„Vienotības” sarakstā Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs plecu pie pleca ar ministrijas iepirkuma pildītāju
PIETIEK29.04.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Partijas Vienotība Rīgas vēlēšanu sarakstā vērojama interesanta sakritība – saraksta pirmais numurs ir Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis, bet otrais numurs – uzņēmēja Inese Andersone, kurai piederošā SIA GatewayBaltic pagājušajā rudenī tieši no Ekonomikas ministrijas saņēmusi izdevīgu pasūtījumu 25 000 eiro vērtībā.
Kā rāda Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) datu bāze, pagājušā gada rudenī Ekonomikas ministrija izsludinājusi iepirkumu „Uzņēmumu aptauja un ziņojums par administratīvo procedūru un valsts, pašvaldību institūciju sniegto pakalpojumu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un priekšlikumiem turpmākai rīcībai”.
Šajā iepirkumā ar līgumcenu – 25 000 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli, - četru pretendentu konkurencē ir uzvarējusi SIA GatewayBaltic, kuras vienīgā īpašniece un valdes priekšsēdētāja ir 1981. gadā dzimusī Inese Andersone. Kā izrādās, tieši viņa tagad plecu pie pleca ar ministrijas parlamentāro sekretāru Ķirsi startē pašvaldību vēlēšanās no Vienotības saraksta.
„Pēc IUB datiem 21.10.2016 šis uzņēmums par mistisku atzinumu saņēmis 25 000 eiro no Ekonomikas ministrijas. Tas ir laiks, kad Ķirsis jau bija izvēlēts kā kandidāts un visticamāk zināja pirmos cilvēkus sarakstā. Ētikas paraugstunda un korupcijas apkarotāji,” – tā šo „sakritību” Pietiek raksturo lasītājs, kas informēja par šiem faktiem.
Taču pats Ķirsis teic, ka neko par šo iepirkumu nezinot. „Jā,” – tik skaidri viņš atbild uz jautājumu, vai kā Vienotības saraksta 1. numurs Rīgā ir lietas kursā par 2. numura - uzņēmējas Andersones uzņēmējdarbību. Taču viņa zināšanas izbeidzas, izdzirdot jautājumu par GatewayBaltic iegūto iepirkumu. „Nemācēšu jums skaidrot. Es nezinu detaļas par šo lietu,” apgalvo Rīgas mēra kandidāts.
To, ko Ekonomikas ministrija ir ieguvusi par šiem 25 tūkstošiem eiro, var aplūkot šajā saitē: https://em.gov.lv/lv/nozares_politika/nacionala_industriala_politika/petijumi/
Seko mums 
Jau atkal jārunā par pensijām. Tā Latvijā aizvien ir aktuāla tēma. Taču šoreiz nevis par indeksāciju vai vecuma robežām, bet par veselu sociālo grupu, kuru valsts pirms 30 gadiem "apšmauca".
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
