Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Līgumi ar valsts un pašvaldību uzņēmumiem līdz šim nav bijuši Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas veidotāja Aināra Ščipčinska biznesa būtiska daļa. Tomēr pēdējā laikā viņam piederošās grupas uzņēmumi sākuši uzvarēt konkursos, kurus organizē Vienotības vadīto ministriju iestādes un uzņēmumi. Tas rada jautājumu, vai ar valsts pasūtījumiem netiek atalgoti vēlēšanu uzvarētāju kampaņas veidotāji. Ščipčinskis intervijā Pietiek to noliedz. Vienkārši pie varas vairs neesot politiķi, kuri „pilnībā ietekmēja visu”, tādēļ reklāmas aģentūras, kurām bija priekšrocības valsts iepirkumos, varot pamatoti bažīties – McCann Erickson Riga palielinās savu daļu šajā biznesā. Ščipčinskis noliedz aizdomas, ka stāv aiz kompānijas GFK, kas saņēma 2,7 miljonus vērto tautas skaitīšanas projektu. Arī tas atrodas ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) ietekmes sfērā, līdzīgi kā līgums par Latvenergo jauno tarifu reklamēšanu.

Jūsu reklāmas aģentūra McCann Erickson Riga veidoja Vienotības un iepriekš arī Jaunā laika priekšvēlēšanu kampaņu, jūs personiski esat ziedojis lielas summas abiem politiskajiem spēkiem. Kas tas jums ir – bizness, uz personiskajām attiecībām vai vērtībām balstīta sadarbība?

Droši vien, ka abi divi. No vienas puses, es to darīju profesionāli, jo mani aicināja palīdzēt kampaņā. No otras puses, ja skatās uz Latvijas politisko vidi, nebūt neuzskatu, ka tā ir ideāla partija, bet teiksim tā – kaut cik sakarīga.

Jūs sakāt – aicināja palīdzēt. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas laikā jums bija līgums ar Vienotību vai kādu no to veidojošajām partijām?

McCann bija līgums ar Vienotību par fiksētu summu. Baidos tagad kļūdīties, bet tie bija vairāki desmiti tūkstošu. Tas ir ļoti normāls bizness, viņi noalgoja grupiņu ar McCann cilvēkiem, kas strādāja pie šā projekta. Uzdevums bija veidot reklāmu un kampaņu virzīt stratēģiski pareizā gultnē, lai gan Vienotības pozicionējums, vēstījums būtu pietiekami skaidrs, gan plānošana – kam, kuros brīžos jāparādās medijos.

McCann tikai veidoja reklāmu vai arī pirka mediju laikus?

Mediju laikus pirka Inspired Communications, kas tobrīd vēl nebija McCann grupas uzņēmums.

Ja pareizi saprotu, gan Vienotībai, gan Jaunajam laikam bija citi līgumi par vēl citām summām ar vēl citiem jūsu grupas uzņēmumiem?

Jā, Inspired Communications bija atsevišķs līgums. Vēl BrandBox bija līgums par Vienotības logotipa izstrādi. Repute bija līgums, ja nemaldos, ar Jauno laiku, bet viņi darīja mazu daļiņu no Vienotības kampaņas – organizēja tikšanās reģionos, tādēļ nevar teikt, ka viņi veidoja Vienotības kampaņai PR, jo Vienotībai PR veidoja cita, ar mums nesaistīta kompānija.

Lai saprastu pareizi, - 15 gadus strādājot nozarē, ir izveidojies liels holdings. Tā sakne ir pati aģentūra McCann Erickson Riga un tad vēl ir dažādos žanros – PR, mediju, dizaina – specializējušās kompānijas, kurās man nav vairākuma, bet kur pretī ir partneri. Tas nav kaut kas, ko esmu izdomājis, tāda prakse ir visā pasaulē. Kad tiek plānota kāda kampaņa, stratēģiskais darbs norit McCann, bet izpilde tālāk var būt dažādos grupas uzņēmumos – kā vajadzīgs klientam. Grupas doma ir klientam nodrošināt pilnu servisu visās jomās. Var būt klients, kuru apkalpo cita PR kompānija, un šo pakalpojumu viņš no mums nepērk. Ja McCann nebūtu sava atsevišķa PR kompānija, bet, teiksim, PR nodaļa iekšā uzņēmumā, tā saskaņā ar konfidencialitātes līgumu nevarētu vienlaikus apkalpot kādu šī klienta konkurentu. Līdz ar to ekonomiski saprātīgāk ir, ja grupā ietilpst atsevišķi specializēti uzņēmumi ar savu vadītāju, tā ir normāla komercprakse.

Kampaņa beidzās, jauna līguma vairs nav?

Ir jauns līgums par konsultācijām, bet tas ir ļoti maziņš, un mēs viņus konsultējam, kad ir kādi aktuāli jautājumi.

Ja naudas ir mazas, tad varbūt valsts pasūtījumi ir kompensācija, kā varas partija piemaksā?

Man nav iespējas mainīt kāda domas, ja viņš tā domā, bet, ja jūs apskatītos, cik lieli tie pasūtījumi ir, tad varētu spriest, vai tur var runāt par kaut kādu kompensāciju.

Jūs esat ziedojis gan Jaunajam laikam maksimāli atļautos 18 000 latu priekšvēlēšanu kampaņas laikā, gan tagad janvārī Vienotībai 16 000 latu.

Organizācijas bez naudas pastāvēt nevar, jums [domāts portāls Pietiek.com] arī ziedo. Cita lieta, ka parasti uzņēmēji to nedara atklāti. Arī es kaut kādu laiku domāju, vai tas ir saprātīgi vai nav. Savā ziņā varētu teikt, ka tas nav saprātīgi Latvijas apstākļos, bet, no otras puses, ir kaut kāds apburtais loks, un man liekas, kaut kādā brīdī tas loks ir jāpārrauj.

No vienas puses Vienotība jūs noalgo, jūs sakāt – tas ir bizness, no otras puses, jūs it kā izņemat naudu no otras kabatas un ziedojat atpakaļ.

Man tas liekas ļoti normāli. Ja Vienotība pasūta profesionālus pakalpojumus, ne jau es vienīgais strādāju, strādā cilvēku grupa, man viņiem jāmaksā algas, un tas viss ir normāls komercprocess. Līdz ar to viens ir kaut kādas biznesa attiecības, kas nav jājauc ar to, ko es privāti daru vai nedaru. Privāti es rīkojos kā pilsonis. Vienotība nav vienīgā organizācija, kurai es ziedoju, tā ka...

Kurām jūs vēl ziedojat?

Dažnedažādām. Visu mūžu esmu ziedojis bērnu namiem un invalīdu biedrībām, tā ka tas nav vienīgais ziedojums.

Basketbolam arī ziedojat?

Arī basketbolam esmu ziedojis.

Basketbola klubam VEF?

Jā.

Sen? Daudz?

Ne tik sen un par daudz vai maz grūti pateikt – priekš manis tas nav daudz, nezinu, kā tas citiem izskatās. Ap 10 tūkstošiem tie varētu būt, kaut kas tāds.

Basketbola klubu jau daudz Latvijā, kādēļ tieši VEF ziedojat? Jaunups aicināja?

Mēs basketbola klubam VEF esam reklāmas veidojuši, tas ir mūsu klients. Tā kā varu ziedot un man tas salīdzinoši neko nemaksā, tad kāpēc nē?

Jaunups intervijās ir izteicies, ka jūs esat viņa draugs. Cik sen jūs esat draugi, kā iepazināties un kas jūs saista?

Ar Jaunupu pazīstams esmu gadus piecus sešus. Man patīk, ko viņš dara sportā, man šķiet, ka VEF ir baigi labais projekts. Man šķiet, ka Jaunups ir spējīgs politiķis, arī Vienotības kampaņā kopā strādājām. Jaunups arī bija tas, kurš, varētu teikt, savā ziņā uzrunāja mani profesionāli iesaistīties šajā kampaņā. Nezinu, vai es citādāk to būtu darījis, jo politika ir riskanta un savā ziņā arī bojā biznesu, tādēļ tas notika uz tādas pozitīvas nots attieksmē pret Jaunupu.

Jūs zināt, ka Jaunupu privātās sarunās politiskajā un biznesa vidē sauc par Jaunā laika vai Vienotības „kasieri”?

Nnnezinu. Es pieņemu, ka visādi var saukt cilvēkus... bet tas, ka Jaunups strādā, piesaistot naudu, to es tā kā zinu. Bet es domāju, ka viņš nav vienīgais, kurš piesaista naudu partijai.

Jūs minējāt, ka Vienotība par kampaņu jūsu grupas uzņēmumiem ir samaksājusi vairākus desmitus tūkstošu, bet mazāk par 100 tūkstošiem. Tā ir adekvāta samaksa par kampaņu vai vairāk tāds pakalpojums īpašu simpātiju dēļ?

Tas ir normāli. Teiksim tā – tā nav labdarība, tas varbūt nav arī nekāds plēsīgs bizness, tā ir normāla komercprakse.

Grupas uzņēmumu apgrozījums gadā ir ap 10 miljoniem. Līgumi, kas kaut kādā veidā saistīti ar politiku vai valsts uzņēmumu pasūtījumiem, ir kādi 3,9% no apgrozījuma. Mēs esam tīra komercorganizācija, kas 96% no visa biznesa strādā komercvidē.

Varbūt jums līdz šim nebija politiskas aizmugures, bija grūti ieiet tajā tirgus daļā, varbūt Stendzenieks bija visu garnējumu no valsts tortes noēdis, ņemot vērā, kas bija pie varas un kam viņš taisīja vēlēšanu kampaņas?

Tā droši vien ir atsevišķa tēma, kādas proporcijas, kurai kompānijai ir valsts pasūtījumos, un es domāju, ka es būšu noteikti saraksta apakšgalā.

Nu varbūt jūs tieši tagad uzņemat apgriezienus.

Es teiktu sekojoši, ka, jā, – ja mēs skatāmies uz biznesa lielumu un valsts proporciju mūsu biznesā, tad tas neizskatās normāli. Tas krietni mazāk nekā vispārēja normāla prakse varētu uzrādīt. Vadoties pēc McCann tirgus daļas Latvijā, tur varētu būt daudz lielāks pasūtījums no valsts puses. Bet visu šo 15 gadu laikā es pat visai apzināti neesmu mēģinājis strādāt šajā virzienā, jo visbiežāk tu atduries pret to, ka šie valsts pasūtījumi ir neprofesionāli organizēti vai arī es neņemos spriest, cik gadījumos no cik tur ir kaut kādas īpašas iepriekšējas vienošanās. Bet teiksim tā, cik mēs esam mēģinājuši, tik mums parasti nekas nav izdevies. Kāpēc? Profesionāli es to nespēju argumentēt, kāpēc biznesa vidē mums viss lieliski izdodas, bet, kad ir valsts lietas, tad mums īsti neizdodas.

Ko jūs varat atbildēt tiem, kas jūsu pamazām pievēršanos arī valsts pasūtījumiem saista ar jūsu tuvību pašreizējai varas partijai?

Es domāju, ka tās ir, iespējams, tādu kompāniju bailes, kuras varbūt pārtiek no valsts pasūtījumiem un jūtas šādā veidā apdraudētas. Bet, ja kāds domā, ka mūsu grupa nepiedalīsies nevienā konkursā, kas saistīts ar valsti, tad, protams, tā nav, protams, mēs piedalīsimies. Es teiktu, drīzāk būtu brīnums, ja mēs esam komerciāli veiksmīgi normālajā biznesā, bet mums neizdotos nevienu valsts konkursu uzvarēt.

Vai es pareizi sapratu, ka pie varas ir nācis politiskais spēks, kas, jūsuprāt, nodrošinās godīgus valsts un pašvaldību iepirkumu konkursus, ka jūs tagad tajos vairāk piedalīsieties, jo ir uzticamība?

Jā, tā es varētu teikt, bet pamatā drīzāk es varētu traktēt otrādi: man šķiet, ka vairs pie varas nav tādu cilvēku, kas pilnībā ietekmēja visu, līdz ar to es drīzāk teiktu, ka tā situācija ir otrāda. Šajā brīdī, manuprāt, ir gan laiks, gan vieta, gan vajadzība nopietni pārskatīt līdz pat likumdošanas līmenim, kā komunikāciju nozarē var notikt iepirkumi, jo tas, ka visa tā sistēma galīgi nav ideālā kārtībā, ir skaidrs. Komunikāciju nozare ir specifiska, tajā nevar piedāvājumus kā divas naglas salīdzināt, ar radošiem risinājumiem viss ir daudz sarežģītāk.

Tad to jūsu konkurentu bažas, ka var notikt tirgus pārdale, ir pamatotas?

Es negribētu teikt, ka tirgus pārdale, es varētu teikt, ka viņu bažas ir pamatotas tajā aspektā, ka komunikāciju nozarē būs tāda pati konkurence kā biznesa sektorā, ka varbūt tām kompānijām, kurām vienmēr ir bijušas priekšrocības šajos iepirkumos, es ceru, turpmāk tā nebūs, ka būs normāla biznesa sāncensība.

Rīgā runā, ka jūs esat apvienojuši spēkus ar Ēriku Stendzenieku.

Nē, nav taisnība. Rīgā runā viskautko. Man ir pārdomas, bet, ja man šodien prasa, vai mums ir kāds sakars, tad es saku - nē. Bet mēs spriežam par to, kādā veidā būtu iespējams jau reģionālā līmenī konkurēt ar poļu vai skandināvu kompānijām. Tas, kādēļ man neko negribas tagad vairāk par šo tēmu teikt, ir, ka droši vien atkal politizēs.

Protams – uzvarējušās kampaņas veidotājs apēd zaudētāju.

Tā galīgi nav. Protams, ka Ēriks šajā jomā ir Latvijā viens no spožākajiem. Es viņu cienu kā radošu cilvēku, un viņš droši vien mani kā stratēģiski domājošu. Mēs arī biznesā nekad neesam kašķējušies, bet, ja mēs runājam par politiskajiem uzskatiem, tad mums ir pavisam atklātas domstarpības, pavisam dažādas simpātijas un dažādi viedokļi. Bet politika ir politika, un bizness ir bizness.

Ir lielas konkurentu kaislības ap 2,7 miljonu latu vērto tautas skaitīšanas pasūtījumu [to veica Ekonomikas ministrijas padotībā esošā Centrālā statistikas pārvalde], kurā uzvarēja GFK Custom Research Baltic. Jūs ar GFK sadarbojāties Vienotības priekšvēlēšanu kampaņā. Ir spekulācijas, ka aiz GFK stāvat jūs.

Par GFK stāsts ir tāds, ka mēs tiešām ļoti daudz kopā strādājam. Ja skatās uz Latvijas socioloģisko pētījumu tirgu, tad nav jau tās kompānijas tik daudz, kas strādātu ar starptautiskām metodoloģijām. McCann ir ļoti daudz stratēģisko instrumentu, kas ir bazēti uz GFK starptautisku segmentācijas sistēmu, tā ka, ja mēs taisām stratēģiskus projektus, tad parasti izmantojam GFK, jo mums atbilst segmentēšanas sistēmas, kas ir darba instrumenti vai metodoloģijas. Bet tikpat labi mediju jomā McCann strādā ar TNS [konkurēja ar GFK par tautas skaitīšanas konkursu, pat apstrīdēja tā rezultātus], kam arī ir starptautiski aprobēta metodoloģija, un tur GFK nav iespējams kā sadarbības partneris, jo viņiem nav tādu rīku.

Cilvēki no socioloģisko pētījumu biznesa stāstījuši, ka 2003. gadā tieši jūs esat rekomendējis toreiz atzītām socioloģijas firmām nezināmo GFK priekšteci SIA InMind, kad pirms referenduma par dalību ES bija jāveic iedzīvotāju aptauja.

Man nav ideju, es pat neatceros, ka InMind to aptauju veica. Bet, protams, kopš studiju gadiem pazinu Ilutu Skrūzkalni [tolaik InMind īpašnieci, tagad GFK valdes locekli] kā ārkārtīgi gudru cilvēku, ļoti solīdas kompānijas izveidotāju.

Nozares zinātājiem arī bijusi pārliecība, ka jūs esat vadījis InMind sarunas ar starptautisko kompāniju GFK kā investoriem, lai gan starp īpašniekiem jūs neparādāties.

Nezinu. Es nestāvu aiz viņiem, aiz viņiem stāv normāli investori, kas ir pasaules kompānija. Es domāju, ka tas priekšstats varbūt ir veidojies laika gaitā, jo mēs pārsvarā izmantojam GFK kā partneri. Tas, visticamāk, rada kaut kādus jautājumus: ja viņi visu laiku kopā strādā, viņiem varbūt tur viss ir kopīgs vai kaut kā tā.

Tad kūkas gabaliņu no tautas skaitīšanas 2,7 miljoniem jūs nedabūsiet?

Es nedabūšu neko, nē.

Tautas skaitīšanas mediju kampaņas pasūtījumu par 157 tūkstošiem vinnēja divas jums daļēji piederošas firmas Inspired Communications un Repute. Sakritība?

Pilnīgi noteikti.

Jums daļēji piederošā Repute, kas bija iesaistīta Vienotības kampaņā, nupat veidoja ar ekonomikas ministru Arti Kamparu saistītā Latvenergo kampaņu par jaunajiem elektrības tarifiem. Kad Pietiek par to uzrakstīja, Repute izplatīja paziņojumu, ka šī ziņa ir „klaji tendencioza un neprecīza”, jo jūs esat tikai mazākuma akcionārs un Latvenergo kampaņā neesot iesaistīts. Man ir informācija, ka jūs personiski tomēr piedalījāties Latvenergo kampaņas izstrādē, iepriekš intervijā jūs arī skaidrojāt, ka kampaņu stratēģiskais darbs notiek McCann, bet grupas uzņēmumos - jau tālākā izpilde.

Mēs ar Ivetu [Antonišķi, Repute valdes locekli] esam runājuši par šo keisu un esmu viņai savu viedokli izteicis, kas un kā tur varbūt būtu jādara, bet tas nav tādā nozīmē, ka esmu tas, kas veidoja stratēģiju vai kaut kā tā. Nē. Ja jūs man prasāt, vai esmu autors tai kampaņai, tad - nē. Man nav nekādas saistības ar šo kampaņu biznesa veidā.

Jūs šajā Latvenergo tarifu kampaņā saskatāt arī tādu elementu kā Kampara politisko PR, krīzes komunikāciju, ņemot vērā, ka tieši viņu kritizē par jaunajiem tarifiem?

Nē, es drīzāk domāju, ka tur ir... es neesmu politologs un īsti negrasos specializēties tajā jomā, bet man šķiet, ka opozīcijai, protams, ir izdevīgi taisīt problēmas no katra šāda gadījuma.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...