Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ungārijas premjera Viktora Orbana 2016.g.15. martā - Ungārijas revolūcijas un brīvības cīņu atceres dienā. Runas saīsināts pārstāstījums latviešu valodā.

Dāmas un kungi, Eiropa nav brīva. Brīvība sākas ar patiesības paušanu. Bet šodien Eiropā paust patiesību ir aizliegts. Pat tad, ja uzpurnis ir no zīda, tas ir uzpurnis. Ir aizliegts teikt, ka tie, kas ierodas, nav bēgļi un ka Eiropu apdraud migrācija. Ir aizliegts teikt, ka desmiti miljoni gatavojas doties mūsu virzienā, lai te apmestos. Ir aizliegts teikt, ka imigrācija mūsu valstīm nes noziedzību un teroru. Ir aizliegts teikt, ka masas, kas ierodas no citām civilizācijām, apdraud mūsu dzīvesveidu, mūsu kultūru, mūsu paražas un mūsu kristīgās tradīcijas. Ir aizliegts norādīt, ka tie, kas ieradušies agrāk, jau ir izveidojuši paši savu atsevišķu pasauli ar saviem likumiem un ideāliem, kas ir pretrunā ar tūkstošgadīgajām Eiropas vērtībām.

Ir aizliegts norādīt, ka tas nenotiek nejauši un neparedzēti, ka tā ir plānota un mērķtiecīgi organizēta darbība - šo ļaužu masu vērst pret mums. Ir aizliegts teikt, ka Briselē izstrādā shēmas, kā šos ārzemniekus transportēt šurp cik ātri vien iespējams, un izmitināt šeit, starp mums. Ir aizliegts norādīt, ka šīs izmitināšanas mērķis ir pārveidot Eiropas reliģiskās un kultūras nostādnes, rekonstruēt etniskos pamatus, tādējādi iznīcinot nacionālās valstis. Ir aizliegts teikt, ka Brisele tagad zagšus pievāc pa gabalam vien no mūsu valsts suverenitātes, un ka Briselē top plāni izveidot Eiropas Savienotās Valstis - kam neviens nekad nav devis atļauju.

Šodienas brīvības ienaidnieki ir veidoti no citas matērijas nekā senie karaliskie valdnieki vai tie, kas vadīja padomju sistēmu. Viņi izmanto citus līdzekļus, lai piespiestu mūs pakļauties. Šodien tie neiesloga mūs un netransportē uz koncentrācijas nometnēm, tie nesūta tankus iekarot tās valstis, kas tiecas uz brīvību. Šodien pietiek ar starptautisko mediju artilēriju, denonsēšanu, draudiem un šantāžu. Bet Eiropas ļaudis pamazām mostas, pārgrupējas, un drīzumā tie atgūs zaudēto. Patiesības apspiešanas mūri sāk plaisāt. Eiropas ļaudis beidzot sāk saprast, ka viņu nākotne ir apdraudēta - ne tikai viņu labklājība, bet arī drošība un ierastā dzīves kārtība.

Šoreiz draudi nav kā no kara vai dabas katastrofas, kas pēkšņi izsit pamatus zem kājām. Masu migrācija ir kā lēna ūdens straume, kas pastāvīgi ārda krastus. Tā maskējas ar humanitāru retoriku, bet tās patiesais mērķis ir teritorijas okupācija. Aptrakušo "cilvēktiesību aizstāvju" kopas izjūt milzīgu vēlmi mūs gānīt un apsūdzēt. It kā mēs būtu naidpilni ksenofobi, kaut patiesībā mūsu vēsture rāda pretējo. Tiem, kas ienākuši šeit kā jauni ģimenes locekļi, kā sabiedrotie vai dzīvības apdraudējuma dēļ, bijis ļauts atrast šeit sev jaunas mājas. Bet tie, kas ieradušies šeit ar nolūku mainīt mūsu valsti, mūsu tautu pēc saviem šabloniem, tie, kas nāk ar vardarbību un pret mūsu gribu - tie vienmēr sastapsies ar pretestību.

Sākumā viņi runā tikai par dažiem simtiem, tūkstoti vai diviem tūkstošiem pārvietoto. Bet neviens atbildīgais Eiropas līderis neuzdrošināsies ar zvērestu apgalvot, ka šie pāris tūkstoši nepieaugs līdz desmitiem vai simtiem tūkstošiem. Ja mēs gribam apturēt šo masveida migrāciju, vispirms mums ir jāierobežo Brisele. Galvenās briesmas Eiropas nākotnei nenāk no tiem, kas vēlas nokļūt šeit, bet no Briseles fanātiskā kosmopolītisma. Mēs nedrīkstam pieļaut Briselei pozicionēt sevi virs likuma. Mēs nedrīkstam ļaut tai uzspiest mums šo rūgto augli - tās kosmopolītisko imigrācijas politiku.

Mēs nedrīkstam importēt Ungārijā noziedzību un terorismu. Nedrīkst būt pilsētu rajoni ārpus likumu sasniedzamības, nedrīkst būt masu nekārtības, vai imigrantu nemieri un nedrīkst būt bandas, kas medī mūsu sievas un meitas. Mēs nedrīkstam ļaut citiem mācīt mūs, kam būtu jāļauj ienākt mūsu mājās un valstī, kurā mēs dzīvojam. Mēs zinām, kā šīs lietas notiek. Vispirms ļaujam viņiem stāstīt mums, kas mums ir jāuzņem, tad viņi liek mums kalpot ārzemniekiem mūsu pašu valstī. Galu galā mums saka, lai sakravājamies un atstājam savu zemi. Tāpēc mēs noraidām piespiedu pārvietošanas shēmas, un mēs necietīsim ne šantāžu, ne draudus.

Ir pienācis laiks skandināt trauksmes zvanu. Ir pienācis laiks opozīcijai un pretestībai. Ir pienācis laiks, lai pulcētu kopā mūsu sabiedrotos. Ir pienācis laiks pacelt lepno tautu karogus. Ir pienācis laiks, lai novērstu Eiropas iznīcināšanu un lai glābtu Eiropas nākotni. Tādēļ neatkarīgi no partiju piederībām mēs aicinām apvienoties visus Ungārijas pilsoņus, mēs aicinām apvienoties visas Eiropas nācijas. Eiropas pilsoņi un valstu vadītāji vairs nedrīkst dzīvot divās atsevišķās pasaulēs. Mums ir jāatjauno Eiropas vienotība. Mēs, Eiropas ļaudis, nevaram būt brīvi individuāli, ja neesam brīvi kopā. Ja mēs apvienosim mūsu spēkus, mums izdosies, ja mēs dosimies dažādos virzienos, mums neizdosies. Kopā mēs esam spēks, sašķelti mēs esam vāji. Vai nu mēs esam kopā, vai neesam vispār.

Ja 1848.gadā mēs būtu samierinājušies ar pastāvošo situāciju, mūsu liktenis būtu citāds un ungārus būtu aprijusi Vācijas jūra. Mēs nesamierinājāmies arī 1956.gadā un tādēļ mūs neaprija padomju jūra. Šodien pasaules lielvaras likvidē visu, kas ir unikāls, autonoms, tradicionāls un nacionāls. Tās grib samaisīt kultūras, reliģijas un iedzīvotājus, līdz mūsu daudzšķautnainā un lepnā Eiropa beidzot kļūtu bālasinīga un paklausīga. Un, ja mēs tam piekāptos, mūsu liktenis būtu izlemts, un mēs tiktu aprīti milzīgajā Eiropas Savienoto Valstu vēderā.

Uzdevums Ungārijas, Centrāleiropas un citu Eiropas valstu ļaudīm, kas vēl nav zaudējuši veselo saprātu, ir uzvarēt, lai nepieļautu īstenot mums paredzēto likteni. Mēs, ungāri un poļi zinām, kā tas jādara. Mēs esam mācījušies, ka drosme ļauj sekmīgi stāties pretī briesmām. Tāpēc mums ir jāvelk ārā no aizmirstības šis senais tikums - drosme. Mums ir jāatbild skaidri un pietiekami skaļā balsī, tā, lai to uzklausa plašā tālumā, uz galveno, vienīgo un vissvarīgāko jautājumu, kas noteiks mūsu likteni. Uz jautājumu par Eiropas nākotni: "Vai mēs būsim vergi vai brīvi ļaudis - tāds ir jautājums, atbildiet!"

https://youtu.be/EbINrdyAXlE

Novērtē šo rakstu:

3
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

FotoGadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu] Eiropas kolonizēšana ar trešās pasaules imigrantiem. Jo dēmografija ir liktenis, kā teic amerikāņu paruna. Jo Ulmaņa Latviju var darīt dēmokratisku dažos mēnešos; valsti, ko sociālisms nolaidis līdz kliņķim, var sakārtot un iedibināt kārtīgu, brīva tirgus saimniecības iekārtu dažos gados; bet iedzīvotāju sastāva maiņai, ja nav ārkārtas apstākļu, vajag gadudesmitus un paaudzes. Jo, neskaitot kaŗu un revolūciju laiku, dēmografija luncina polītiku, nevis otrādi. Lai top rakstu sērija par to (šobrīd provizoriski šķiet, ka varētu būt četri raksti).
Lasīt visu...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

21

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

FotoSaeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir kaitīgs solījums. Tāds solījums liecina par izglītības jēgas neizpratni un nespēju uzvarēt mūsdienu garīgajos konfliktos.
Lasīt visu...

21

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

FotoDaudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Lasīt visu...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....