„Vienotības” Lībiņas un Papsujeviča pārziņā cietumi ir pārvērsti par vēl briesmīgāku spīdzināšanas vietu nekā Krievijas ieslodzījuma vietas

Apsūdzība pilnībā ir balstīta uz cietušās liecībām. Viņas vārds pret manu vārdu. Iztiesāšanas gaitā pierādās, ka, iesniedzot pirmos iesniegumus, cietusī E.K. ir melojusi. Iesniegtās fotogrāfijas, uz kurām balstās krimināllietas ierosinājums un tiesas lēmums par netuvošanos, ir izdarītas citā vietā un laikā. Apskati par maznozīmīgiem miesas bojājumiem ir veikusi klīnika Via Una, kuras valdes locekle ir Tatjana Panarina-Kovanska. Viņa ar savu parakstu nodod izrakstu policijai ekspertīzes veikšanai. Ir E.K. labākā draudzene. E.K. to tiesā apliecina.

Eksperts apraksta labo roku – zilumu. Bet, ja ieskatās fotogrāfijā, roka ir kreisā. Rīgas pilsētas tiesax tiesnese M.Bite noraida visus aizstāvības lūgumus pilnībā, lai nerastos pamatotas šaubas apsūdzētā nevainībā. Noraida telefona zvanu izprasīšanu, kad E.K. ir brīvi komunicējusi ar radiem, darbiniekiem, advokātu, it kā nolaupīšanas laikā. Kādēļ, ja traumas ir patiešām bijušas, nav griezusies traumpunktā, kas strādā 24 stundas. Tai pašā dienā spēlē lielo tenisu īsām rokām baltā krekliņā. Un traumas nav redzamas.

Liecina, kad sliktās veselības dēļ pārtrauc tenisa spēli un aizbrauc mājās. (Liecina tiesā.) Bet, kad aizstāvība piestāda nobeiguma bildes, liecina, ka neatceras, kad aizbraukusi mājās. Tāpat E.K. pilnībā liecina, ka neatceras praktiski nevienu četru gadu garumā pavadītu laika epizodi. Kad niansēs atgādinu cietušajai, tiesas sēdi par notikušo tiesa mani ar prokuroru pārtrauc. Motivē – ka man nepatīk saņemtās atbildes un es uzspiežot E.K. savu viedokli.

Apcietinājumā esmu 21 mēnesi. Drošības naudas piedāvājumu tiesa neizskata. Par ko esmu iesniedzis ECT pieteikumu. Tas ir pieņemts un atrodas izskatīšanas stadijā, piešķirot lietas numuru un nozīmējot advokāta pārstāvniecību.

Apcietinājuma piemērošanas motivācija ir pretrunā ECT judikatūrai visos punktos. Laikam ejot ir nepietiekoši ar pirmatnējām aizdomām.  Apcietinājuma motivācija nav koriģēta. Ir stereotipiska, šabloniska, bez individuālas izvērtēšanas. Prokurora apcietinājuma motivēšanas runa ir balstīta uz pieņēmumiem. Bez konkrētiem specifiskiem pierādījumiem. Kā to paredz ECT.

2023.g. rudenī pārslimoju cietumā ar Covid-19. Ārsta palīdzību nesaņēmu. Temperatūra bija ap 40, nevarēju piecelties no gultas. Kad jau pēc slimības mani izveda pie ārsta, temperatūra bija 39 grādi.

Pēc Covid sāka džinkstēt labā auss, sāpēt pakausis. Dzirdēju, kā sirds pumpē asinis. 3 mēnešus cietuma medicīnas daļa nelikās ne zinis par maniem iesniegumiem, deva tikai miega zāles un pretsāpju tabletes. 2024.g. 1.februārī mani etapēja uz Olaines cietuma slimnīcu. Bet tur arī nav specializētu ārstu. Mēneša laikā, kamēr atrados cietuma slimnīcā, man no sākuma deva 14 tabletes dienā, pēc tam 18 tabletes dienā. Galva bija kā mākonī, vienīgais, ko varēju, gulēt. Rakstīju iesniegumus, kādas tabletes man dod un kāds ir viņu lietošanas mērķis? Kāda ir man uzstādītā diagnoze. Atbildi saņēmu jau tad, kad 28.februārī mani etapēja atpakaļ uz Rīgas centrālcietumu. Vai atbildē sniegtie zāļu nosaukumi atbilst man dotajām – nezinu. Doza 18 tabletes dienā man arī neliekas adekvāta.

Februārī tiku etapēts pie neirologa uz asinsvadu doplerogrāfiju. Kas uzrādīja daļēju asinsvadu aizsērējumu labā pusē kaklam. Nozīmēja MRT galvai, - gaidīšanas laiks viens gads un ilgāk. Saņēmu atbildi.

2024.gada aprīlī parādījās prostatīta problēma – nevarēju izčurāties. Izrakstītās zāles gaidīju 1 mēnesi. Bet Veselības inspekcijas atbildē lasu, ka zāles man esot nodrošinātas laicīgi.

2024.gada jūnija sākumā ir MRT galvai. Uzrāda izmaiņas smadzeņu darbībā. Nevaru koncentrēties ilgāk kā vienu stundu dienā. Pastāvīgi visu aizmirstu. Nozīmē papildizmeklējumus elektroenecefalogrāfiju. Kas arī uzrāda encelopātijas un epiloformus. (Man nav pie rokas slēdziens. Tādēļ varu kļūdīties nosaukumos.) 16.vai 18.jūnijā man ir vizīte pie neirologa. Bet tiesas dēļ vizīti atceļ. Nākošo vizīti cietums nozīmē 23..septembrī – pēc trīs mēnešiem.

Sarunāju augusta sākumā vizīti par saviem līdzekļiem. Bet cietums neiedod konvoju, kaut gan bija par to informēts savlaicīgi. Konvoju vēl neiedod trīs reizes – kopā četras, norādot, lai gaidu 23.septembri.

23.septembrī neirologs Baiba Vikmane nozīmē Duplex kāju asinsvadiem, neirogrāfiju kāju nerviem un psihiatra vizīti. Pēc septiņiem mēnešiem neviens no šiem izmeklējumiem netika veikts. (Tas ir līdz šodienai.) Jo cietuma ķirurģe S.Plasiņa mutiski man pateica – tās esot mana vecuma kaites un viņa mani neārstēs. Ka man ir jāiemācās ar savām veselības problēmām sadzīvot. Šeit esot cietums, nevis sanatorija.

Lūdzu rakstisku atbildi. Bet cietums izvairās dot rakstiskas atbildes, jo tad var pierādīt viņu melošanu. Ko vēlāk arī pierādu.

Cietuma ārstniecības daļa un administrācija melo nepārtraukti. (Ar vai bez pamata.)

Tas saistīts ar DVD telpas apmeklējumu. Kur man vairāku mēnešu garumā jāiepazīstas ar cietušās E.K. 1291 telefonsarunām.

2024. gada 31.oktokbrī man veic biopsiju prostatai. Etapējot zaļā koridora ietvaros RAKUS Gaiļezers. Bet tai pašā dienā atgriež cietumā.

Man ir augsts asinsspiediens – 100-180, tādēļ kopējo narkozi – kā bija plānots - aizstāj ar vietējo. Divas proves ir pozitīvas uz malignābi (audzēju), bet otrreizējā analīzē uzrāda negatīvu.

Tā kā pastāvīgi izjūtu sāpes, nevaru pilnībā izčurāties, nozīmē urodinamikas izmeklējumu. Kas apstiprina operācijas nepieciešamību. 10.decembrī man jābūt pie operējošā ārsta Arvja Freimaņa. Bet cietums atkal neiedod konvoju. Vizītē ar maniem dokumentiem, analīzēm aiziet advokāte. Saņem operācijas nozīmējumu un operācijas priekšrakstu – analīzēm, kas jāveic pirms operācijas.

Cietumu par to informēju ar 14.decembra iesniegumu. Īpaši norādot pirms operācijas darbības.

Bet savā 2025.gada 25.februāra vēstulē S.Plasiņa norāda, kad par operāciju uzzinājusi 27.janvārī. Bet 10.februārī, atrodoties blakus Plasiņai, redzēju savu 14.decembra iesniegumu iešūtu ārsta kartiņas lietai. Kas attiecīgi pierāda S.Plasiņas melošanu.

Pie ārsta etapiem brīvībā mani speciāli pavada advokāts, jo stresā neatceros, kas jāprasa. S.Plasiņa tādēļ speciāli par etapu paziņo 21.30, kad nākošā rītā 8.00 ir etaps. Lai nevarētu par to paziņot advokātam.

Par 4 neirologa vizīšu nesaņemšanu 2024.g. vasarā uzrakstīju sūdzību Veselības inspekcijai. Bet saņēmu janvārī atbildi, ka veselības pakalpojumi saņemti atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Varot pārsūdzēt tiesā, ko arī daru. Klāt pievienošu jauno sūdzību Veselības inspekcijai.

Manu situāciju pasliktina tas, ka Vadims Viktorovs ir manas bijušās civilsievas – tagad cietušās E.K. bērnības draugs. Cietuma vadība ir nostājusies viņu pusē un pilnīgi ignorē manus jebkura veida iesniegumus. (V.Viktorovs – cietumu filiāļu galvenais ārsts.)

Pēdējo sūdzību Veselības inspekcijai cietuma operatīvais darbinieks man rādīja un lika ņemt atpakaļ. 26.martā tai vajadzēja būt nosūtītai inspekcijai. Bet cietuma izziņu par vēstules  nosūtīšanu nesaņemu. Vai vēstule nosūtīta – nezinu.

Ja nepaņemšu vēstuli-sūdzību atpakaļ, operatīvais darbinieks solīja kameru izmētāt. To uzskatu kā draudus manai dzīvībai, jo, ja saliks kopā ar narkomāniem, kas slimi un sadarbojas ar cietuma drošības daļu, varu tikt aplipināts, kautiņā ietekmēts.

Tēvs pārdeva dzīvokli, 100 000 eiro. Tie ir divu gadu laikā – precīzāk 21 mēnesis - iztērēti manis uzturēšanai un advokātiem. Vairāk naudas aizstāvībai nav.

Novērtē šo rakstu: