Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mani vienmēr ir pārsteidzis tas, kā cilvēki pakļaujas no pirksta izzīstajam, kaut kur dzirdētam, rakstītam, cik spēcīga loma faktu interpretācijā ir baram un zombētām rīcībām. Un runa, protams, nav tikai par reliģiju un fanātismu, bet arī par gluži mūsdienīgām, ašām un nepārdomātām darbībām sociāli virtuālajā vidē, kas pārsteidzošā ātrumā gana prātīgu cilvēku padara par akli atkarīgu no tā, ko pēc gada viņš, iespējams, būs jau aizmirsis, jo šādu darbību summa būs sakrājusies pavisam varena.

Komentārus lasu. Pārskrienot acīm, bet to daru, un kārtējo reizi, lasot rīta ziņas par Nicas notikumiem, par apvērsumu Turcijā, par vardarbību Vācijas dienvidos, brīnos par cilvēku nekompetenci un paštaisnumu. Un tā visa ir tiiik daudz… Tiem, kas vērtē, izsaka viedokli, it kā domā līdzi, patiesībā ir vienalga, vai tas cilvēks, kura rokās cirvis kļuva par asiņainu ieroci, bija afgānis vai pakistānietis.

Katrā ziņā, šķiet, varētu būt pēdējais laiks iedziļināties kaut nedaudz vairāk tajā, kas šobrīd notiek pasaulē. Jāsaka godīgi, es savā pilnīgas nulles pozīcijā jautājumos, kas skar islāmu, jūdaismu, šiītismu utt., jūtos vēl nedrošāk un neatļaujos komentēt to, ko nesaprotu nemaz. Man gan liekas, ka tie liekulības slāņi, kas saistīti ar šā brīža politiskajiem, reliģiskajiem un citu varu kontekstiem jau vairs nav izlobāmi pat pašiem strīdu dalībniekiem.

Izjūtu patiesu cieņu pret cilvēkiem, kuri ir bijuši aculiecinieki notikumos, kas atklāj patiesību bez starpniekiem, kuri velta mūža gadus, lai izzinātu viena jautājuma dažādo atbilžu būtību, un tikai tad pauž viedokli. To varētu attiecināt arī uz grāmatas autora personības un darbības novērtējumu.

“Lai kļūtu par meli, cilvēkam pietiek tikai atstāstīt visu, ko viņš dzirdējis..,” pravieša Muhameda ironiska sentence.

“Zem Muhameda bārdas” – plašs, daudzpusīgs, ļoti interesants materiāls ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kurš grāmatas vispār lasa. Un es to noteikti iesaku izlasīt. Ja jāizvelk saturiskā esence, tad stāsts ir vēstures starta punkta un mūsdienu seku skaidrojuma interpretācija, vēstot par tādām valstīm kā Sīrija, Izraēla, Palestīna, Turcija, Irāna, Ēģipte, Jordānija. Īss ieskats Tuvo Austrumu cīņās, tradīcijās, atkarībās, spožumā un postā, nežēlībā, bailēs, emocionālajā spējā manipulēt un neticamajā spējā šo kokteili ne tikai malkot, bet papildināt, mainīt garšas, tomēr recepti nevienam neatklāt. Un nevajag arī.

Es uzzināju daudz, turklāt skaidri apzinoties vārda interpretācija nozīmi. Ja runa ir par Tuvajiem Austrumiem, tad patiesības meklējumi ir ārkārtīgi sarežģīti – tie slāņi, kas, cits ar citu saistīti, rada cilvēku, kurš paaudžu paaudzēs iemācījies melus vērst par ikdienas patiesību, un otrādi, nav izprotami bez reālas dzīvošanas viņu vidū.

..Islāmā ir dziļa problēma. Tā ir pasaule, kuras vērtības ir atšķirīgas. Pasaule, kurā cilvēka dzīvībai nav tās pašas vērtības, kāda tai ir Rietumos. Pasaule, kurā brīvība, demokrātija, atklātība un radošums ir sveši. Pasaule, kura padara tos, kas nav islāma nometnes daļa, par likumīgu medījumu..

Reliģija pati par sevi neko nedara, to dara cilvēki..

“Katras bēres pārvērtās par demonstrāciju, katra demonstrācija beidzās ar vardarbību no abām pusēm, līķu bija aizvien vairāk, bēru un attiecīgi demonstrāciju arī. vardarbība rada vardarbību, kas rada vēl lielāku vardarbību, kas rada vēl lielāku vardarbību… man jau sāk šķist, ka tas beigsies tikai tad, kad vieni pilnībā iznīcinās otrus, un Allāhs nez vai ir priecīgs, ka viņu tajā visā piesauc..,” grāmatā citēta Damaskas grāmattirgotāja Fatāha e-pasta vēstule.

Grāmatas otrā nodaļa saucas “Islāms – īsāk vairs nevar”, un tiešām ļoti kompakti un pamatoti skaidro jēdzienu. Citas stāsta par ebreju un arābu sarežģītajām attiecībām, mazliet paver plašāku skatu punktu uz šobrīd Turcijā notiekošo, par ēģiptiešu pieklājību un emocionalitāti, par to, ka jēdzieni “zemnieks”, “karotājs”, “islāmists”, “neislāmists”, “arābs”, “persietis”, “musulmanis”, “beduīns” un daudzi citi ir šķirami un gluži kā mācību grāmatā rūpīgi apgūstami, tikai pēc tam iesaistāmi viedoklī.

Iespējams, viens no pamatojumiem, kādēļ austrumu kultūras ietekme ir tik spēcīga, ir valoda (verbāla, neverbāla):

..Neviena man zināmā valoda pat tuvumā netiek arābu valodai retoriskā spēka ziņā, spējā iekļūt zem un aiz intelektuālās saprašanas tieši pie emocijām un ietekmēt tās. Šajā ziņā arābu valodu var salīdzināt tikai ar mūziku.

No vienas puses, ēģiptiešu – un vispār arābu, un vispār austrumnieku – rokasspiediens ir nevis enerģiski stiprā amerikāniskā sarokošanās, bet kaut kas vēsi atturīgs un izvairīgi slīdošs.. Bet, ja jūs ar savu sarunu biedru (biedri) ēģiptieti esat viena dzimuma, tad esiet gatavi pamatīgai ķermeņa valodai un ciešiem kontaktiem – skatieniem acīs, smaidiem, biežiem pieskārieniem..

Vispār atklājumu grāmatā ir ļoti daudz.

Kāds latvietis, kurš Haijama latviešu valodā tulkoto un skaisti iesieto grāmatiņu man iedāvināja studiju gados kopā ar īpaši izvēlētu vīnu, droši vien nezināja to, ko stāsta Sofija Kutalki autora daudz citētajā grāmatā “Irāņu vidū”:

“..persiešu poēzijā “vīns” (kuru musulmaņiem ir stingri aizliegts lietot) nozīmē ekstāzi, kas iegūstama Dieva mīlestībā, ..bet “krogs” īstenībā apzīmē sirdi..” utt.

Pārsteidza musulmaņu romantiskā rīcības motivācija, kā arī tas, cik liela nozīme austrumu kultūrā ir dzejai.

“.. Viens no populārākajiem Tuvo Austrumu televīzijas šoviem, kaut kas attāli līdzīgsAmerican Idol, ir Sha’ir al – Milyoon, kura nosaukumu var tulkot gan kā “Dzejnieks miljonārs” (galvenā balva ir lielāka nekā Nobela prēmija literatūrā), gan kā “Cilvēku dzejnieks”. Tā dalībnieki sacenšas dzejošanā un dzejas deklamēšanā. Raidījuma auditorija ir iespaidīga – aptuveni septiņdesmit miljoni cilvēku..”

Un, protams, arī ļoti daudzie ikdienas dzīves fakti, kas skar dzimumu atšķirības tēmu, personisko higiēnu, kaulēšanās un vispār saziņas īpatnējos rituālus, vietējo blogotāju uzskatus, kā arī ciešanas un nežēlību, kas diemžēl arī ir daudzu minēto valstu ikdiena.

Jēdziens “Sderotas kino”- “kad konfliktā ir kārtējais saasinājums, cilvēki (ebreji, protams) šeit nopērk popkornu un dodas uz piekalnīti, kur uzēd, uzsmēķē, skatās, kā notiek Gazas bombardēšana, un ik pa brīdim uzgavilē..”

Droši vien vulgarizēta līdzība, bet šajā stāstā ir saskatāmas līdzības ar mūsu popkornīgo informācijas patērēšanu saistībā ar kārtējo terora aktu un to, kā liela daļa ar dažu taustiņu palīdzību virtuāli ietērpjas trīs citas valsts krāsās, pat neiedziļinoties situācijā un nemaz necenšoties to darīt…

Tikpat sarežģīti (patiesībā – neiespējami) kā autora centieni iekļūt Gazas sektorā ir mēģinājumi saprast to, kas īsti ir Tuvie Austrumi un to kultūra, un, protams, ne jau šī viena grāmata var izpratni pilnībā veidot.

“Cilvēks pilnībā atbalsta reliģiju līdz tam brīdim, kad nonāk īsti reliģiozā zemē. Pēc tam viņš sāk pilnībā atbalstīt kanalizāciju, mašīnas un minimālo darba algu, ” tā Oldoss Hakslijs.

Šī darba vēstījumā viens no skatu punktiem ir tūrista pozīcija, bet tieši tādēļ man nebija bail to iegādāties un izlasīt. Tomēr tad, kad paveru vaļā mazliet citu analīzi, nolemju ļoti uzmanīgi turpināt savus meklējumus.

Grāmatu ļoti iesaku.

Pārpublicēts no https://igramatasscv.wordpress.com/2016/07/21/viens-divi-tris-tu-vari-ari-nebut-brivs-driz-lato-lapsa-zem-muhameda-bardas/

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

FotoGadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu] Eiropas kolonizēšana ar trešās pasaules imigrantiem. Jo dēmografija ir liktenis, kā teic amerikāņu paruna. Jo Ulmaņa Latviju var darīt dēmokratisku dažos mēnešos; valsti, ko sociālisms nolaidis līdz kliņķim, var sakārtot un iedibināt kārtīgu, brīva tirgus saimniecības iekārtu dažos gados; bet iedzīvotāju sastāva maiņai, ja nav ārkārtas apstākļu, vajag gadudesmitus un paaudzes. Jo, neskaitot kaŗu un revolūciju laiku, dēmografija luncina polītiku, nevis otrādi. Lai top rakstu sērija par to (šobrīd provizoriski šķiet, ka varētu būt četri raksti).
Lasīt visu...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

21

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

FotoSaeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir kaitīgs solījums. Tāds solījums liecina par izglītības jēgas neizpratni un nespēju uzvarēt mūsdienu garīgajos konfliktos.
Lasīt visu...

21

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

FotoDaudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Lasīt visu...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....