„Vienotības” sarakstā Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs plecu pie pleca ar ministrijas iepirkuma pildītāju
PIETIEK29.04.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Partijas Vienotība Rīgas vēlēšanu sarakstā vērojama interesanta sakritība – saraksta pirmais numurs ir Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis, bet otrais numurs – uzņēmēja Inese Andersone, kurai piederošā SIA GatewayBaltic pagājušajā rudenī tieši no Ekonomikas ministrijas saņēmusi izdevīgu pasūtījumu 25 000 eiro vērtībā.
Kā rāda Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) datu bāze, pagājušā gada rudenī Ekonomikas ministrija izsludinājusi iepirkumu „Uzņēmumu aptauja un ziņojums par administratīvo procedūru un valsts, pašvaldību institūciju sniegto pakalpojumu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un priekšlikumiem turpmākai rīcībai”.
Šajā iepirkumā ar līgumcenu – 25 000 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli, - četru pretendentu konkurencē ir uzvarējusi SIA GatewayBaltic, kuras vienīgā īpašniece un valdes priekšsēdētāja ir 1981. gadā dzimusī Inese Andersone. Kā izrādās, tieši viņa tagad plecu pie pleca ar ministrijas parlamentāro sekretāru Ķirsi startē pašvaldību vēlēšanās no Vienotības saraksta.
„Pēc IUB datiem 21.10.2016 šis uzņēmums par mistisku atzinumu saņēmis 25 000 eiro no Ekonomikas ministrijas. Tas ir laiks, kad Ķirsis jau bija izvēlēts kā kandidāts un visticamāk zināja pirmos cilvēkus sarakstā. Ētikas paraugstunda un korupcijas apkarotāji,” – tā šo „sakritību” Pietiek raksturo lasītājs, kas informēja par šiem faktiem.
Taču pats Ķirsis teic, ka neko par šo iepirkumu nezinot. „Jā,” – tik skaidri viņš atbild uz jautājumu, vai kā Vienotības saraksta 1. numurs Rīgā ir lietas kursā par 2. numura - uzņēmējas Andersones uzņēmējdarbību. Taču viņa zināšanas izbeidzas, izdzirdot jautājumu par GatewayBaltic iegūto iepirkumu. „Nemācēšu jums skaidrot. Es nezinu detaļas par šo lietu,” apgalvo Rīgas mēra kandidāts.
To, ko Ekonomikas ministrija ir ieguvusi par šiem 25 tūkstošiem eiro, var aplūkot šajā saitē: https://em.gov.lv/lv/nozares_politika/nacionala_industriala_politika/petijumi/
Seko mums 
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Latvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
No rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Rēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Kad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Varakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Latvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati. 
