Viens no lielākajiem JKP ziedotājiem, agrākais saskaņietis tiesā dala svešu zemesgabalu
Imants Liepiņš12.09.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ēriks Pūle, viens no lielākajiem Jaunās konservatīvās partijas ziedotājiem ar apaļu 1000 eiro devumu, Zemgales apgabaltiesā cer tikt pie trešdaļas no 12,54 hektārus liela zemesgabala laulāto mantas dalīšanas rezultātā. Tiesa bažījas, ka tas var notikt uz klātneesošas trešās personas rēķina.
Jau iepriekš Pietiek detalizēti aprakstīja Ērika Pūles dīvainās darbības ar “Latvijas tiesu sistēmas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku arodbiedrību”: apejot dažādas statūtu nianses, tika izveidota “feika” struktūrvienība, uz kuru pārrakstīta lielākā biedru daļa, bet pats Ē. Pūle nejauši izrādījies jaunās struktūrvienības vadībā, līdz ar ko varēja sākt “apsaimniekot” biedru naudas.
Līdz tam Ē. Pūle bija četros piegājienos ziedojis 388,97 eiro Saskaņai un (kā zināms neoficiāli) bijis arī partijas biedrs, ar šo politisko spēku saistījis savu nākotni, bet pēc tam, kad publicētas ziņas par mahinācijām ar arodbiedrības struktūrvienībām un to dokumentiem, no saskaņiešiem atbīdīts un pārmeties uz Jaunās konservatīvās partijas finansēšanu, 9. augustā tai ziedojot apaļu tūkstoti. Ar to viņš kļuvis par vienu no lielākajiem Jāņa Bordāna, Jura Juraša un Jutas Strīķes partijas finansētājiem.
Zemgales apgabaltiesā tiek skatīta visai parasta rutīnas lieta par izbijušu laulāto Lindas un Ata kopdzīves laikā iegūtās mantas pareizu sadalījumu (precīzi uz pusēm), taču lietas sarežģījušās, kopš pie tām ticis klāt bijušais Saskaņas un tagadējais JKP ziedotājs.
Atim kopā ar kādu Aini Strēlnieku uz pusēm pieder 12,54 hektārus liels zemesgabals “Ozolkalni”, un pēc laulības šķiršanas domājamo daļu sadalījums šķiet elementārs: A. Strēlniekam kā bija, tā paliek viņa puse, savukārt abiem šķirtajiem laulātajiem tiek pa 25%. Taču Ē. Pūle, iesniedzot tiesā dokumentus kā Lindas pilnvarotais, prasa sievietei trešdaļu no “Ozolkalnu” domājamām daļām.
Apgabaltiesa (trīs tiesnešu sastāvs tiesneses Anitas Misiunas vadībā) sāka iedziļināties lietas būtībā un intensīvi izprašņāja Ē. Pūli: jo vairāk viņš svīda, stomījās un izlocījās, jo tiesa viņu detalizētāk izjautāja.
“Prasība ir celta par īpašumtiesību atzīšanu uz domājamām daļām, no kā es saprotu, ka abas puses tam piekrīt, sadalot mantu?” tiesnese jautāja, uz ko saņēma apstiprinošu atbildi no abām pusēm: šķirtajam vīram nav iebildumi pret mantas sadali. “Prasība ir celta par domājamām daļām, nevis zemesgabalu izdalīšanu dabā, bet šodien jūs te prasāt tik un tik hektārus! Jūs šobrīd neprasāt laulības līgumā noteikto: jūs prasāt 1/3 no visa lielā zemesgabala!” — tiesa turpināja.
Tā kā Lindai tagad ir tāds pats uzvārds kā JKP ziedotājam, var izdarīt secinājumu, ka Linda un Ēriks ir kas vairāk nekā jurists un viņa kliente, taču no tiesas sēdē izskanējušā nevarēja noprast, vai tobrīdējam saskaņietim Linda iepatikusies pirms vai pēc tam, kad Ēriks uzzinājis, tieši cik hektāri zemes viņai pienāktos iepriekšējās laulības šķiršanas gadījumā.
No tālākajiem tiesnešu jautājumiem varēja saprast, ka tiesa ņem vērā ārzemēs esošā līdzīpašnieka A. Strēlnieka intereses: šķirtā sieva prasa nevis 25% no domājamām daļām, bet gan trešdaļu, atstājot bijušajam vīram savukārt dzīvokli (visi ar to ir mierā). No arvien precīzākajiem tiesnešu jautājumiem Ē. Pūlem varēja noprast, ka tiesa turpretī uztraucas, vai šķirtās sievas ceturtdaļas palielināšana uz trešdaļu gadījumā nenotiks uz A. Strēlnieka domājamās daļas rēķina.
Lietu tāpēc atlika līdz janvārim, dodot pusēm laiku noslēgt savā starpā mierizlīgumu, tajā ietverot arī trešā līdzīpašnieka intereses — Ē. Pūlem neizdevās panākt to, ko viņš prasīja sēdes sākumā.
Raksts par mahinācijām arodbiedrībās: https://www.pietiek.com/raksti/saskanas_vertigaka_perle_jeb_erika_pules_cels_uz_politiku_caur_arodbiedribam
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
