„Vienotības” Ķirsis, Pulks un Andersone gatavojas nelietderīgi iztērēt trīs miljonus eiro pieturvietām, iedzīvotāji riskē palikt bez nojumēm
Baiba Liepiņa, Latvijas Reklāmas asociācija01.02.2024.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Rīgas domes (RD) vadība vēlas uzņemties jaunas saistības - pieturvietu izbūvi – kam tai nav nedz kapacitātes, nedz pieredzes, kā arī atvēlētie termiņi ir nesamērīgi īsi, jo iepriekšējie līgumi drīz beidzas, kas nozīmē, ka Rīga var palikt bez nojumēm, kas mūsu laikapstākļos sagādā neērtības pasažieriem.
2023. gada nogalē Rīgas dome bija plānojusi atkārtotu izsoli par iespēju apkalpot sabiedriskā transporta pieturvietas, kurai neviens pretendents nepieteicās.
RD piedāvātā sadarbības forma starp pašvaldību un privātajiem uzņēmumiem bija riskanta un neefektīva, par ko Rīgas domi jau pirms izsoles brīdināja nozares organizācijas.
Nozares pārstāvji vairākkārt sanāksmēs ar RD vadību ir norādījuši, ka, realizējot šādus projektus, kuros saskaras sabiedrības intereses un partneru saistības, iespējams, efektīvāk būtu piemērot nevis izsoles metodi, bet publiskās un privātās partnerības pieeju, kam guva arī Iepirkumu uzraudzības biroja apliecinājumu,.
Latvijas Reklāmas asociācijas un Vides reklāmas asociācijas konsultācijas ar RD par vides reklāmas stendu nomaiņu un pieturvietām sākās jau 2019. gada sākumā. Neskatoties uz nozares iesaisti, dalīšanos ar nozares zināšanām, citu Eiropas valstu pieredzi, sociālais dialogs beidzies bez rezultātiem.
Izsoles nosacījumi bija tādi, kas padarītu neiespējamu līguma izpildi, un rezultātā, neskatoties uz to, ka interese no vides reklāmas uzņēmumiem bija liela, neviens nebija gatavs uzņemties nesamērīgas izmaksas un riskus. Atsevišķi Rīgas Domes deputāti to iztulkoja kā nozares vienošanos, taču tas ir nekorekts apvainojums, kam nepiekrīt Latvijas Reklāmas asociācija.
Apvainojumi, ka vides kompānijas ir vienojušās un tāpēc nepiedalījās iepriekšējā izsolē, ir nepieņemami, jo tas būtu likuma pārkāpums. Ja tādas aizdomas ir, lai amatpersonas vēršas atbilstošās institūcijās, nevis ar apvainojumiem piesedz savu vairāku gadu garumā ievilkušos neizdarību, kā to sociālajā medijā "X" dara RD deputāti Inese Andersone un Kaspars Spunde.
Pašlaik tā vietā, lai labotu sadarbības projektu, tagad RD pieturvietu izbūvi plāno veikt par nodokļu maksātāju naudu pretēji ierastai praksei, ka pieturvietas, piemēram, Tallinā un citās Eiropas pilsētās izbūvē vides reklāmas uzņēmumi, pārdod reklāmu un no pārdotās reklāmas ieņēmumiem nodrošina pieturvietu uzturēšanu.
Rīgas dome šobrīd ir tuvāk 3 miljonu nelietderīgam tēriņam. Proti, pašvaldība nevis labo sevis pieļautu kļūdu, bet rada jaunu un nu jau uz iedzīvotāju rēķina. Šaubu nav, pieturvietās nojumes ir nepieciešamas, bet maksāt par tām no pilsētas budžeta būtu izšķērdība
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
