Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Viesnīcas repatriantiem - fikcija

Pietiek lasītājs
20.03.2020.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairākas viesnīcas, kurām tagad pienākuši grūti laiki, skaļi izbļaustījās, ka ir gatavas piedāvāt savus numuriņus tiem, kuriem noteikta pašizolēšanās. Tā kā atgriežos vienā no repatriācijas reisiem un dzīvoju divistabu dzīvoklī ar ģimeni, lai viņus neapdraudētu, izlēmu izmantot šo iespēju.

Protams, sāku ar Lindas Mūrnieces vadīto Hotel Roma, jo viņa bija pirmā, kas to izziņoja. Sazvanīju, un man laipni paskaidroja, ka visi numuriņi aizņemti, jo pieprasījums pēc šī pakalpojuma ļoti pieprasīts. Neesmu Lindas Mūrnieces fans, bet apsveicami un uzteicami!

Bet nu viesnīcu taču Rīgā netrūkst, nodomāju. Sāku ar vienkāršākajām – trīs zvaigžņu. “Eto ņe k nam. Virus nam ņe nužen,” viesnīcu, kuras īpašnieks man asi atbildēja ar šiem vārdiem, nesaukšu, jo šādas atbildes – asāk, pieklājīgāk, niansētāk un strupāk – man sniedza pilnīgi visās apzvanītajās trīs zvaigžņu viesnīcās.

Tad Google man palīdzēja atrast, ka Mogotel viesnīcu tīkls reāli piedāvā savus pakalpojumus repatriantiem, kam noteikta pašizolācija. Urā! Tur vesela viesnīcu ķēde. Zvanu, recepcijas dāma manāmi izbrīnīta – mēs taču esam slēgti. Šodien aizbrauc pēdējie viesi.

Skaidroju, ka neesmu gluži parasts viesis, bet vēlos izmantot viesnīcu ķēdes vadītāja izteikto piedāvājumu. Pēc reakcijas saprotu, ka tā viņai ir pirmā dzirdēšana. Bet nu noskaidrošot. Atzvanīšot.

Pēc stundas atskan zvans. Jā, varot. Tas maksāšot 36 eiro diennaktī. Protams, tā nav standarta ikdienas viesnīcas cena, bet tomēr tas kopā sanāk 504 eiro. Skaidroju, ka es taču brokastis neēdīšu, jo gluži vienkārši nedrīkstu iziet no istabas. Pasūtīšu ēdienu, lai noliek pie durvīm. Numuriņu uzkopt un veļu mainīt uzturēšanās laikā jau arī būs bīstami, tādēļ varu piedāvāties pats izmazgāt grīdu un noslaucīt putekļus, ja vien man iedod lupatu un spaini.

Parēķināju, ka visas ēdienreizes jāpasūta, jo iztikt tikai no sausās pārtikas, ko piegādās kāds paziņa vai internetveikals, divas nedēļas varētu nebūt veselīgi. Tātad arī jārēķinās ar 15-20 eiro dienā, kas ir 210-280 eiro. Ja vēl pieskaita 500 eiro par aviobiļeti uz repatriācijas reisu, sanāk vairāk nekā vidējā alga valstī. Reti kuram tas ir pa kabatai.

Dzirdu jau kliedzējus, ka esmu vieglprātīgais, kas meties saules starus ķert uz siltajām zemēm un tad jau varu arī maksāt par viesnīcu. Ka pats esmu vainīgs. Taču nebiju ne sauļoties, ne eksotiku baudīt, bet gan darba komandējumā.

Neuztraucieties, pa ielām nevazājos un lielveikalos jūs neapdraudu. Sēžu pašizolācijā noīrētā dzīvoklī, kuru arī dabūt nebija tik viegli, jo izīrētāji baidās, ka pēc tam būs jādezinficē. Starp citu – pēc katra viesa izmitināšanas telpas ir jādezinficē neatkarīgi no tā, vai ir Covid-19 vai nav. Bet tas nu tā.

Pēc sestā zvana atradu atsaucīgu sievieti, kas, izdzirdot, ka vēlos pašizolēties, uzreiz no 20 eiro nolaida cenu uz 15, jo – kā viņa teica – tāpat skaidrs, ka grautiņš pēc tam tur nebūs jāvāc, jo nekādas vecpuišu ballītes netaisīšu. Paldies viņai!

Novērtē šo rakstu:

113
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Iznīcinot reģionālos medijus, draud veidoties brīva telpa ienaidnieka dezinformācijai

Foto“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Lasīt visu...

21

Kas notiek ar mūsu valsti: vai Latvijā var brīvi iekļūt arī 46 Krievijas kaujinieki?

FotoKā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Lasīt visu...

21

Vai Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Švinka atbalsta "Hamas" teroristus?

FotoPirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Lasīt visu...

21

Kāpēc izgāzās kristietības dialogs ar liberālismu

FotoFragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
Lasīt visu...

21

Lielbritānijas karstā vasara

FotoNo 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Lasīt visu...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi