Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vienotībai aizvien grūtāk ir savienot iepriekš deklarētās vērtības ar to reālpolitiku, kādu tā īsteno vienā koalīcijā ar Aivara Lemberga ietekmē esošo Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), atzīst Pietiek aptaujātie eksperti. Ceturtdienas balsojums, kurā Saeima izgāza Lembergam netīkamā krimināltiesību eksperta Andreja Judina kandidatūru Augstākās tiesas senatora amatam, ir tikai sākums lēmumu ķēdītei, kas neveicinās Vienotības konsolidāciju. Daudz nozīmīgāks atskaites punkts Lemberga patiesajai ietekmei būs, vēlākais, otrdien gaidāmais tieslietu ministra Aigara Štokenberga (Vienotība) pārraudzībā esošā Uzņēmumu reģistra lēmums, vai reģistrēt Lembergam neizdevīgo Latvijas Kuģniecības padomes nomaiņu.

Aigars Freimanis, sociologs, Latvijas faktu direktors:

Acīmredzot tas mērķis – uzturēt pie dzīvības šo koalīciju – šobrīd daudziem liekas svarīgāks par tiem principiem, kuri ir ar lielu dedzību aizstāvēti pirms tam. Tos, protams, būs grūti savienot ar to reālpolitiku, kādu Vienotība īsteno šobrīd, tas ir grūti savienojams jau šobrīd. Un apiet šo problēmu var, par to vienkārši nerunājot, ko viņi arī šobrīd centīgi dara.

Bet reālpolitika ir reālpolitika, un tai uzlikt virsū kādu atskaites sistēmu, nomērīt, līdz kurai vietai iespējams tā turpināt, var tikai testējot un kādā brīdī konstatējot: re kur, šinī vietā salūza! Bet iepriekš izmērīt ir ļoti, ļoti grūti, it īpaši, ja tas notiek soli pa solim – Judins, vēl kaut kas, vēl kaut kas... Ja par identitātes zaudēšanu, tad reālpolitikā vērtībām (ja mēs par tādām varam runāt kā par identitātes pamatu vai negrozāmām lietām, kas uzreiz ļauj atpazīt to vai citu politisko strāvojumu) ir pakārtota nozīme varas priekšā.

Tās problēmas te ir saliktas viena otrai virsū – viena lieta ir izveidot kopīgu partiju, otra lieta saglabāt koalīciju un noturēt šo valdību. Viņas, protams, ir paralēlas un savstarpēji mijas, bet tā valdības noturēšana ir atkarīga no daudziem citiem faktoriem, kas iziet ārpus Vienotības.

Es domāju, runas par Vienotības lielo apvienošanās kongresu ir vairāk runas un tāda apzināšanās, ka tas ir vajadzīgs tādā virsraksta līmenī, bet es pilnīgi neesmu pārliecināts, ka viņi to būs spējīgi izdarīt. Jēdzienu Vienotība šobrīd lietot tādā izpratnē, kā mēs to lietojām priekšvēlēšanu kampaņas laikā, manuprāt, šobrīd nevar, tas būtu iluzori.

Domāju, ka tās atšķirības starp Jauno laiku, Pilsonisko savienību un Sabiedrību citai politikai ir lielākas, nekā izskatās no malas un nekā veiksmīgi tika maskētas priekšvēlēšanu kampaņā. Kad sākas šo testējošo lēmumu sērija – nu, es nezinu: Judins, tālāk Vitol un vēl noteikti kaudžu kaudzēm, kuri būs un nenovēršami radīsies – es nedomāju, ka tas būs Vienotību konsolidējošs moments.

Ivars Ījabs, politologs:

Tas, ka šī koalīcija ir divdomīga, par to nav ne mazāko šaubu: visu laiku izteikties par valsts nozagšanu, oligarhiem un pēc tam izteikti draudzēties ar Lembergu ir pietiekami dīvaini. Bet no otras puses, ja mēs paraugāmies uz tām iespējām, kas Vienotībai bija atlikušas, lai vispār veidotu kaut kādu koalīciju, tad šīs Saeimas sastāvā vienīgais, kas ir alternatīva, ir Saskaņas centrs. Un Saskaņas centrs, kopš ir sākusi darboties šī valdība, es domāju, ļoti lielā mērā ir daudzos gadījumos diskreditējis sevi kā potenciālu koalīcijas partneri. Jūs iedomājaties situāciju, kurā Vienotība pasaka, lai Lembergs iet projām un nāk labais Saskaņas centrs ar tādiem kā deputāts Kravcovs, kurš neprot latviešu valodu?

Bet nešaubīgi, balsojums pret Judinu ir zaļo zemnieku un Lemberga inspirēts, un tādā ziņā nekādām īpašām ilūzijām nevajadzētu būt. Vai ledus, pa kuru iet šī koalīcija, kļūst plānāks? Nezin vai. Jo ir skaidrs, ka Dombrovskis un Āboltiņa nemetīsies uz ambrazūras Judina dēļ, tas ir viennozīmīgi skaidrs. Visam ir sava cena, un Judins noteikti nav tā figūra, kuras dēļ kāds mestos uz ambrazūras. Domāju, daudz interesantāk būs paskatīties, kas notiks otrdien, vai Uzņēmumu reģistrā tiks reģistrētas izmaiņas Latvijas kuģniecībā. Ja tur notiks kaut kas tāds, kas cienījamajam Ventspils mēram nepatiktu, tad pieņemu, ka valdībā spalvas varētu putēt. Ja notiks otrādāk un saglabāsies Lembergam izdevīgā situācija, Aigaram Štokenbergam, protams, neko nevarēs pārmest, jo Uzņēmumu reģistrs ir no tieslietu ministra iegribām neatkarīgs. Bet mājiens tas būtu, proti, ka Lemberga kunga akcijas ir ļoti, ļoti stipras.

Kas attiecas uz tālāko – grūti teikt. Es domāju, šī koalīcija ir tāda kārtējā aprēķina laulība, kurā partneri pietiekami lielā mērā neieredz viens otru, bet vienlaikus dzīvo kopā. Ir jāskatās, kas ir alternatīvas, - vai zaļie zemnieki šobrīd būtu gatavi gāzt Dombrovski un izveidot kaut ko labāku? Grūti teikt. Es šaubos, ka Saskaņas centrs būtu šausmīgi vēlams zemnieku galam Zaļo un zemnieku savienībā, kuri negribētu graut savu seju.

Atsevišķi Vienotības politiķi ir akcentējuši: vēlētājs mums nepiedos, ja mēs iesim kopā ar Saskaņas centru, tāpēc ka vēlēšanu kampaņā mēs pretnostatījām Dombrovski un Urbanoviču, tādēļ kā tad tas tagad izskatīsies. Bet jautājums, vai iešana tagad kopā ar Lembergu izskatās daudz labāk? Jo par Vienotību balsoja ne tikai ļaudis, kuri bija ļoti stingri savās nacionālajās jūtās, bet arī ļaudis, kuri gribēja pārtraukt šo valsts nozagšanas tradīciju. Kaut kādu laiku jau viņi [Vienotība un ZZS] vilks kopā, jo nav citu alternatīvu. Kaut kādā brīdī vadzis var lūzt, bet domāju, ka paša Lemberga interesēs arī nav to brīdi kaut kā pasteidzināt, jo citas alternatīvas ir vēl sliktākas. Kādas iespējas Lembergam zvejot duļķainos ūdeņos varētu rasties tikai tad, ja izdotos Vienotību sašķelt un pavērtos jaunas kombinācijas koalīcijām, bet Vienotība jau to lieliski saprot un tādēļ iet uz apvienošanos.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi