„Vienotības” Lībiņa un Tieslietu ministrija stomīga un izvairīga par savas goda zīmes atņemšanu asiņainajam kolaboracionistam Krastiņam
PIETIEK11.08.2025.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
„Jaunās Vienotības” pārstāve Inese Lībiņa-Egnere un viņas vadītā Tieslietu ministrija nesteidzas lemt par savas goda zīmes atņemšanu asiņainajam padomju okupācijas varas kolaboracionistam – bijušajam padomju tiesnesim un komunistam Uldim Krastiņam. Kaut kad nezināmā nākotnē notikšot kārtējā Apbalvošanas padomes sēdē, kurā „padome tiks informēta par Jūsu iesūtītajā vēstulē uzdotajiem jautājumiem”. Savukārt uz uzdotajiem jautājumiem pati ministrija atbildēt nevēlas.
Tieslietu ministrija 2008. gadā kopā ar divām citām tieslietu iestādēm izveidoja īpašu tieslietu sistēmas apbalvojumu – Tieslietu sistēmas Goda zīmi.
Ar šādu II pakāpes apbalvojumu 2011. gadā tika apbalvots arī bijušais padomju okupācijas režīma tiesnesis, okupācijas varas kolaboracionists Uldis Krastiņš.
2025. gada 18. jūnijā Ordeņu kapituls pieņēma lēmumu par apkaunojošu rīcību atņemt kolaboracionistam Uldim Krastiņam viņam 2010. gadā piešķirto Atzinības krustu.
16. jūlijā Lato Lapsa nosūtīja Tieslietu ministrijai oficiālu informācijas pieprasījumu, norādot, ka vēlas saņemt no iestādes atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem:
1) vai tā ir pieprasījusi vai plāno pieprasīt no Ordeņu kapitula informāciju par to apkaunojošo rīcību, kuras atklāšana ir likusi pieņemt lēmumu par Atzinības krusta atņemšanu kolaboracionistam Uldim Krastiņam? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?
2) vai tā plāno deleģēt savus pārstāvjus Tieslietu sistēmas Apbalvošanas padomē lemt par Tieslietu sistēmas Goda zīmes atņemšanu kolaboracionistam Uldim Krastiņam? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?
Faktiski apliecinot daudzkārt pieminēto okupācijas varas kolaboracionistu patieso ietekmi Latvijas valsts pārvaldē, pēc trīs nedēļu pārdomām ministrija tās valsts sekretāres pienākumu izpildītājas Kristīnes Pommeres personā ne uz vienu no šiem jautājumiem nav atbildējusi.
Tā vietā K. Pommere vienīgi minējusi, ka „lēmumu par Tieslietu sistēmas apbalvojuma piešķiršanu un atņemšanu pieņem Apbalvošanas padome. Kārtējā Apbalvošanas padomes sēdē padome tiks informēta par Jūsu iesūtītajā vēstulē uzdotajiem jautājumiem”. Kad šāda sēde varētu notikt, ministrijas ierēdne ir noklusējusi.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
