Iesaki rakstu: 
Vienotībai aizvien grūtāk ir savienot iepriekš deklarētās vērtības ar to reālpolitiku, kādu tā īsteno vienā koalīcijā ar Aivara Lemberga ietekmē esošo Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), atzīst Pietiek aptaujātie eksperti. Ceturtdienas balsojums, kurā Saeima izgāza Lembergam netīkamā krimināltiesību eksperta Andreja Judina kandidatūru Augstākās tiesas senatora amatam, ir tikai sākums lēmumu ķēdītei, kas neveicinās Vienotības konsolidāciju. Daudz nozīmīgāks atskaites punkts Lemberga patiesajai ietekmei būs, vēlākais, otrdien gaidāmais tieslietu ministra Aigara Štokenberga (Vienotība) pārraudzībā esošā Uzņēmumu reģistra lēmums, vai reģistrēt Lembergam neizdevīgo Latvijas Kuģniecības padomes nomaiņu.
Aigars Freimanis, sociologs, Latvijas faktu direktors:
Acīmredzot tas mērķis – uzturēt pie dzīvības šo koalīciju – šobrīd daudziem liekas svarīgāks par tiem principiem, kuri ir ar lielu dedzību aizstāvēti pirms tam. Tos, protams, būs grūti savienot ar to reālpolitiku, kādu Vienotība īsteno šobrīd, tas ir grūti savienojams jau šobrīd. Un apiet šo problēmu var, par to vienkārši nerunājot, ko viņi arī šobrīd centīgi dara.
Bet reālpolitika ir reālpolitika, un tai uzlikt virsū kādu atskaites sistēmu, nomērīt, līdz kurai vietai iespējams tā turpināt, var tikai testējot un kādā brīdī konstatējot: re kur, šinī vietā salūza! Bet iepriekš izmērīt ir ļoti, ļoti grūti, it īpaši, ja tas notiek soli pa solim – Judins, vēl kaut kas, vēl kaut kas... Ja par identitātes zaudēšanu, tad reālpolitikā vērtībām (ja mēs par tādām varam runāt kā par identitātes pamatu vai negrozāmām lietām, kas uzreiz ļauj atpazīt to vai citu politisko strāvojumu) ir pakārtota nozīme varas priekšā.
Tās problēmas te ir saliktas viena otrai virsū – viena lieta ir izveidot kopīgu partiju, otra lieta saglabāt koalīciju un noturēt šo valdību. Viņas, protams, ir paralēlas un savstarpēji mijas, bet tā valdības noturēšana ir atkarīga no daudziem citiem faktoriem, kas iziet ārpus Vienotības.
Es domāju, runas par Vienotības lielo apvienošanās kongresu ir vairāk runas un tāda apzināšanās, ka tas ir vajadzīgs tādā virsraksta līmenī, bet es pilnīgi neesmu pārliecināts, ka viņi to būs spējīgi izdarīt. Jēdzienu Vienotība šobrīd lietot tādā izpratnē, kā mēs to lietojām priekšvēlēšanu kampaņas laikā, manuprāt, šobrīd nevar, tas būtu iluzori.
Domāju, ka tās atšķirības starp Jauno laiku, Pilsonisko savienību un Sabiedrību citai politikai ir lielākas, nekā izskatās no malas un nekā veiksmīgi tika maskētas priekšvēlēšanu kampaņā. Kad sākas šo testējošo lēmumu sērija – nu, es nezinu: Judins, tālāk Vitol un vēl noteikti kaudžu kaudzēm, kuri būs un nenovēršami radīsies – es nedomāju, ka tas būs Vienotību konsolidējošs moments.
Ivars Ījabs, politologs:
Tas, ka šī koalīcija ir divdomīga, par to nav ne mazāko šaubu: visu laiku izteikties par valsts nozagšanu, oligarhiem un pēc tam izteikti draudzēties ar Lembergu ir pietiekami dīvaini. Bet no otras puses, ja mēs paraugāmies uz tām iespējām, kas Vienotībai bija atlikušas, lai vispār veidotu kaut kādu koalīciju, tad šīs Saeimas sastāvā vienīgais, kas ir alternatīva, ir Saskaņas centrs. Un Saskaņas centrs, kopš ir sākusi darboties šī valdība, es domāju, ļoti lielā mērā ir daudzos gadījumos diskreditējis sevi kā potenciālu koalīcijas partneri. Jūs iedomājaties situāciju, kurā Vienotība pasaka, lai Lembergs iet projām un nāk labais Saskaņas centrs ar tādiem kā deputāts Kravcovs, kurš neprot latviešu valodu?
Bet nešaubīgi, balsojums pret Judinu ir zaļo zemnieku un Lemberga inspirēts, un tādā ziņā nekādām īpašām ilūzijām nevajadzētu būt. Vai ledus, pa kuru iet šī koalīcija, kļūst plānāks? Nezin vai. Jo ir skaidrs, ka Dombrovskis un Āboltiņa nemetīsies uz ambrazūras Judina dēļ, tas ir viennozīmīgi skaidrs. Visam ir sava cena, un Judins noteikti nav tā figūra, kuras dēļ kāds mestos uz ambrazūras. Domāju, daudz interesantāk būs paskatīties, kas notiks otrdien, vai Uzņēmumu reģistrā tiks reģistrētas izmaiņas Latvijas kuģniecībā. Ja tur notiks kaut kas tāds, kas cienījamajam Ventspils mēram nepatiktu, tad pieņemu, ka valdībā spalvas varētu putēt. Ja notiks otrādāk un saglabāsies Lembergam izdevīgā situācija, Aigaram Štokenbergam, protams, neko nevarēs pārmest, jo Uzņēmumu reģistrs ir no tieslietu ministra iegribām neatkarīgs. Bet mājiens tas būtu, proti, ka Lemberga kunga akcijas ir ļoti, ļoti stipras.
Kas attiecas uz tālāko – grūti teikt. Es domāju, šī koalīcija ir tāda kārtējā aprēķina laulība, kurā partneri pietiekami lielā mērā neieredz viens otru, bet vienlaikus dzīvo kopā. Ir jāskatās, kas ir alternatīvas, - vai zaļie zemnieki šobrīd būtu gatavi gāzt Dombrovski un izveidot kaut ko labāku? Grūti teikt. Es šaubos, ka Saskaņas centrs būtu šausmīgi vēlams zemnieku galam Zaļo un zemnieku savienībā, kuri negribētu graut savu seju.
Atsevišķi Vienotības politiķi ir akcentējuši: vēlētājs mums nepiedos, ja mēs iesim kopā ar Saskaņas centru, tāpēc ka vēlēšanu kampaņā mēs pretnostatījām Dombrovski un Urbanoviču, tādēļ kā tad tas tagad izskatīsies. Bet jautājums, vai iešana tagad kopā ar Lembergu izskatās daudz labāk? Jo par Vienotību balsoja ne tikai ļaudis, kuri bija ļoti stingri savās nacionālajās jūtās, bet arī ļaudis, kuri gribēja pārtraukt šo valsts nozagšanas tradīciju. Kaut kādu laiku jau viņi [Vienotība un ZZS] vilks kopā, jo nav citu alternatīvu. Kaut kādā brīdī vadzis var lūzt, bet domāju, ka paša Lemberga interesēs arī nav to brīdi kaut kā pasteidzināt, jo citas alternatīvas ir vēl sliktākas. Kādas iespējas Lembergam zvejot duļķainos ūdeņos varētu rasties tikai tad, ja izdotos Vienotību sašķelt un pavērtos jaunas kombinācijas koalīcijām, bet Vienotība jau to lieliski saprot un tādēļ iet uz apvienošanos.
Seko mums 
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
