„Vienotības” nulle Silvija Reinberga – 6 000 eiro mēnesī par izglītības sistēmas degradāciju
Revidents Kontrolē02.10.2023.
Komentāri (75)
Iesaki rakstu: 
Šī gada jūnijā jau tika ziņots, ka iepriekšējais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš nolēma atgriezties Liepājas Raiņa 6.vidusskolas direktora amatā un viņa vietā par otru politiski nozīmīgāko ministrijas amatpersonu stājās nevienam nezināmā un nozari nepārzinošā 26 gadus vecā Silvija Reinberga.
Par politiķi augstāk minēto personu būtu grūti nosaukt, ņemot vēra, ka pāris gadus ir strādājusi vien ziņu aģentūrā LETA un pēc tam ātri vien tikusi ar politisko partiju “Jaunā Vienotība“ saistītajos amatos. Aizvadītā gada Saeimas vēlēšanās kandidējusi neveiksmīgi, ko nevar uzskatīt par lielu pārsteigumu.
Vēl nesen studējusī Reinberga pat pasniedzējiem ar neko īpašu nav palikusi prātā, ko savā intervijā kanālam TV24 raidījumā “Dienas personība” atzina pasniedzēja Ilga Kreituse. Pēc Kreituses vārdiem būtu, maigi sakot, grūti, ja ne neiespējami sagaidīt pozitīvas izmaiņas izglītības sistēmā.
Tikmēr IZM ierēdņi un partijas biedri turpina smīkņāt par Reinbergas nokļūšanu siltajā un labi apmaksātajā amatā, jo joprojām vairākus mēnešus nevar nojaust jebkādu mazāko kompetenci, zināšanas vai izpratni par nozares problēmām. Ministrijas gaiteņos jau visai skaļi aprunā, ka parlamentārās sekretāres pienesums ir apaļa nulle.
Nereti, tāpat kā starpvalstu komandējumos, uz nozarei nozīmīgām sanāksmēm Reinbergas kundze ir ieradusies tikai atsēdēt, jo aizstāvēt vai skaidrot nozares pozīciju lielākoties tiek lūgts IZM darbiniekiem.
Vispārējo traģēdiju IZM politiskajā vadībā lieliski ilustrē nesen plašu rezonansi izraisījušais Valsts izglītības un satura centra metodiskā materiāla “Seksuālā izglītība – jautājumi un atbildes” parādīšanās sociālajos tīklos par ko ir atbildīga ministrijas politiskā vadība.
Ministrijas gaiteņos virkne ierēdņu vistiešāk izjūt sekas vājai politiskai vadībai, kas noved pie kadru mainības un par to vistiešāk līdzatbildīga ir IZM politiskā vadība Čakšas un Reinbergas personās. Pat ministrijas ierēdņi atceras, ka bijušās ministres Anitas Muižnieces laikā ar šādu politiskās vadības degradāciju nebija saskarsmes.
Vērts piebilst, ka IZM iekšienē jau kādu laiku apspriež Reinbergas regulāro zīmēšanos un "pīārēšanos" sociālajos tīklos, kur tiek publicēti dažnedažādākie ārvalstu komandējumi. Kā par brīnumu, pārsvarā no siltajām zemēm. Par nodokļu maksātāju naudu, protams, tiek tikai atsēdēts formālās konferencēs un AirBaltic ādas krēslos. Skolotāju atalgojums, moderna un konkurētspējīga izglītības sistēma Reinbergas kundzei ir teju vienaldzīga, ja var vienkārši zvilnēt pie Vidusjūras.
Latvijas nodokļu maksātājiem šāds “sociālais eksperiments” Silvijas Reinbergas personā mēnesī izmaksā vairāk nekā 6 000 EUR jeb 72 000 EUR gadā. Tas ir nekaunīgi ne tikai pret ministrijas ierēdņiem un skolotājiem, kas cīnās par to, lai izdzīvotu esošajos dārdzības apstākļos, bet arī pret katru Latvijas nodokļu maksātāju. Skolotājs, kura paspārnē ir vairāki desmiti Latvijas nākotnes veidotāji saņem nepilnus 1000 EUR, bet mandātu neieguvusi, caurkritusi politiskās partijas “Jaunā Vienotība” biedre saņem 6 reizes vairāk.
Rodas jautājums vai mums valstī tiešām trūkst spēcīgu izglītības sistēmas profesionāļu? Mums ir izcilas vidusskolas, ģimnāzijas un universitātes, bet diemžēl kārtējo reizi politiskajā vadībā ir viduvējības, kuras nav pierādījušas sevi ar reāliem darbiem.
Ministrijas darbinieku mērs ir pilns, un jau tuvākajā laikā darbinieki lūgs pavisam skaļu un publisku parlamentārās sekretāres atbrīvošanu no amata, kas sekos, ja amatpersona pati nepieņems lēmumu pamest amatu.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
