Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Vai jums ir žēl, ka man jau iepriekš ir nokārtota kapavieta? Bet paldies par jūsu interesi par manu mūža māju, man vēl dzīvai esot. Tiešām skaista un smalkjūtīga dāvana mūsu neatkarības simtgadē un svētku laikā,” – šādu sašutušu atbildi kādreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga sniegusi, žurnālam Ieva atbildot uz jautājumu par viņas Meža kapos, netālu no Jāņa Čakstes atdusas vietas prihvatizēto „blata kapu”.

Kad pagājušā gada janvāra sākumā sākās skandāls ap Vīķes-Freibergas „pa blatu” un bez maksas iegūto ekskluzīvo septiņvietīgo kapavietu Pirmajos Meža kapos, kur „parastajiem cilvēkiem” atdusas vietu iegūt nav iespējams, viņa publiski paziņoja, ka apsverot alternatīvu – „vizbulīšu nogāzīti” tālu no Rīgas. Taču šis paziņojums ir izrādījies maldinošs – šajā laikā „luksus kaps pie Čakstes” ir ticis labiekārtots, un ir acīmredzams, ka eksprezidente no tā pat nedomā atteikties.

„Ir jau arī vēl citi risinājumi. Mūsu lauku īpašumā ir tāda klusa, meža vidū apslēpta nogāzīte, kur pavasarī zied zilās vizbulītes. Tur būtu Dieva miers un klusums. Tur varētu, kad pienāks laiks, ar mirušajiem pienācīgo cieņu un bez skauģu lāstiem izkaisīt manus pelnus. Un katru pavasari es tad varētu atkal uzziedēt ar zilām vizbulītēm,” – ar šādu paziņojumu Vīķe-Freiberga nāca klajā pagājušā gada janvāra vidū.

Taču tie visi ir izrādījušies tikai publikas iežēlināšanai domāti apgalvojumi, - Vīķei-Freibergai nav bijis pat prātā atteikties no „blata kapa” netālu no Jāņa Čakstes atdusas vietas iegūtajā septiņvietīgajā kapavietā, run vizbulītēm nāksies uzziedēt vienām pašām: „blata kapam” pa šo laiku ir ne tikai ierīkots pamatīgs soliņš, bet arī uzstādīta Ivara Feldberga darināta tautumeitas skulptūra. Ir acīmredzams, ka eksprezidente no „izcīnītās” kapavietas atteikties negrasās.

Savulaik Imants Freibergs pēc publiska skandāla bija spiests atteikties no dzīvesbiedres iekārotā zemesgabala Jūrmalā, savukārt Vīķes-Freibergas vēlmes pēc ekskluzīviem ģimenes kapiem daļēji slēgtajos Rīgas I Meža kapos, kur apglabāšana „parastajiem cilvēkiem” ir liegta, oficiāli tika fiksētas, toreizējam Valsts prezidenta kancelejas vadītājam Gundaram Daudzem 2014. gada 8. janvārī vēršoties pie Rīgas pašvaldības ar rakstisku lūgumu „rezervēt divus zemes nogabalus likuma „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” 12. pantā paredzēto darbību izpildei”.

Šim lūgumam nebija tiesiska pamata – Daudzes pieminētā likuma 12. pants nosaka, ka „Valsts prezidenta un personas, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, apbedīšanas un kapa uzturēšanas izdevumus sedz valsts”, taču tas neparedz zemes nogabalu piešķiršanu Valsts prezidenta un/vai personas, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, apbedīšanai.

Taču, tieši atsaucoties uz šo vēstuli un notikušu mutisku vienošanos ar nezināmām kancelejas amatpersonām, Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzēvičs deva rakstisku uzdevumu pašvaldības Mājokļu un vides departamentam „rezervēt divus zemes nogabalus Rīgas I Meža kapos” un pēc tam uzdeva Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktorei ierādīt kapavietu „Latvijas Valsts prezidentu apbedīšanai”.

Vēl pēc tam Rīgas pilsētas izpilddirektors jau uzdeva „ierādīt ģimenes kapavietu I Meža kapos Rīgā, Aizsaules ielā 2A, (3.sektors-ldg pa kr. no G. pr. rinda- 69.vieta”, - tieši šī septiņvietīgā kapavieta netālu no Jāņa Čakstes pieminekļa tad arī nonāca Vīķes-Freibergas rīcībā, kura jau publiski paziņojusi par nodomu tur ierīkot savas ģimenes kapus.

Savu rīcību Rīgas pilsētas izpilddirektors pamatoja ne tikai ar it kā notikušu neformālu mutisku vienošanos ar nezināmiem Valsts prezidenta kancelejas pārstāvjiem, bet arī ar „Rīgas domes 09.12.2008. saistošo noteikumu Nr.149 „Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi” 20.punktu”.

Šis punkts nosaka: „Komunālā departamenta direktors var dot piekrišanu kapavietas piešķiršanai (nosakot kapavietas izmērus) daļēji slēgtā kapsētā mirušā, kuram dzīves laikā ir bijuši sevišķi nopelni Latvijas valsts vai Rīgas pilsētas labā, apbedīšanai, pamatojoties uz attiecīgās ministrijas, iestādes, radošās savienības, nevalstiskās organizācijas vai profesionālās biedrības iesniegumu.”

Taču ar Valsts prezidenta kancelejas oficiālu dokumentu atzīts, ka kanceleja nav vērsusies Rīgas pašvaldībā ar iesniegumu, kurā būtu lūgts piešķirt kapavietu konkrēta mirušā apbedīšanai, „kuram dzīves laikā ir bijuši sevišķi nopelni Latvijas valsts vai Rīgas pilsētas labā”.

„Valsts prezidenta kanceleja 2017.gada 12.janvārī ir saņēmusi Jūsu informācijas pieprasījumu elektroniskā veidā, lai noskaidrotu, kādu konkrēti personu - Valsts prezidentu vai šo amatu ieņēmušu personu - vajadzībām Valsts prezidenta kanceleja lūdza rezervēt Rīgas domei divus zemes nogabalus. Informējam, ka par Jūsu informācijas pieprasījumā minēto jautājumu Kancelejas lietvedībā nav reģistrētu dokumentu,” teikts nu jau bijušā kancelejas vadītāja Gunta Puķīša vēstulē.

Papildus tam ir arī citi jau iepriekš minēti normatīvo aktu pārkāpumi Vīķes-Freibergas kārotās kapavietas piešķiršanā. Meža kapu kapavieta ir piešķirta Vīķei-Freibergai „ģimenes kapavietas” izveidei, kaut gan domes noteikumi nosaka, ka kapavieta var tikt piešķirta tikai konkrētam mirušajam, kuram dzīves laikā ir bijuši sevišķi nopelni Latvijas valsts vai Rīgas pilsētas labā.

Tāpat kapavieta ir piešķirta konkrētai personai, kura nav mirusi, savukārt domes noteikumu 1. pielikums „Kapsētās ierādāmo kapavietu izmēri” nosaka, ka maksimālais ierādāmās kapavietas lielums ir četrvietīga kapavieta 12 kvadrātmetru platībā, kurpretī Radzēvičs ir pieprasījis ierādīt septiņvietīgu kapavietu 21 kvadrātmetra platībā.

KNAB atzinums pēc deviņus mēnešus ilgušās pārbaudes eksprezidentes „blata kapa” lietā bija - kapavieta I Meža kapos Vīķei-Freibergai ir tikusi ierādīta un piešķirta nepamatoti, un virknes Rīgas pašvaldības amatpersonu, tostarp Rīgas pilsētas izpilddirektora Jura Radzeviča rīcībā ir saskatāmas pazīmes, kas norāda uz iespējamu dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

„Secināms, ka kapavieta I Meža kapos Rīgā, Aizsaules ielā 2A (3.sektors - ldg pa kr. no G. pr. rinda - 69.vieta,) piešķirta un ierādīta nepamatoti, neievērojot Rīgas domes 2008.gada 9.decembra saistošajos noteikumos Nr.149 “Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi” paredzētos kapavietu piešķiršanas un ierādīšanas nosacījumus un kārtību (Noteikumu 16., 18. un 18.’ punkts, kā arī 20.punkts), kā arī pārsniedzot maksimālos kapavietas izmērus, kas noteikti minēto noteikumu 1. pielikumā,” teikts KNAB slēdzienā.

KNAB ir nosaucis arī konkrētas par notikušo atbildīgās amatpersonas. Īpaši pieminēts Rīgas pilsētas izpilddirektors Radzevičs, kuram nav bijis tiesiska pamata Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora pienākumu izpildītājai Mairai Megnei 2014.gada 7.oktobra adresētā vēstulē lūgt ierādīt Vīķei-Freibergai septiņvietīgu ģimenes kapavietu Rīgas I Meža kapos.

Līdz ar Radzeviču nosauktas arī citas amatpersonas, kuru „rīcībā saskatāmas pazīmes, kas norāda uz iespējamo dienesta pilnvaru pārsniegšanu”, - tostarp pašreizējais Kapsētu pārvaldes priekšnieks Igors Svincickis, bijušais Kapsētu pārvaldes I un II Meža kapsētas pārziņa palīgs Ainis Kaufelds, bijušais Kapsētu pārvaldes I un II Meža kapu pārzinis Vilnis Bisenieks un arī M. Megne, kura amatu tāpat jau pametusi.

KNAB pārbaudē, kura faktiski pilnībā apliecinājusi šā gada 10. janvāra publikācijā minēto faktu secību, atklāta arī virkne zīmīgu detaļu, kuras demonstrē, kā, izmantojot neformālus kontaktus un kopš padomju laikiem saglabājušos „telefona tiesību” praksi, ir notikusi „parastajiem cilvēkiem” domāto normatīvo aktu apiešana un vienkārša ignorēšana. Šajā „nokārtošanā” bijis iesaistīts arī bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze un virkne Rīgas domes amatpersonu.

Bisenieks KNAB ir sniedzis paskaidrojumus, ka Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko viņam telefoniski esot vienkārši paziņojis – bijušajai Valsts prezidentei esot „nepieciešams” sameklēt kapavietu Rīgas I Meža kapos. Tikai pēc tam, kad Bisenieks augstajai domes amatpersonai paziņojis, ka bez rakstiska rīkojuma viņš šādu kapavietu nemeklēs, no departamenta saņemts attiecīgs dokuments.

Taču „blata” sistēma bija sākusi darboties jau pirms tam. Vēl pirms dokumenta saņemšanas uz kapiem, kā KNAB paskaidrojis Bisenieks, bijusi atbraukusi pati Vīķe-Freiberga, un kapu darbiniekam ir nācies izrādīt viņai iespējamās kapavietas. Eksprezidente sev sākotnēji esot vēlējusies kapavietu pie bijušā Valsts prezidenta Alberta Kvieša atdusas vietas, taču šī viņas vēlme nav tikusi apmierināta, jo vieta bijusi „aizņemta”.

Iecerētās kapavietas vietā Vīķei-Freibergai ir tikusi parādīta cita, kas tāpat atradusies netālu no Kvieša atdusas vietas, taču šo kapavietu eksprezidente ir izbrāķējusi, kā pamatojumu minot to, ka šīs kapavietas sakopšanā jāiegulda liels darbs un tajā jāveic nopietna tīrīšana. Savukārt jau pēc dokumenta saņemšanas no Mājokļu un vides departamenta ir sameklēta vēl viena – septiņvietīgā kapavieta netālu no Čakstes kapa. To atkal ieradusies aplūkot Vīķe-Freiberga, un jaunais piedāvājums viņu apmierinājis.

Tikmēr toreizējais Meža kapu pārziņa palīgs Kaufelds KNAB ir skaidrojis, ka viņa rīcībā esošā informācija liecinot – Vīķe-Freiberga skaidri paziņojusi, ka vēlas kapavietu tieši pie J. Čakstes atdusas vietas, un tieši Bisenieks bijis tas, kurš pateicis, ka tur kapavietu eksprezidentei pat pēc viņas vēlmes izteikšanas piešķirt nevarēs.

Savukārt Jānis Upītis, kurš šo notikumu laikā bija domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes priekšnieks, KNAB liecinājis, ka „blata kapa” nokārtošanas process noticis, viņu vispār apejot. Ne Vīķe-Freiberga, ne pilsētas izpilddirektors Radzevičs par kapu apmeklējumu ar viņu vispār neesot sazinājušies un uzreiz kontaktējušies ar Bisenieku. Tāpat Upītis kā Kapsētu pārvaldes priekšnieks vispār neesot saņēmis nevienu dokumentu saistībā ar kapavietas piešķiršanu Vīķei-Freibergai.

Tikai pēc publikācijām presē Upītis esot uzzinājis par notikušo un vērsis KNAB uzmanību uz to, ka spēkā esošie normatīvie akti nosaka, - maksimālā izmēra kapavieta ir četrvietīga, līdz ar ko varot secināt, ka Vīķei-Freibergai ir tikušas piešķirtas pat veselas divas kapavietas – viena trīsvietīga un viena četrvietīga, kaut ne likums “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”, ne Rīgas domes saistošie noteikumi neparedz divu kapavietu piešķiršanu vienai personai.

Pēcāk eksprezidentes vietā formalitātes kārtojusi viņas valsts apmaksātā sekretāre Daina Lasmane, kura KNAB liecinājusi – Vīķe-Freiberga kādā sarunā ar viņu minējusi, ka vēl prezidentūras laikā esot apmeklējusi Meža kapus, kur viņai izrādītas pieejamās kapavietas.

Lasmane gan KNAB apgalvojusi, ka no kapavietas kārotāju puses nekas neesot ticis pieprasīts un “blatots”, taču vienlaikus atzinusi, ka šī jautājuma noskaidrošanā esot piesaistīts pat bijušais Vīķes-Freibergas kancelejas vadītāja vietnieks Juris Ruško, par kura iznīcinošajām liecībām saistībā ar eksprezidentes „prihvatizētā” pulksteņa lietu Pietiek jau informējis. Šo lietu Ģenerālprokuratūra pašlaik ir nodevusi atpakaļ KNAB jaunas pārbaudes veikšanai.

Saskaņā ar Lasmanes versiju viņa pie Ruško ar „jautājumu” par kapavietu esot vērsusies pēc Vīķes-Freibergas „lūguma”, - eksprezidente apgalvojusi, ka tieši viņš esot nodarbojies ar kapu jautājumiem. Bijušais prezidentes kancelejas „lietu kārtotājs” saskaņā ar Lasmanes apgalvoto esot atbildējis, ka īsti šādu lietu neatceroties un ka varbūt arī šāds jautājums ar Rīgas domi esot risināts, taču lēmums tā arī neesot ticis pieņemts.

Tiesa, pats Ruško, pērn sniedzot paskaidrojumus KNAB „pulksteņa lietā”, par „kapa lietu” bija sniedzis nedaudz citu versiju – tieši pati Vīķe-Freiberga viņu „izsauca, lai sagādāju kapa vietu pie Čakstes”. No KNAB oficiāli saņemtajos anonimizētajos Ruško paskaidrojumos par „blata kapa” organizēšanu lasāms:

„Attiecībā par „kapiņiem” varu pateikt, ka piezvanīja privātsekretāre ... un man prasīja, kur … ir kapa vieta. Un pati ... mani izsauca, lai sagādāju kapa vietu pie Čakstes. Es vēl nodomāju, kā var tādā vietā, bet vairs es neko saistībā ar kapiem nedarīju kā tikai savedu kopā … ar …, kurš apsolīja kapa vietu.

… pagājušā gada 1. decembrī … dzimšanas dienas laikā teica, ka … esot nopirkusi savus „kapiņus” pa savu naudu, ka es esot nelietis. Saka, ka es esot no Valsts prezidenta kancelejas dāvanu naudas fonda esot nozadzis 8000 latu un naudu izņēmis ārā, un lai es atdodot viņiem naudu, es teicu, ka tā nav bijis, un piedraudēju, ja neliksies mierā, tad tiks publicēta visa grāmatvedība, ko esmu kārtojis, strādājot Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieka amatā, kuru atšifrēt varu tikai es.

Es nekādi nevarēju saprast, kāds man sakars ar kapiem un kāpēc tieši 8000 Ls. Tagad es saprotu, ka … par granīta kapakmeni bija samaksājusi tos 8000 Ls. Es pazvanīju … un teicu, ka tā nevajag darīt, jo būs lielas problēmas, bet es nebūšu vainīgs. … arī man zvanīja par tā saucamiem ... kapiņiem, kad tas nonāca presē, un teica, ka vairāk neeju pie …, jo tas laiks ir beidzies, bet es jau neko nebiju darījis, bet tā visi uzskatīja.”

Ruško paskaidrojumos minētajā par konkrētajām summām, kuru „nozagšana” viņam pārmesta, ir saskatāma saistība ar Lasmanes KNAB skaidroto – ka pēc saskaņošanas ar V. Vīķi-Freibergu viņa sazinājusies ar kapu administrācijas ieteikto akmeņkali Ivaru Feldbergu, kurš organizējis visus darbus, lai par Freibergu ģimenes līdzekļiem iekārtotu „blata kapu”.

Vīķes-Freibergas privātsekretāre KNAB arī atzinusi, ka pretēji skaļajam sašutumam, ko saistībā ar „kapa lietu” eksprezidente paudusi publiski, pēc publikācijām masu saziņas līdzekļos ir radusies „sapratne”, ka likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” tiešām nekas nav teikts par to, kad un kā jāpieņem lēmums par kapavietas piešķiršanu.

Tiesa, radusies sapratne tomēr nav likusi censties norēķināties ar pašvaldību par „blata kapu”: līdz ar konkrēto esošo un bijušo amatpersonu atbildības pakāpi KNAB pārbaudē tāpat ir konstatēts, ka Kapsētu pārvalde par Vīķes-Freibergas vajadzībām ierādīto septiņvietīgo kapavietu tā arī nav saņēmusi maksu par „jaunas kapavietas I Meža kapsētā Rīgā, Aizsaules ielā 2a, III sektorā, I dg p.k.n.G.pr. rindā, 69 vietā ierādīšanu”.

Tas nozīmē, ka zaudējumi, kas nodarīti pašvaldībai, varētu būt nedaudz virs 1000 eiro, - saskaņā ar Kapsētu pārvaldes skaidrojumu maksa par identisku jaunu kapavietu būtu 1058,40 eiro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli). Tieši apstāklis, ka formālā summa ir tik neliela, ir pamatā KNAB lēmumam saistībā ar šo gadījumu kriminālprocesu tomēr nesākt.

Atbilstoši likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.panta pirmajai daļai atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ar kuru radīts būtisks kaitējums, iestājas, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā ne vien nodarīts ievērojams mantiskais zaudējums, bet arī apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses vai ja šāds apdraudējums ir ievērojams.

Savukārt saskaņā ar šī panta otro daļu par ievērojamu mantisko zaudējumu atzīstams mantiskais zaudējums, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī pārsniedz piecu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu. Tā kā Vīķes-Freibergas kapavietas saņemšanas radītie formālie zaudējumi pašvaldībai šo summu nepārsniedz, septiņvietīgās kapavietas prettiesiskā nonākšana eksprezidentes rīcībā nekvalificējas kā ievērojams zaudējums. Savukārt pašas Vīķes-Freibergas paskaidrojumus „blata kapa” lietā KNAB vispār nav pieprasījis.

Novērtē šo rakstu:

161
30

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...