Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mīļie latvieši! Latvijas cilvēki Rīgā, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un visā pasaulē!

I

Mēs visi kopā esam sākuši gaitu mūsu Latvijas valsts otrajā simtgadē. Ikkatras mūsu ģimenes, mūsu dzimtas paaudžu stāsts sakņojas aizgājušajā simtgadē, un tas turpināsies nākamajā.

Latvijas valsts dod satvaru un jēgu latviešu nācijas kopējai pagātnei, tagadnei un nākotnei.

Mūsu valsts otrajā simtgadē mēs dzīvosim pasaulē, ko sākam radīt jau šodien, šajā mirklī. Kāda tā būs?

To nosaka, cik drosmīgi ir mūsu sapņi un cik apņēmīgi ir mūsu darbi. Cik vērīgi mēs esam, saklausot nākotni un neiztērējoties sīkumos.

Cik mērķtiecīgi virzīsim savus spēkus Latvijas valsts un tautas turpinātībai, mūsu sabiedrības kopējam labumam un tātad – katra atsevišķa cilvēka jēdzīgai dzīvei.

II

Mani mīļie Latvijas cilvēki!

Valsts ir visu tās pilsoņu kopējā lieta. Demokrātiskā iekārtā mēs katrs nesam savu daļu atbildības par Latvijas valsti. Ikviens no mums var un ir aicināts Latvijas valsti uzlabot un pilnveidot.

Kopējo labumu, solidaritāti un taisnīgumu izvirzot par galveno atskaites punktu savai darbībai, mēs varam ātri vienoties par kopīgu Latvijas nākotnes redzējumu.

Mēs esam teikuši, ka vēlamies Latviju veidot kā labklājīgu un drošu ziemeļvalsti. Ziemeļvalsts raksturlielums ir solidaritāte.

Solidaritātei ir liels spēks, tā rada labvēlīgu vidi ikkatra cilvēka dzīves mērķu piepildījumam.

Nepārprotami valstij ir pienākums veidot solidāras sabiedrības spēles noteikumus. Tomēr mūsu sekmju pamatā ir ne vien kopīgais labums, bet arī katra atsevišķā sabiedrības locekļa vērtības tādas kā godīgums, iecietība, savstarpēja cieņa un spēja sastrādāties citam ar citu.

Mēs ikkatrs varam apņemties tās iedibināt savā vidē un savā ikdienā. Un, ticiet man, mūsu kopīgais labums vairosies, un mūsu valsts nākotne būs droša.

Latvijas otrajā gadu simtenī mums jākļūst par sabiedrību, kurā valda savstarpēja cieņa un uzticība, kurā cilvēki cits citu uzskata par līdzvērtīgu.

Draugi!

Mūsu ceļam Latvijas valsts otrajā simtgadē ir stipri pamati. 20. gadsimtā mēs divas reizes izcīnījām tiesības dzīvot brīvā, neatkarīgā, demokrātiskā Latvijas valstī.

Latvija ir nodibināta, un tās neatkarība atjaunota, pateicoties mūsu cilvēku varonībai. Latvija balstās cilvēku uzņēmībā, godaprātā un darbīgumā.

III

Šodien mēs godinām un nākotnē smelsimies spēkus no tiem, kuri Neatkarības karā izcīnīja un nosargāja jaundibināto 18. novembra Latviju.

Mēs godināsim nacionālās pretestības kustības varoņus, kuri nostājās pret totalitārās Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas okupācijām un cīnījās par neatkarīgu, demokrātisku, savu Latvijas valsti.

Mēs godinām tos cilvēkus visā Latvijā, kuri pirms 30 gadiem sadevās rokās Baltijas ceļā un izcīnīja Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu.

Bez varonības Latvijas valsts ideja un latviešu valstsgriba nepastāvētu nedz valsts sākotnē, nedz okupācijas laikā, nedz tagad – atjaunotnē. Bez varonības nebūtu Latvijas.

IV

Latvijas tauta!

Pie izgaismotā Brīvības pieminekļa, kas simbolizē mums tik svarīgo Latvijas valstiskumu, neatkarību, demokrātiju, brīvību, mūsu latviešu valodu un kultūru nacionālas valsts ietvarā, mēs ar pārliecību varam teikt – Latvijas valsts ceļš droši ietiecas nākamajos gadu simteņos!

Mēs savu valsti pilnveidojam, mēs rūpējamies par to. Mēs to aizsargājam. Mēs par to stāvam. Mēs izjūtam likteņkopību ar Latviju, gan esot savā zemē, gan piederot tai, atrodoties tālumā.

V

Dārgie tautieši!

Vienvērtīgs ir katrs cilvēks. Vienvērtīga ir katra vieta Latvijā. Būsim kopā! Katrs kā personība un visi kopā kā nācija.

Sveicu jūs Latvijas valsts 101. dzimšanas dienā! Saules mūžu Latvijai!

Novērtē šo rakstu:

7
71

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...