Iesaki rakstu: 
Tā vien šķiet, ka mūsu tautas kalpi un valsts iestādes vienkāršo cilvēku uzskata par cērpamu aitu, turklāt ne īpaši gudru. Par to liecina ne vien samudžināta likumdošana, kas visticamāk ir īpaši pielāgota pašu likumdevēju interesēm un saprotama vien izlasītai juristu kastai, bet arī valsts varas pazemojošā attieksme pret vienkāršo cilvēku, kas pašaizliedzīgi un godīgi dara savu darbu un patiesībā sagaida tikai to, ka valsts varas pārstāvji rīkosies tāpat. Diemžēl tā tas nenotiek, un pret jebkuru savas darbības (jeb tieši otrādi – bezdarbības) kritiku tautas kalpi ir kļuvuši burtiski imūni.
Šoreiz runa nebūs ne par kādu no tautas kalpiem, ne kādu konkrētu gadījumu tiešā komunikācijā ar valsts iestādi, bet gan par virtuālu saskarsmi ar valsts institūcijām, kas nenoliedzami mūsu modernajā pasaulē aizņem vairāk vietas, nekā mēs varētu iedomāties.
Šī daudzsološā jaunā gada sākumā, iepazīstoties ar jaunumiem likumdošanā un atverot trīs valsts iestāžu mājas lapas, atradu pretrunīgu informāciju par iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmi. Portālā www.likumi.lv likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” aktuālajā redakcijā tie bija 25%, Finanšu ministrijas mājas lapā tie bija 23%, savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājas lapā informācija nebija atjaunota kopš pagājušā 2014.gada 1.janvāra, un aizvien bija norādīta 24% likme.
Iespējams, ka vienā no diviem pirmajiem informācijas avotiem ieviesusies cilvēciska kļūda. Mēs visi esam cilvēki, un arī tur strādā tikai cilvēki. Savukārt VID vispār nav uzskatījis par vajadzīgu atjaunot informāciju, kas tieši vai netieši skar visus nodokļa maksātājus. Protams, arī šajā gadījumā mēs varam būt cilvēciski saprotoši – kam gan negadās!
Bet visai šai neizdarībai ir arī otra puse.
Kādēļ vienkāršajam cilvēkam (nodokļu maksātājam) būtu jāapmaksā informācijas (turklāt neprecīzas) dublēšana, “triplēšana”, vai, ļoti iespējams, “multiplēšana”? Cik vēl daudz ir tādu valsts pārvaldes un pašvaldības iestāžu un institūciju mājas lapu, kurās tiek pārkopēta viena un tā pati informācija?
Viss taču ir ļoti vienkārši – kādam par šo mājas lapu uzraudzību un informācijas atjaunošanu tiek maksāts. Un kas gan ir šis maksātājs? Tā ir tā pati cērpamā un ne īpaši gudrā aita, par kādu ierēdniecība uzskata vienkāršo cilvēku.
Nobeidzot šīs pārdomas, es gribētu mūsu tautas kalpus un ierēdniecību sarūgtināt. Vienkāršais cilvēks (nodokļu maksātājs) nav dumja aita, kas padevīgi izpildīs visas ierēdniecības iegribas un kaprīzes. Katrā vienkāršajā cilvēkā, iespējams, ir daļa no naivās aitas, kas tic, ka viss nokārtosies pats no sevis, bet vienlaikus tur mīt arī pelēkais vilks, kas būs gatavs kost, ja to nokaitinās.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
