Vilks izliekas, ka neesot ietekmējis "Valsts nekustamo īpašumu" vadītājas nomaiņu
PIETIEK04.08.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Finanšu ministrs Andris Vilks izliekas, ka neko nezinot par valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētājas Baibas Strautmanes steidzīgo un paslepeno atlaišanu, - ja ticēt viņa oficiālajam skaidrojumam, ministrs nemaz nekontrolējot, kas notiek šajā valsts kapitālsabiedrībā, un pat nemēģinot šai sakarā dot kādus norādījumus.
Kā zināms, 29. aprīlī negaidīti tika sasaukta Valsts nekustamo īpašumu ārkārtas akcionāru sapulce, kurā sabiedrībai tā arī nepaskaidrotu iemeslu dēļ no amata tika atbrīvota šīs valsts kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja Strautmane. Neoficiāli atlaišana tika saistīta ar Strautmanes rīcību, risinot sarunas ar būvniekiem par Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanu.
Vilka vadītā ministrija paskaidroja tikai to, ka akcionāru sapulcē Strautmanei esot tikusi izteikta neuzticība, pamatojoties uz Komerclikumā noteikto, ka valdes loceklim kā sabiedrības dalībnieku uzticības personai savi pienākumi ir jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam.
Kā izrādās, vēl pašlaik, kad Valsts nekustamo īpašumu vadībā jau apstiprināts kādreizējais muitas vadītājs Mārtiņš Tols, finanšu ministrs Vilks ne tikai nevēlas atklāt, par kādiem tieši pārkāpumiem Strautmane zaudēja amatu, bet pat izliekas, ka viņam vispār pār šī jautājuma lemšanu neesot bijusi nekāda ietekme.
"Finanšu ministrs nedod norādījumus par to, kādi lēmumi ir jāpieņem akcionāru sapulcē, jo saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 12.panta pirmo daļu un 86.pantu lēmumus par akcionāru sapulcē izskatāmajiem jautājumiem pieņem kapitāla daļu turētāja pārstāvis - ministrijas valsts sekretārs vai ar valsts sekretāra rīkojumu noteikta cita ministrijas valsts amatpersona, lēmumu par to fiksējot akcionāru sapulces protokolā," - šāda ir Vilka oficiālā atbilde uz Pietiek jautājumu, vai akcionāru sapulces dalībnieki bija saņēmuši no viņa kādas norādes attiecībā uz pieņemamajiem lēmumiem.
"Mūsu ministrs tāpat kā, piemēram, Liepājas metalurga sāgā sistemātiski un "principiāli" izvairās no jebkuras atbildības. Protams, ka nav iedomājams, ka ministrijā valsts sekretārs pieņemtu šādus lēmumus bez ministra ziņas un akcepta. Patiesībā tas bija tieši Vilka lēmums, no kura viņš tikai sev zināmu iemeslu dēļ cenšas norobežoties," Pietiek apliecināja avots Finanšu ministrijā.
Tikmēr pats Vilks pat pēc oficiāla informācijas pieprasījuma ir atteicies sniegt ziņas, uz kādu tieši informāciju balstījās lēmums par Strautmanes atlaišanu un kādu precīzi iemeslu dēļ viņai tika izteikta neuzticība. "Minētais lēmums tika pieņemts, balstoties uz līdzšinējo sadarbību ar Baibu Strautmani kā VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju. Atlaišanas kompensācija netika izmaksāta," - šāds ir Vilka skaidrojums.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
