Vilcienu iepirkuma uzvarētājs „spiežot” atkāpes, SM līguma parakstīšanu gaidīs līdz 2.aprīlim
PIETIEK21.03.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Gandrīz pusmiljardu latu vērtā jauno vilcienu iepirkumā konkursa uzvarētāja, Spānijas kompānija Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF) jau ilgāku vilcinot piedāvājuma vienošanās noslēgšanu, jo mēģinot no a/s Pasažieru vilciens (PV) „izspiest” atkāpes no Valda Dombrovska (Vienotība) valdības apstiprinātā vilcienu iepirkuma līguma projekta, liecina Pietiek rīcībā esošas ziņas. Līguma projekts pēc ilgām diskusijām tika koriģēts par sliktu CAF. Tomēr no vairākiem avotiem Satiksmes ministrijā (SM) un valdībā Pietiek zināms, ka nekādas atkāpes valdības apstiprinātajam līguma projekta variantam par labu CAF piedāvājumam netikšot veiktas. Ja CAF līdz 2.aprīlim PV neiesniegšot apstiprinātu jauno vilciena piedāvājuma līguma paketi, valdība lemšot par jauno vilcienu konkursa atcelšanu.
Turklāt, pēc avotu valdībā sacītā, ja no CAF līdz 2.aprīlīm netikšot saņemts vienošanās līgums, šim projektam paredzētā ES fondu nauda – vairāk nekā 100 miljoni eiro - tikšot pārdalīta citiem infrastruktūras projektiem. 2.aprīlis kā pēdējais datums, kad līgumam jābūt parakstītam, esot fiksēts arī valdības apstiprinātajos dokumentos par jauno vilcienu iepirkumu.
Neoficiāla informācija liecina, ka CAF, kas jaunos vilcienu piedāvā būvēt un apkalpot sadarbībā ar a/s Rīgas vagonu rūpnīca (RVR), esot izrādījusi vēlmi atgriezties pie sākotnēji definētā tā sauktā priekšlīguma nosacījumiem.
Vairāki avoti SM un valdībā Pietiek atzina, ka arī valdībai esot skaidrs, ka CAF, paziņojot par piedāvājuma apstiprināšanas termiņa pagarinājumu, iespējams, blefo un mēģina panākt atkāpes no valdības apstiprinātā līguma projekta, kura izmaiņas bija par sliktu CAF. Tomēr, kā uzsvēra ar valdību saistītas amatpersonas, PV neesot dotas nekādas pilnvaras mainīt valdības apstiprināto jauno vilcienu iepirkuma variantu. Gadījumā, ja no PV puses tas tiktu izdarīts, pastāvot iespēja, ka jauno vilcienu iepirkuma konkurss tiks atcelts. Tas tā esot, jo jebkādas izmaiņas no valdības apstiprinātā līguma piedāvājuma projekta prasot papildu naudu no valsts budžeta, ko valdība negatavojoties pieļaut.
„Vai nu CAF līdz 2.aprīlim iesniedz apstiprinātu piedāvājumu, vai arī valdība šo konkursu atcels un lems par jauno vilcienu projektam paredzētās ES naudas pārdali, to atvēlot ceļiem, tiltiem un tamlīdzīgiem infrastruktūras projektiem,” Pietiek teica, kāda augsta valdības amatpersona. Turklāt, pēc amatpersonas sacītā, 2.aprīlis esot stingri noteikts datums, jo „mums nav vairāk laika gaidīt ar vilcienu iepirkumu projektu, citādi mēs tiešām pazaudēsim ES finansējumu”.
Medijos ziņots, ka PV un SM vairākkārt izteikuši cerības, ka „tuvākajās dienās” vienošanās ar CAF tiks noslēgta. Par „tuvākajām dienām” tika norādīts gan janvāra beigās un februārī, gan arī vēl marta sākumā, neilgi pēc tam, kad 28.februārī PV informēja, ka CAF iesniedzis piedāvājuma derīguma termiņa pagarinājumu.
Pietiek trešdien tā arī neizdevās sazināties ar PV preses pārstāvis Andreju Fiļipovu, lai saņemtu atbildi uz jautājumiem, kad īsti PV gatavojas noslēgt vienošanos ar CAF par jauno vilcienu iepirkumu un vai CAF devusi signālus vēlmi atkāpties no valdības apstiprinātā līguma varianta. Ap pusdienlaiku sazvanīts, PV preses pārstāvis norādīja, ka esot „apgaitā”, un solīja atzvanīt pēcpusdienā, ko tā arī neizdarīja. Savukārt darba dienas beigās Fiļipovs uz Pietiek zvaniem vairs neatbildēja.
Pietiek jau rakstīja, ka, iespējams, pamati CAF sadarbībā ar RVR iesniegtā piedāvājuma uzvarai vērienīgajā PV jauno vilcienu iepirkuma konkursā ielikti jau laikā, kad satiksmes ministra pienākumus pildīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ministrs Uldis Augulis. Galveno starpnieka lomu iepirkuma nosacījumu izkārtošanā par labu CAF un RVR kopīgajam piedāvājumam esot uzņēmies Ventspils mērs Aivars Lembergs, kuram, iespējams, par šī apjomīgā darījuma „sakārtošanu” esot „atlekuši” aptuveni 3 miljoni eiro.
Pietiek avoti pieļāvuši, ka nauda caur vairākām ārzonu kompānijām adresātam varētu būt pārskaitīti ar a/s Latvijas Krājbanka starpniecību. Darījums, iespējams, noticis pirms 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanām, kad Augulis bija premjera Valda Dombrovska (Vienotība) valdības satiksmes ministrs. CAF un RVR neesot bijuši apmierināti, ka līgums par jauno vilcienu būvi un piegādi ar PV nav ticis noslēgts vēl līdz Saeimas ārkārtas vēlēšanām un ka trešā Dombrovska valdība pēc pērnā gada nogalē notikušajām diskusijām mainījusi jauno vilcienu iepirkuma līguma nosacījumus par sliktu CAF.
Kā zināms, Dombrovska valdība PV atļāva turpināt 429,24 miljonus latu vērto jauno vilcienu iepirkumu. Tomēr, ņemot vērā valdības akceptētajā iepirkuma piedāvājumā veiktās izmaiņas, līgumu ar CAF par konkursu atbildīgais PV aizvien nav noslēgusi. Marta sākumā biznesa portāls Nozare.lv informēja, ka PV no CAF saņēmis apliecinājumu par piedāvājuma derīguma termiņa pagarinājumu, kas nepieciešams, lai pabeigtu darbu pie atsevišķu līguma finansiālo un tehnisko normu saskaņošanas. Vienlaikus PV amatpersonas bija izteikušas pārliecību, ka nepieciešamie kompromisi tiks panākti un līgums tuvākajā laikā tiks parakstīts.
Tikmēr saistībā ar CAF partneri, uzņēmumu RVR jau pērn nogalē izskanēja minējumi par tā patieso īpašnieku iespējamo saistību ar maksātnespējīgās a/s Latvijas Krājbanka īpašnieku, Krievijas miljonāru Vladimiru Antonovu. Viņa intereses RVR, iespējams, slēptas aiz Kipras ofšora Mysea Enterprises Limited, kas, pēc Lursoft datiem, 2009. gada beigās kļuva par RVR 67% akciju īpašnieku. Pērn maijā RVR Antonovam pastarpināti piederošajā Krājbankā bija ieķīlājusi visu savu mantu
PV organizētais jauno vilcienu iepirkums paredz līdz 2015.gadam iegādāties 34 jaunus elektrovilcienus un septiņus dīzeļvilcienus. Spānijas kompānija konkursā ieguvusi tiesības uz 610,76 miljonus eiro (429,24 miljonus latu) vērto līgumu.
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
