“Vienotības” saņemtie ziedojumi ir vismaz tikpat aizdomīgi kā “Latvijas Attīstībai”
Pietiek lasītājs18.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir tiešām šķebinoši noklausīties liekulīgajā sašutumā, ko saistībā ar „Jaunupa ziedojumiem” pēdējās dienās pauž partijas Jaunā Vienotība pārstāvji, - atliek tikai pavisam, pavisam nedaudz ielūkoties Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) partiju finanšu datu bāzē. Paņemsim kaut vai vienu vienīgu piemēru – „atkritumu ķeizariņu” Māri Simanoviču un viņa attiecības ar „veco” Vienotību.
Nav nekāds noslēpums, ka Simanoviča kungam no partijas lietu kārtotājiem laiku pa laikam ir bijusi vajadzīga kāda neliela, tā sacīt, pretimnākšana. Taču gluži tāpat kā Edgars Jaunups un viņa „sponsori” – ja ticēt Rīgas domnieka Māra Mičerevska stāstītajam – arī Simanoviča kungs acīmredzami nav vēlējies, lai šī saikne kļūtu pārāk uzskatāma un nepārprotama.
Tā nu pats Māris Simanovičs Vienotībai naudu oficiāli ir noziedojis tikai vienu vienīgu reizi. 2014. gada 23. jūlijā viņš no savas kabatas varas partijai ir noziedojis deviņus tūkstošus eiro – un tas arī ir viss. Tiesa, vienmēr ir iespējams, ka ir plūdusi arī kāda pilnīgi neuzskaitīta naudiņa, taču „melnās” naudas plūsmas KNAB datu bāzes, protams, neuzrāda.
Tomēr pavisam citādi ir ar „pelēko” naudu, - tās gaitas ir iespējams pamanīt, ja KNAB datu bāzē spēj atpazīt saistītu personu vārdus un uzvārdus. Tieši tā ir bijis arī ar miljonāra Simanoviča marionetēm.
Kā rāda tā pati KNAB datu bāze, 2017. gadā milzīga un vairākkārtēja vēlēšanās ziedot partijai Vienotība ir uznākusi kādai 1976. gada 7. oktobrī dzimušai Anitai Saulītei. 2017. gada 19. aprīlī viņa ir Vienotībai noziedojusi 5000 eiro, kam 10. jūlijā ir sekojuši vēl 2500 eiro.
Un tas nav viss – tā paša 2017. gada 22. decembrī, tieši pirms Ziemassvētkiem Anita Saulīte ir nolēmusi savu iecienīto partiju apveltīt veselas divas reizes, katrā maksājumā pārskaitot tai pa 2500 eiro. Tā nu gada laikā plašai publikai nezināmā kundze Vienotībai kopā noziedojusi 12 500 eiro.
Savukārt kāda cita, tikpat mazzināma kundze – 1973. gada 15. aprīlī dzimusī Jolanta Jēkabsone tai pašai Vienotībai 2017. gadā ir ļoti vēlējusies noziedot kopā 7500 eiro: 19. maijā viņa ziedojusi piecus tūkstošus, bet 10. jūlijā – brīnumainas sakritības dēļ tieši tai pašā dienā, kad Anita Saulīte – vēl divarpus tūkstošus eiro.
No kurienes gan šīs kundzes ir radušās? Lursoft datu bāze visu pasaka absolūti precīzi: dāsnās ziedošanas laikā gan Jolanda Jēkabsone, gan Anita Saulīte ir bijušas labi atalgotas atkritumu kompānijas Eco Baltia valdes locekles. Savukārt kompāniju faktiski kontrolējis neviens cits kā tās valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, un nez vai kādam var būt nopietnas šaubas par to, kas ir bijis reālais 20 tūkstošu eiro sagādātājs „godīgajai” un „principiālajai” partijai Vienotība.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
