Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Reizi nedēļā vai tikai divās nedēļās Latvijas portālos parādās šausminošas ziņas par vilkiem – dažkārt vilki esot saplosījuši mājas suni (stāstiem par “sakoduši sunīti” neticu nemaz), dažkārt manīti gana tuvu mājām, bet citkārt pat apēduši kādu aitu. Reti šos rakstus ir parakstījis kāds žurnālists, biežāk informācijas avots ir LETA. Par ekspertu vilku jautājumos allaž tiek izraudzīts kāds mednieks vai Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs. Šis eksperts vienmēr pažēlojas par briesmīgajiem “zaļajiem”, kas liedzot medniekiem izšaut pārlieku savairojušos vilkus. 

Vismaz pēdējos trijos gados neesmu redzējis nevienu rakstu no šiem briesmīgajiem “zaļajiem”, kas pieprasītu vilkus pavairot, bet samazināt mednieku skaitu, kuri nobendē aļņus, stirnas un mežacūkas daudz lielākos apjomos nekā vilki. Nerunājot par to, ka vidējais cilvēks uz zemeslodes dienā patērē (tas nenozīmē – apēd) 400 gramus dzīvnieku gaļas. 

Nelaime tā, ka portālos un sociālajos tīklos neraksta (vai raksta gauži maz) biologi un ekologi, kuriem būtu profesionāli jāaizstāv viedoklis par bioloģiskās dabas daudzveidību Latvijā. Esmu pilnīgi pārliecināts – ne LETA, ne citi portāli viņiem viedokli nejautā. 

Manuprāt Latvijā tiesības izteikties par vilkiem no mednieku puses būtu tikai Aivaram Dunduram, kurš vilkus pazīst, ar vilkiem sarunājas un vilkus ne tikai šauj, bet arī filmē. Lai ķertos pie raksta, noskatījos interviju ar šo vīru, un teikšu, kā ir – ar interesi gaidīšu viņa grāmatu.

Tad kāpēc saņēmos rakstīt par vilkiem, kurus dzīvē esmu redzējis gauži reti, kaut jau vairāk nekā 50 gadus katru nedēļu vairākas reizes pamanos skriet vai klimst pa mežiem, arī gaišās vasaras naktī ar fotoaparātu un binokli? Man ir tā kā sāji, ka dažas mednieces (nav jau grūti pēc rakstības stila “atkost” autores) visus zaļi domājošus cilvēkus mēģina padarīt par tautas ienaidniekiem, kas vairo vilkus, kuri tad nu lauksaimniekiem aprīs aitu barus, tantukiem – sunīšus; bet vispār tagad jau vilki klīstot gar Ziepniekkalnu, raudzīdamies pēc kāda cilvēka, ko likt uz kārā zoba. 

Sākšu ar to, ka vilkus Latvijā nogalina izklaides nolūkos. Ar vilku nogalināšanu izklaides nolūkos saprotu vilka nogalināšanu sporta, trofeju un šķietamas konkurences nolūkos par kopīgu medījumu. Vienkārši – mednieks vilku uzskata par konkurentu medījamo pārnadžu nogalināšanā. 

Jautājums parasti ir par to, vai ir ekoloģiski, ētiski vai ekonomiski pamatoti nogalināt lielu skaitu plēsēju. Atbilde visos aspektos ir “nē”: nav pamatotu ekoloģisku iemeslu vilku nogalināšanai, nav pamatotu ekonomisku iemeslu un nav arī pieņemamu ētisku iemeslu. Gluži tāpat kā nav pamatojuma briežu un aļņu medībām (nezinu nevienu mednieku, kas būtu tik izsalcis, ka medības viņam būtu vienīgais iztikas avots). Patīk kādam vai nē – medības ir slepkavniecisku tieksmju apmierināšana. Tiesa, Latvijā nereti medības ir vienīgā iespēja komunicēt ar politiķiem un ietekmīgiem cilvēkiem, bet daudzi politiski lēmumi tiek pieņemti pēc medībām gandrīz skaidrā prātā.

Daudzie raksti par baiso vilku savairošanos balstās uz brāļu Jēkaba un Vilhelma Grimmu pasaku par Sarkangalvīti un vilku. Katrs, kas staigās pa mežu sarkanā cepurītē ar groziņu, tiks aprīts – līdz vilku uzšķērdīs drosmīgais mednieks.

Kur tik vilki neesot redzēti? Vilcē, Glūdā un pat Madonas novadā. Bet kur tad viņiem bija jādzīvo? Un kas viņam būtu jāēd, ja ne gaļa? Un kā viņš to gaļu lai dabū, ja viņam nav iespēju ieiet RIMI lielveikalā kā vairumam lasītāju? 

Tikai pasakās vilks pēc tam, kad sasalstošā āliņģī ar asti makšķerējis, pilnībā pāriet uz veģetāru uzturu, bet vēlāk ar zaķīti piedalās pāru slidojumā. 

Kaut kas jau vilkam jāēd ir, un viņš gluži kā cilvēks ir visēdājs. Interesanta ziņa, ka rudenī vilki ļoti labprāt iet dārzos ēst ābolus un tad arī sastop (apēd) kādu mājas suni. Latvijā gluži kā citās valstīs pēta dzīvnieku ēdmaņu pēc izkārnījumiem, un izrādās, ka vilki itin daudz pamanās ēst augļus un ogas. 

Deviņdesmitajos gados vilku bari iemanījās dzīvot Krievijas pilsētās, miskastēs meklēja cilvēku izmesto pārtiku, taču aplasīja arī klīstošās žurkas, kaķus un suņus. Es nevēlos teikt, ka šāds dabas līdzsvars pilsētas ekosistēmā būtu mērķis, bet vilks ir vienīgais dzīvnieks, kas dabā līdzsvarā uztur jenotsuņu un lapsu populāciju, kā arī neitralizē bīstamākos plēsējus – klaiņojošus suņus un kaķus. Ir viedoklis, ka tieši vilki neļauj pārvietoties žurku bariem.

Kopš 19. gadsimta sākuma Latvijā nav pieredzēts gadījums, kad vilks būtu uzbrucis cilvēkam kā medījumam. Tiesa, bijuši gadījumi, kad cilvēkiem uzbrukuši ar trakumsērgu slimi vilki. Vēlos norādīt, ka trakumsērgas šobrīd nav ne Latvijā, ne mums apkārtesošās valstīs (pat Krievijas Eiropas daļā). Tiesa, trakumsērga ilgus gadus bijusi lapsas un vilkus limitējošs faktors, kas šīm sugām veica nozīmīgu dabīgo atlasi. Iespējams, trakumsērgas neesamības dēļ vilku mazuļi izdzīvo vairāk. 

Kopumā vilki ir itin bailīgi vai pat kautrīgi dzīvnieki un baidās no cilvēkiem, un ļoti labi prot no tiem izvairīties. Vilku bara teritorija ir 150 – 200 kvadrātkilometru liela, pa šo teritoriju vilku bars nepārtraukti pārvietojas medībās. Katru dienu vilki pārskata 10% no sava bara teritorijas. Vilku bars necieš nepazīstamus vilkus savā teritorijā. Svešinieks tiek nokosts. Vilki atšķirībā no citiem dzīvniekiem mēdz nogalināt vājākos savā barā, piemēram, arī lamatās sakropļotu, sašautu vai savainotu vilku. Šķiet, ka Latvijā barā parasti ir ne vairāk par 10 – 15 vilkiem. 

Ir izplatīts uzskats, ko tieši vai netieši cenšas izplatīt mednieces – žurnālistes, ka vilki nogalina dzīvniekus ne tikai pārtikai, bet arī – līdzīgi šīm medniecēm – sporta pēc. Tā nav taisnība. Bioloģijas grāmatās rakstīts, ka vilku pakaļdzīšanās medījumam tikai 14% gadījumu ir veiksmīgas (beidzas ar kustoņa nonāvēšanu un pārtikas ieguvi), bet pārējos 86% šī pakaļdzīšanās beidzas bez barības ieguves.

Vilks nevar atļauties tērēt enerģiju vajāšanai un nogalināšanai kāda cita iemesla dēļ, nevis pārtikas iegūšanai. Medības vilkam patiesībā ir daudz bīstamāks slepkavošanas veids nekā mūsu rakstu autorēm – medniecēm. Vienkārši vilks nereti cenšas nomedīt daudz lielāku upuri par sevi, un nav reti gadījumi, kad alnis, sumbrs vai briedis šajās medībās piebeidz pašu mednieku. Lai mazinātu iespēju gūt ievainojumus vai pat iet bojā, vilki medī kolektīvā, izvēlas jaunus, vecus vai slimus indivīdus. Šo vājāko indivīdu izslēgšana no populācijas palīdz saglabāt pārnadžu populāciju veselīgu.

Vilki ir oportūnisti, tie izvēlas visvieglāk medījamos dzīvniekus. Lai izdzīvotu, vilki cenšas nogalināt upuri, patērējot pēc iespējas mazāk enerģijas – un paši neciešot. Viņi reti mēģina nogalināt spēcīgu, veselu un bīstamu pieaugušo. Tā vietā viņi ķeras pie ganāmpulka veciem un slimiem dzīvniekiem, pretēji cilvēkiem – medniekiem, kuri dod priekšroku veselīgāko indivīdu iznīcināšanai populācijā. Lielākā daļa cilvēku nomedīto aļņu mātīšu ir reproduktīvā vecumā, savukārt gandrīz visas vilku nomedītās aļņu mātītes ir vecākas par 10 gadiem. Vilki, medījot slimos dzīvniekus, var samazināt hronisku slimību izplatību, kas uzlabo kopējo aļņu populācijas veselību, kas patiesībā nozīmē – labākas medības cilvēkiem.

Jādomā, ka vilki nekad neiznieko pārtiku. Viņi vienmēr atgriežas pie nogalinātā dzīvnieka, lai pabeigtu ēst, ja cilvēki vai maitēdāji dzīvnieki nav tur nokļuvuši pirmie. Latvijas internetā klīstošie materiāli, kur no visām pusēm filmēts vilka pusapēsts suns, ir tikai apliecinājums šai ziņai – cilvēks iztramdījis vilku no ēdienreizes. 

Vilku iznīdēšanai, kas ilgus gadus valdīja Eiropā un Padomju Savienībā, bija negatīva ietekme uz ekosistēmām, un vilku atgriešana ir sniegusi pozitīvu ietekmi. Daudzu ekosistēmas daļu savstarpējās attiecības ir sarežģītas; ir grūti apgalvot, ka viena suga ir būtiska ekosistēmas līdzsvara uzturēšanai. Protams, var itin viegli pierādīt, ka laikā, kad cilvēki iznīcināja vilkus lielākajā daļā to vēsturiskā areāla, briežu populācijas palielinājās, bet ekosistēmu veselība pasliktinājās. Izmainījās jaunaudžu veselība, pazuda atsevišķas koku un krūmu sugas. 

Vēsture un bioloģija liecina, ka vilki varētu palīdzēt atjaunot ekosistēmu veselību un līdzsvaru, tomēr kopš vilku iznīcināšanas 20. gadsimta pirmajā pusē vēsturiskajā vilku dzīvotnē ir notikušas lielas pārmaiņas – vilkam vairs nav plašo mežu, un arī tos “Latvijas valsts meži” caurvijuši lieliem ceļiem. Lai pārvietotos no viena meža un citu, vilkam nākas šķērsot lauksaimniecības teritorijas un pat apdzīvotas vietas. 

Baisie raksti par vilkiem parasti liek uzsvaru uz to, ka vilki ir pārlieku savairojušies, tagad iznīcinās mājlopu ganāmpulkus un radīs ekonomisku postu lopkopjiem. Vilki pievēršas mājlopiem kā barības avotam tikai tad, ja citi barības avoti nav pieejami vai – ja attiecīgais vilks ir novājināts vai vecs. Ja Latvijā parēķinātu kopējo mājlopu nāves gadījumu skaitu (nerēķinot lopu nāvi kautuvē) neticu, ka vairāk par 1% varētu norakstīt uz vilkiem. 

Tik un tā – cilvēkiem nebūtu gudri vilkam tuvoties vai mēģināt ar tiem kontaktēties. Lielākā daļa gadījumu, kad vilki uzbrūk cilvēkiem, notiek vai nu tad, kad vilki pierod pie cilvēkiem, vai arī tad, kad cilvēks bēg no dzīvnieka. Bēgšana var izraisīt vilka plēsonīgo reakciju. Ja cilvēks kaut ko zina par vilku vajadzībām un dabisko uzvedību, kā arī izmanto veselo saprātu, gan viens (cilvēks), gan otrs (vilks) var izvairīties no tikšanās.

Un vēl – neesmu pārliecināts, ka visi tie, kas šausmās stāsta – esot redzējuši vilku, tiešām ir redzējuši vilku. Joprojām Latvijas mežos ir daudz lielu klejojošo suņu, bet parādījies arī jauns zvērs – zeltainais šakālis. 

Un tomēr – kāpēc es rakstīju par vilkiem? Lai atgādinātu visiem, ka nav baisāka ļaundara dabai kā cilvēks. Kailcirtes, nepamatoti plašie ceļi mežos, cirsmas dabas liegumos, medības nacionālajos parkos, retu putnu ligzdu iznīcināšana maijā ar visiem mazuļiem, upju aizdambēšana, būvgružu izgāšana mežā, nelegālas atkritumu izgāztuves, nelegālas medības no automašīnām un medības, kurās piedzēruši mednieki aizšauj dzīvniekus vai nošauj savus medību biedrus (Latvijā parasti vairāki gadījumi gadā). Vilks nav pelnījis, lai viņu salīdzinātu ar to ļaunumu, ko Latvijas dabai nodara cilvēki.

Novērtē šo rakstu:

42
29

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...