Kamparam un kāpēc piekritāt viņa skaidrojumam, ka viņš nevēlas publiski uzrādīt savu 35 tūkstošu latu ienākumu avotu?” Uz šo jautājumu atbildi nesniegt izlēma kā Druviete, tā arī Viņķele.
Tā vietā Viņķele Pietiek paziņoja (saglabājam oriģinālo pareizrakstību), ka "Pietiek.com rīcībā ir nepilnīgs atreferējums par Vienotības ētikas komisijas sēdes norisi un, acīmredzot, tādēļ patvaļīgi izdarīti secinājumi. A.Kampars sniedza skaidrojumus par deklarācijas nepubliskojamajā daļā norādīto ziņu saturu. Komisijas viedoklis bija tāds, ka to atbilstību likumam "Par interešu konflikta novēršanu amatpersonu darbībā" un MK noteikumiem "Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti" izvērtēs VID un KNAB. Ētikas komsisijas turpmākā rīcība būs atkarīga no VID atzinuma par A.Kampara deklarācijas atbilstību vai neatbilstību normatīvo aktu regulējumam". No atbildes uz jautājumu, kāpēc viņa piekritusi Kampara pretlikumīgajam lēmumam nepubliskot savu naudas devēju, Viņķele izvairījās arī atkārtoti.
Vienotības ētikas komiteja ir apvienības struktūra, kurai jāuzrauga, kā apvienības biedri ievēro tās ētikas kodeksu, kurā cita starpā minēta arī cieša apņemšanās „sniegt tikai atklātu un patiesu informāciju, to darīt operatīvi un saprotami”, „uzņemties atbildību par saviem lēmumiem un rīcību” un „izkopt drosmi atzīt un labot darbā pieļautās kļūdas”.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
