Vilks aitas ādā ir un paliks vilks, jeb kā militārās mācības ar agresijas elementiem tiek saukātas par mācībām pretterorisma jomā
Kasīklis24.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā zināms, neskatoties uz saspringto iekšpolitisko situāciju Baltkrievijā, šajā valstī notiek Baltkrievijas un Krievijas kopīgās militārās mācības "Slāvu brālība 2020".
Mācības sākušās 14.septembrī poligonā “Brestskij”, un to pirmais etaps ilgs līdz 25.septembrim. Tiek pausts, ka mācības notiek pretterorisma jomā un tajās no Krievijas piedalās ap 300 karavīriem - Pleskavas 76.trieciendesanta divīzijas karavīri.1 Sākotnēji bija plānots, ka šajās mācībās piedalīsies arī karavīri no Serbijas, bet sakarā ar notikumiem Baltkrievijā, Serbija savu dalību mācībās atsauca.2
Kopējais dalībnieku skaits tiek minēts dažāds. No 600 līdz 6000 karavīru un vairāk nekā 500 tehnikas vienībām.3 Līdz ar to faktiskais mācībās iesaistīto militārpersonu skaits nav zināms. Jāatzīmē, ka pretstatā sākotnēji paustajam, ka šajās mācībās piedalās tikai desantnieki no Pleskavas, vēlākajos TV sižetos izskan, ka mācībās piedalās arī desantnieki no Tulas (iespējams, 106.gaisa desanta divīzija)4.
Tas, ka katra sevi cienoša valsts organizē militāras mācības, nav nekas nosodāms, tāpat, ja mācības organizē kopā ar vairākām valstīm. Tomēr interesanti ir kā pavērot video sižetus no mācībām, tā arī salīdzināt redzēto ar to, ko pauž publiski. Kā jau minēju, mācības tiek pasniegtas kā mācības pretterorisma jomā. Mērķis jau apsveicams – cīnīties pret terorismu, bet visā šajā ir vairāki „bet”.
Iesākumā – Krievija lielāko daļu no savām mācībām nosauc par pretterorisma mācībā. Mērķis cēls, un tas nozīmē, ka attiecīgās mācības nebūtu uzskatāmas par apdraudējumu trešajām valstīm. Te pirmais lielais BET. Publiskajā telpā pieejamie videomateriāli no attiecīgajām mācībām liek domāt pavisam ko citu. Tas būtu – iesākumā nedaudz jāatgriežas pie dažām pamatlietām.
Kas tad īsti ir terorisms? Terorisms - vardarbības forma, kas izmanto vardarbību kā mehānismu, kurš rada vai veicina pārmaiņas. Teroristi izmanto slepkavības, postīšanu, cilvēku izkropļošanu vai vardarbības draudus, iebiedējot (sējot šausmas), tādējādi terorizējot individuālas personas, grupas, kopienas vai valdības, lai piespiestu minētos objektus pakļauties savām politiskajām prasībām, kuru izpildi vai respektēšanu nav iespējams panākt leģitīmā ceļā. Tulkojumā no latīņu valodas vārds terror nozīmē "bailes", "šausmas".
Terors un terorisms ir iebiedēšanas politika vai politisko pretinieku nomākšana ar spēka metodēm. Ir jānošķir jēdzieni “terors” un “terorisms”, jo terors ir pie varas esošo privilēģija (parasti to neoficiāli, slepeni īsteno valsts). Savukārt terorisms ir nomākto, apspiesto un neapmierināto atbildes reakcija - iebiedēšanas politika un politiskās varas piespiešana uzklausīt opozīciju ar spēka metodēm.5
Līdz ar arī teroristiskie gadījumi ir visnotaļ daudzpusīgi – no ķīlnieku sagrābšanas, ko paveic viens vai vairāki cilvēki, piemēram, ķīlnieku krīze Parīzē, kad bruņots vīrietis košera pārtikas veikalā sagūstīja vairākus cilvēkus,6 līdz lieliem teroristiskiem grupējumiem, kuru mērķis ir iegūt noteiktu valstu teritorijas, pasludinot tās par savām. Piemēram, teroristu grupa izveidoja Islāma valsti.7
Attiecīgi tad arī mācības pretterorisma jomā orientējas vai nu uz konkrētu ķīlnieku atbrīvošanu, vai arī cīņai pret militarizētiem formējumiem. Tie ir nevienas atzītas valsts jurisdikcijai nepakļautu personu grupas, kuras savu mērķu sasniegšanai izmanto teroristiskās, nevis demokrātiskās metodes.
Saskaņā ar pieejamo informāciju militārajās mācības "Slāvu brālība 2020" piedalās kā karavīri, tā arī bruņutehnika, ieskaitot helikopterus un lidmašīnas. Līdz ar to variants, ka mācībās pilnveido iemaņas ķīlnieku atbrīvošanā, kaut kā netiek apskatīts. Nespēju iedomāties ķīlnieka atbrīvošanas operāciju kaut vai veikalā, kurā tiek iesaistīta kaujas lidmašīna. Šādā gadījumā vienīgais, ko var atbrīvot, ir ķīlnieku no tā dzīvības un puses kvartāla iedzīvotāju arī. Izlasot ziņu, ka mācībās Krievija ir iesaistījusi divus stratēģiskos bumbvedējus Tu-1608, palika pavisam interesanti.
Tātad – loģiskais izskaidrojums, ka mācības vērstas pret lieliem teroristiskiem formējumiem. Tad nu nākamais BET. Kur Eiropā ir tādi lieli teroristiski formējumi? Kaut kā nav par tādiem dzirdēts.
Varbūt tagad kāds iesauksies – ak, muļķīt, viņi pilnveido sadarbību cīņai pret teroristiskajiem grupējumiem Kaukāzā un citās siltās vietās! Šādā gadījumā es atcirtīšu – paši muļķi. Interesanti, kurš sevis cienošs karavīrs gatavosies, piemēram, izdzīvošanai Antarktīdā un viņu trenēs Sahalīnas tuksnesī vai Amazones džungļos? Elementārā loģika un kara māksla kā tāda nosaka – mācībām jābūt maksimāli pietuvinātām iespējamai reālajai videi, vispirmām kārtām ģeogrāfijas plāksnē. Ja plānotas militāras operācijas džungļos, tad trenējas džungļos utt.
Līdz ar to secināms, ka mācību patiesais mērķis ir sagatavoties militārajām aktivitātēm kaut kur tepat – mūsu platuma grādos. Turklāt ne jau militārām aktivitātēm ar aizsardzības raksturu.
Lai saprastu kam tad īsti gatavojas, ir būtiski saprast, kādi vingrinājumi mācībās tiek izpildīti. Piemēram, ja karavīru trenē rakt ierakumu – tad visticamāk, ka gatavošana notiek aizsardzības elementiem, ja šaušanu ar šķēršļu pārvarēšanu, tad, visticamākais, uzbrukuma elementiem.
Vienā no publiskajā telpā pieejamiem video sižetiem var uzzināt, ka mācību ietvaros ir notikusi hidrotehniskā mezgla atbrīvošana (vienā brīdī korespondente pārteicās, pasakot - ieņemšana). Iesākumā pa objektu veikts armijas aviācijas trieciens, tad no lidmašīnām ūdenī tika desantēti karavīri, kuri izmantoja niršanas aprīkojumu, kā arī uz sauszemi desantēta militārā tehnika un karavīri.
Te nu gan mēs nonākam pie lielākā BET. Proti, kādiem mērķiem tiek izmantotas gaisa desanta vienības? Nocitēšu: Eksperti atzīmē, ka pēc 90 gadiem gaisa desanta karaspēkam uzdevumi būtiski nav mainījušies. Kā iepriekš, “spārnotie” kājnieki paredzēti placdarma un dažādu objektu ieņemšanai pretinieka aizmugurē.9 Tiesa, iepriekšminētajā rakstā arī tika pausts viedoklis, ka desantnieki tāpat var tikt izmantoti negaidīta trieciena veikšanai pret nelikumīgiem bruņotajiem formējumiem un pretinieka augstas tehnoloģijas uzņēmumiem.
Ko no visa iepriekš minētā var izsecināt? Visnotaļ loģisku un savā ziņā pašsaprotamu secinājumu – desantnieki NAV domāti ne miera uzturēšanai, ne ķīlnieku atbrīvošanai un pat ne aizsardzības kaujām un parastiem uzbrukumiem. Desantniekus izmanto tikai un vienīgi uzbrukuma operācijām. Līdz ar to ikkatras mācības, kurās tiek iesaistīti desantnieki, pēc būtības ir uzbrukuma elementu pilnveidošana.
Tādējādi militārās mācības "Slāvu brālība 2020" ir nevis mācības pretterorisma jomā, kā tiek kultivēts Krievijas un Baltkrievijas plašsaziņas līdzekļos, bet gan mācības militāra uzbrukuma vai atsevišķu bruņotu agresijas aktu veikšanā. Ņemot vērā vidi, kurā tās notiek, tās vērstas Polijas – Lietuvas virzienā. Tiesa, nedomāju, ka Krievijas un Baltkrievijas politiķi realitātē apsver domu veikt jebkādas militāras aktivitātes Polijas vai Lietuvas virzienā. Viņi apzinās, ka tādā gadījumā nāksies saskarties ar tādu pretspēku, kuram viņi nespēs pretoties.
Jāsecina, vienalga, vai militārās mācības tiek maskētas zem vieniem vai citiem nosaukumiem, patiesībā tā ir vienkārša izrādīšanās, vispirmām kārtām jau Krievijas un Baltkrievijas iedzīvotājiem. PSRS laikā lielā cieņā bija ārišķīgā izrādīšanās, spēku demonstrējumi. Krievijas un Baltkrievijas politiķi vienkārši turpina iesākto kursu, jo ne vienu reizi vien parāda, ka viņiem dārgs un tuvs PSRS mantojums.
1 https://ria.ru/20200915/ucheniya-1577269293.html
2 https://novayagazeta.ru/articles/2020/09/14/87077-sokraschenie-slavyanskogo-bratstva
3 https://www.tvr.by/news/obshchestvo/slavyanskoe_bratstvo_2020_vtoroy_etap_sovmestnogo_belorussko_rossiyskogo_ucheniya/
4 https://www.youtube.com/watch?v=BoaiD1vEjmU
6 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/policija-nogalina-parize-veikala-kilniekus-sagrabuso-teroristu.a113057/
7 https://lv.wikipedia.org/wiki/Isl%C4%81ma_valsts
8 https://www.militarynews.ru/story.asp?rid=0&nid=538260&lang=RU
9 https://russian.rt.com/russia/article/769791-vdv-perevooruzhenie-boevye-vozmozhnosti
Seko mums 
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
