Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizvadītās nedēļas beigās notikušajās pašvaldību vēlēšanās partijas Vienotība vēlētāji no kandidātu saraksta ir čakli svītrojuši par partijas „jauno laiku šofera dēlu” saukāto Andri Ārgali, kurš bija spējis ar vidējo izglītību kļūt par sava partijas biedra Kārļa Šadurska vadītās Izglītības un zinātnes ministrijas juriskonsultu.

Kā rāda vēlēšanu rezultāti Rīgā, partijai Vienotība pārkļūt 5% robežai ir ļāvis kopumā 15 653 vēlētāju atbalsts. Taču arī Vienotības vēlētāji ir skaidri norādījuši, kuri partijas kandidāti viņiem ir bijuši īpaši nepieņemami – izsvītroto pirmajā trijniekā līdz ar līdzšinējiem domniekiem Olafu Pulku un Baibu Brigmani ir arī Pietiek aprakstītais Andris Ārgalis, kurš saņēmis kopumā 1413 svītrojumus.

Ārgalis plašāku atpazīstamību ieguva pēc tam, kad atklājās - Vienotības pārstāvja vadītā ministrijā pērn juriskonsulta amatu bez konkursa ieguvis viņš – cilvēks ar vidējo izglītību, otrā kursa students, toties Vienotības Saeimas deputātes Solvitas Āboltiņas palīgs un Vienotības projektu koordinators.

„Es nezinu nevienu, kurš būtu nokļuvis virsotnē bez smaga darba. Tā ir recepte. Tā ne vienmēr uznesīs virsotnē, bet noteikti vismaz tuvu tam,” – šādu leģendārās britu politiķes Mārgaretas Tečeres citātu kā savu moto Ārgalis min partijas Vienotība interneta mājas lapā.

Taču publiski pieejamie dati un Vienotības pārstāvja – Kārļa Šadurska vadītās Izglītības un zinātnes ministrijas izvairīgās atbildes radīja iespaidu, ka pie juriskonsulta vietas un attiecīgas peļņas iespējas cilvēkam ar vidējo izglītību šajā ministrijā ļāvis tikt nevis smags darbs, bet gan citi faktori.

Partijas Vienotība projektu koordinators un jaunatnes organizācijas valdes loceklis, palīgs Vienotības eiroparlamentārietes Ineses Vaideres birojā, Saeimas deputāta Viļņa Ķirša (Vienotība) palīgs – šādi ir būtiskākie ieraksti Ārgaļa nodarbju biogrāfijā. Savukārt pašlaik viņš, kā rāda Saeimas interneta lapa, ir Vienotības deputātes Āboltiņas palīgs, mēnesī saņemot 627 eiro (dati par šā gada martu).

Taču jau 2016. gada martā, būdams Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes otrā kursa students, Ārgalis ir ticis pieņemts darbā Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) pietiekami atbildīgajā juriskonsulta darbā, kurā viņš saskaņā ar paša skaidrojumu „konsultē profesionālajā izglītībā”.

Vai studentam-juriskonsultam ir zināšanas profesionālajā izglītībā, lai varētu sniegt šādas konsultācijas? Ārgalis atzīst, ka neesot vis, taču tas netraucējot: „Es neesmu profesionālās izglītības eksperts. Es palīdzu noformēt Ministru kabineta noteikumus un dažādas citas lietas, kas attiecas uz profesionālo izglītību. IZM ir profesionālās izglītības eksperti. Darbs ir vērsts nevis uz saturu, bet juridisko noformējumu.”

Citu, daudz plašāku juriskonsulta pienākumu aprakstu gan sniedz pati Izglītības un zinātnes ministrija: „Izglītības departamenta juriskonsulta darba pienākumi saistīti ar ES direktīvu ieviešanu valsts tiesību aktos, dokumentu projektu izstrādi vispārējā, mazākumtautību izglītībā, iekļaujošās izglītības, sociālās korekcijas izglītības jomā; atzinumu sniegšanu, darbu starpinstitūciju sanāksmēs u.c.”

Vai ministrijas ieskatā šādas funkcijas tiešām spēj veikt cilvēks ar vidējo izglītību – otrā kursa students? Ministrija skaidro, ka oficiāli šī amata aprakstā noteiktā prasība izglītībai esot - pirmā līmeņa profesionālā augstākā juridiskā izglītība vai akadēmiskā augstākā juridiskā izglītība, vai otrā līmeņa profesionālās augstākās juridiskās izglītības studiju „pēdējo kursu students”.

Tikai pēc atkārtotas jautājuma uzdošanas IZM atzīst, ka nekāds konkurss uz juriskonsulta vietu gan nav ticis rīkots, jo „juriskonsulta amatam ir darbinieka amata statuss”. Savukārt ne uz jautājumu par konkrētām amatpersonām, kuras pieņēmušas lēmumu par otrā kursa studenta Ārgaļa pieņemšanu juriskonsulta darbā, ne uz jautājumu, kā vispār Ārgalis varējis uzzināt par vakanci, ja tā nemaz nav tikusi izsludināta, atbilde netiek sniegta.

Savukārt pats Ārgalis pēc vairākkārtējas iztaujāšanas „atceras”, ka konkursa tiešām neesot bijis, par vakanci viņš uzzinājis „sadzīviskā sarunā”, pēc kā arī pieteicies ministrijā darbā un ticis pieņemts. „Ministru tikai pēc tam satiku ministrijā un viņš priecājās, ka arī es strādāju ministrijā. Tam nebija nekāda sakara ar partiju,” apgalvo students-juriskonsults.

„Nu, vismaz ne algotās attiecībās,” – tik strikti bijušais Ārgaļa darba devējs, nesenais Vienotības Rīgas mēra amata kandidāts Vilnis Ķirsis atbildēja uz jautājumu, vai viņš kā mērs uzskatītu par iespējamu izmantot savā darbībā juridiskus padomus no personas, kam nav augstākās juridiskās izglītības.

Taču, uzzinājis, ka runa ir par Ārgali, Ķirsis lakoniski paziņoja, ka neesot veicis „pilnīgi nekādas” darbības, lai viņa bijušais palīgs un tagadējais vēlēšanu saraksta kolēģis tiktu pie šī amata.

Pašlaik Izglītības un zinātnes ministrijai saistībā ar „jauno laiku šofera dēla” gadījumu ir nosūtīts šāds informācijas pieprasījums:

„Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām vēlos saņemt no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja šādu informāciju:

1) Izglītības un zinātnes ministrijas 2005. gada 3. februāra rīkojumu Nr. 78, ar kuru apstiprināts juriskonsulta standarts (PS 0296);

2) skaidrojumu, vai šis standarts ir ievērots, pieņemot juriskonsulta darbā Andri Ārgali;

3) visus Izglītības un zinātnes ministrijas juriskonsultu amata aprakstus un informāciju par katras no tām personām izglītību, kas pašlaik pilda šos amatus (vēlos saņemt vizēto eksemplāru kopijas);

4) dokumentus, ko, veicot darba pienākumus, ir parakstījis vai vizējis konkrētais ministrijas darbinieks Andris Ārgalis;

5) informāciju par to, kas ir tā persona, kas noteikusi pašreizējo Izglītības un zinātnes ministrijas struktūru un kurš tieši ir atbildīgs par to, ka profesionālās izglītības jautājumos sniedz konsultācijas persona, kas neatbilst prasībām, ko izstrādājusi un noteikusi kā vērā ņemamu standartu pati ministrija.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

21

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

FotoNevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ar ierosinājumiem grozījumiem noteikumos, kas regulē aptieku izvietojumu saistībā ar pēdējā laikā aktualizēto medikamentu pieejamības un to dārdzību Latvijā.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

FotoMežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža koku krājas pieaugums, proti, koksne, ko augšanas procesā saražo koki, saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” veiktajiem pētījumiem veido apmēram 26 miljonus kubikmetru gadā, no tā izmantojam apmēram 16 līdz 17 miljonus kubikmetru, bet vismaz 6 miljoni kubikmetru koksnes atmirst citu faktoru – kukaiņu, slimību, vēja un sniega – dēļ. Tā rezultātā ik gadu koksnes krāja Latvijas mežos palielinās par aptuveni 3 līdz 4 miljoniem kubikmetru.
Lasīt visu...

12

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

FotoManiem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā pārvarēt pašreizējo krīzi. Viena - sarežģīta un godīga, otra - ātra un gļēva.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...