Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts iedzīvotāju labklājības priekšnoteikums un valsts ekonomikas izaugsme ir balstīta uz veseliem, izglītotiem un darbspējīgiem iedzīvotājiem, kuri spēj ražot produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību.

Pirmās brīvvalsts laikā uz 1938. gadu Latvija bija pirmajā vietā Eiropā pēc studentu skaita uz 10 000 iedzīvotājiem. Bija izglītots darbaspēks, bija attīstīta ekonomika, rūpniecībā vadošā bija pārtikas rūpniecība, kokapstrāde un metālapstrāde. Eksportā dominēja mežsaimniecība, galvenokārt kokmateriāli un to izstrādājumi, un lauksaimniecības produkti – sviests un cūkgaļa. Valstī bija stabila un Eiropā atzīta valūta lats. Latvija bija 10. bagātāka valsts Eiropā.

Un Latvijai tagad pēc 34 neatkarības gadiem bija atkal visas iespējas atkal kļūt par vienu ekonomiski attīstītāko un sociāli nodrošinātu labklājības valstij Eiropā.

Uz 90. gadu sākumu Latvija bija ekonomiski līdzvērtīga valsts kā Singapūra un Dienvidkoreja. Latvijas tautsaimniecība līdz 2008. gadam, neskatoties uz nemākulīgo valsts pārvaldi un korupciju, attīstījās arī ļoti strauji, ar katru gadu paātrinājās iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma temps.

Ja 2002. un 2003. gadā IKP pieauga par 6-7% gadā, tad turpmākajos divos gados tas sasniedza jau 8-10% un 2006. gada pirmajā ceturksnī - 13.1 procentu. Nenoliedzami, strauja tautsaimniecības izaugsme ir iedzīvotāju ienākumu un labklājības pieaugums. Un jau uz 2017. gadu Latvijai prognozēja Vācijas dzīves līmeni.

Bet pašreiz Latvija tautsaimniecība ir nonākusi beigta zirga stāvoklī, faktiski visos ekonomiskajos rādītājos Latvija ir pēdējā vietā Eiropā. Mēs atpaliekam no Baltijas kaimiņiem Igaunijas un Lietuvas jau par septiņiem - desmit gadiem, no Polijas par 15 gadiem, no Dienvidkorejas un Singapūras jau uz pusgadsimtu…

Jautājums, kas ir noticis pēdējos desmit gados ar ekonomiku, vai valstī bija dabas stihijas, karš, vai valsti vadījuši galīgie nejēgas un diletanti? Bet varbūt tika veikta tīša, plānota ekonomikas sagraušana? Bet varbūt tā ir tikai kārtējā sazvērestības teorija?

Sekojot ekonomiskajiem procesiem pēdējo desmit periodā, var droši secināt, ka ir veikta ļaunprātīga ekonomikas sabotāža, valdība tīšām ģenerē tautsaimniecības stagnāciju.

Kā jau minēju, 1938. gadā Latvija bija viena bagātākajām valstīm Eiropā, un, lai šādu situāciju vēlreiz nepieļautu, valstī ir iefiltrējušies ekonomiskie slepkavas, kuru uzdevums ir sagraut valsts tautsaimniecību un nepieļaut valstij attīstīties.

Viņi ir izveidojuši absurdu nodokļu politiku, valsti ievelk finanšu parādu jūgā, izputina atlikušos vietējos uzņēmumus, piespiež iedzīvotājus pamest valsti…

Marionešu ekonomiskie slepkavas iefiltrējās valdībā lielās krīzes laikā, un tas bija iespēju laiks sagraut plaukstošo ekonomiku, ievest stagnācijā Baltijas ekonomisko tīģeri.

Par valdības vadītāju tad tika iecelts partijas “Vienotība” pārstāvis V. Dombrovskis, pērkamais Briseles politiķis ar lielu banku parādu. Viņš tieši realizēja banku sektora glābšanu par Latvijas pensionāru naudu. Viņš cītīgi realizēja visneveiksmīgāko krīzes pārvarēšanas variantu.

Marionešu valdības grupējuma darbības plāns ir klasisks: ģenerēt ekonomikas stagnāciju, likvidēt vai ierobežot darbaspēku, valsts fizisko kapitālu. Viņu darbība tiek maskēta zem dažādiem skaļiem un populāriem lozungiem, viens no tām ir tā saucamā “cīņa ar ēnu ekonomiku”, "Moneyval" rekomendācijas vai “Klimata neitralitātes programma”.

Viņi nopērk politiķus, viņi pārpērk pat veselas partijas, pret oponentiem tiek pielietotas represijas pat apcietinājumi, - tāda ir Latvijas marionešu veidotā politiskā vide…

Viņi izmanto manipulācijas ar datiem, mākslīgi statistikā palielina iedzīvotāju skaitu valstī, tiek arī piekoriģēts valsts IKP lielums, jo netiek nodalīts eksports no reeksporta. Banālākais marionešu masu mediju slavinājums ir par Latvijas it kā par trešo konkurētspējīgāko nodokļu sistēmu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, kur Latvijas darba algai 1000 eiro neuzrādās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās (VSAOI) iemaksas 34,09% apmērā, bet paliek tikai iedzīvotāju ienākuma (IIN) nodoklis 7%!

Ar ekonomiskam metodēm, ar nodokļu palīdzību „Vienotība” un karteļi veic iedzīvotāju moderno deportāciju. Pašreiz cilvēkus neved prom lopu vagonos, tie paši sēžas lidmašīnās un pamet valsti.

„Vienotība” moderni turpina realizēt Staļina plānu „Krasta banga” - ”ПРИБОЙ”, to papildinot ar moderno “ГОЛОДОМОР” nodokļu pasākumiem, atstājot iedzīvotājus bez ienākumiem.

Valdība bez jebkāda kara, dabas katastrofām vai slimību pandēmijas ir spējusi samazināt iedzīvotāju skaitu par 30%, - vienkārši ar ekonomiskām metodēm, ar nodokļu palīdzību.

Ja Staļins ir spējis 40. gados no valsts deportēt 57,5 tūkstošus cilvēkus tad „Vienotības” kartelis ir spējis 10 gados piespiest pamest valsti aptuveni 300 tūkstošiem cilvēku.

Latgalē iedzīvotāju skaits uz 1991. gadu bija 430 tūkstoši, uz šodienu ir palikuši 170 tūkstoši, un tie pārsvarā ir vecuma pensionāri. Bijušā Dagdas novada teritorijā pēc tautas skaitīšanas datiem uz 1989. gadu, dzīvoja 14,3 tūkstoši iedzīvotāju, un tagad palikuši 4,5 tūkstoši.

Tāpat kā bargajos 40. gados arī tagad tiek izšķirtas ģimenes, bērni paliek bez vecākiem, cilvēki mirst svešumā.

Valstī ir noteikti 15 nodokļi un 868 valsts un pašvaldības nodevas, kopējais nodokļu un nodevu slogs sastāda vidēji 70%, bet mazajām algām pat 80%.

Latvijā ir noteikta otrā lielākā PVN likme pārtikas precēm pasaulē, lielākie darbaspēka nodokļi Eiropā, lielākie autotransporta nodokļi Baltijā…

Ar ekonomiskiem noteikumiem tiek ierobežota darbaspēka produktivitāte.

Lai cilvēki būtu mazāk veseli, mākslīgi tiek veidota ierobežota veselības aprūpe.

Tiek degradēta izglītības sistēma, lai uzturētu savu ietekmi, ir vajadzīga mazāk izglītota tauta, kurai trūkst zināšanu sabiedrības pārvaldības jautājumos, lai tā mazāk iesaistītas sabiedriskajos procesos.

Mazizglītots darbaspēks ir pamats tam, ka tiek ierobežota iespēja veidot valstī inovatīvus produktus ar lielu pievienoto vērtību.

Ar valdības administratīvi regulējamiem noteikumiem tiek nesamērīgi palielināta elektroenerģijas cena, tā mākslīgi tiek veidota mega inflācija.

Tautsaimniecības zaudējumi pēdējo desmit gadu griezumā no iedzīvotāju izbraukšanas sastāda vidēji 70-90 miljardus eiro. Latvija ir kļuvusi par paputējušu valsti.

Bet marionetēm atlīdzībā par tautsaimniecības sagraušanu ir piešķirtas tiesības izzagt valsts aktīvus.

Tāds bija "Vienotības" un karteļa uzdevums, tāds bija viņu īstenotais “veiksmes stāsts”.

Novērtē šo rakstu:

152
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...