„Vienotības” sarakstā Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs plecu pie pleca ar ministrijas iepirkuma pildītāju
PIETIEK29.04.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Partijas Vienotība Rīgas vēlēšanu sarakstā vērojama interesanta sakritība – saraksta pirmais numurs ir Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis, bet otrais numurs – uzņēmēja Inese Andersone, kurai piederošā SIA GatewayBaltic pagājušajā rudenī tieši no Ekonomikas ministrijas saņēmusi izdevīgu pasūtījumu 25 000 eiro vērtībā.
Kā rāda Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) datu bāze, pagājušā gada rudenī Ekonomikas ministrija izsludinājusi iepirkumu „Uzņēmumu aptauja un ziņojums par administratīvo procedūru un valsts, pašvaldību institūciju sniegto pakalpojumu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un priekšlikumiem turpmākai rīcībai”.
Šajā iepirkumā ar līgumcenu – 25 000 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli, - četru pretendentu konkurencē ir uzvarējusi SIA GatewayBaltic, kuras vienīgā īpašniece un valdes priekšsēdētāja ir 1981. gadā dzimusī Inese Andersone. Kā izrādās, tieši viņa tagad plecu pie pleca ar ministrijas parlamentāro sekretāru Ķirsi startē pašvaldību vēlēšanās no Vienotības saraksta.
„Pēc IUB datiem 21.10.2016 šis uzņēmums par mistisku atzinumu saņēmis 25 000 eiro no Ekonomikas ministrijas. Tas ir laiks, kad Ķirsis jau bija izvēlēts kā kandidāts un visticamāk zināja pirmos cilvēkus sarakstā. Ētikas paraugstunda un korupcijas apkarotāji,” – tā šo „sakritību” Pietiek raksturo lasītājs, kas informēja par šiem faktiem.
Taču pats Ķirsis teic, ka neko par šo iepirkumu nezinot. „Jā,” – tik skaidri viņš atbild uz jautājumu, vai kā Vienotības saraksta 1. numurs Rīgā ir lietas kursā par 2. numura - uzņēmējas Andersones uzņēmējdarbību. Taču viņa zināšanas izbeidzas, izdzirdot jautājumu par GatewayBaltic iegūto iepirkumu. „Nemācēšu jums skaidrot. Es nezinu detaļas par šo lietu,” apgalvo Rīgas mēra kandidāts.
To, ko Ekonomikas ministrija ir ieguvusi par šiem 25 tūkstošiem eiro, var aplūkot šajā saitē: https://em.gov.lv/lv/nozares_politika/nacionala_industriala_politika/petijumi/
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
