Iesaki rakstu: 
Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) faktiski ieslēdzis atpakaļgaitu decembrī jau konceptuāli izlemtajā jautājumā par Latvijas Bankas iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā. Noteikts, ka Finanšu ministrijai (FM) līdz 1. jūnijam Saeimā jāiesniedz attiecīgs likumprojekts, bet Vilks uz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdi trešdien virza priekšlikumu šo datumu pārcelt uz 1. septembri, kas mazina cerības, ka jau ar 2012. gada 1. janvāri uz Latvijas Banku attieksies tie paši atalgojuma ierobežojumi, kādi uz citām valsts un pašvaldību iestādēm, tostarp arī Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK). Informēti avoti valdībā un Saeimā Pietiek norāda – tā ir apzināta „gumijas stiepšana, cerot, ka jautājumu izdosies noņemt pavisam”. Neoficiāli tiek pieļauts, ka vienošanās panākta Latvijas Bankas vadības, finanšu ministra un premjera Valda Dombrovska, kurš politikā savulaik ienāca tieši no Latvijas Bankas, līmenī.
Pērnajā decembrī pieņemtais Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, kas regulē vienoto atalgojuma sistēmu, pašlaik ir atvērts Saeimā grozījumu izdarīšanai attiecībā uz amatpersonām, kas gājušas bojā vai guvušas ievainojumu, kas vēlāk izraisījis nāvi, atrodoties komandējumā starptautisko militāro operāciju rajonos.
Izmantojot to, priekšlikums likuma grozījumiem uz otro lasījumu iesniegts arī no finanšu ministra Andra Vilka. Ministrs rosina par trim mēnešiem pagarināt likuma pārejas noteikumos noteikto termiņu, kādā valdībai jāizstrādā un jāiesniedz izskatīšanai Saeimā likumprojekts, kas vienotajā atalgojuma sistēmā iekļautu arī Latvijas Banku.
Pašlaik likuma pārejas noteikumos teikts, ka Ministru kabinets līdz 2011. gada 1. martam izstrādā likumprojektu un sāk nepieciešamās konsultācijas par Latvijas Bankas amatpersonu (darbinieku) atlīdzības regulējuma iekļaušanu likumā, risinot svarīgākos atlīdzības jautājumus un nodrošinot Latvijas Bankai pietiekamas patstāvības garantijas. Starp svarīgākajiem atlīdzības jautājumiem minēts, piemēram, solidaritātes princips un tā piemērošanas noteikumi, atklātības princips un tā piemērošanas noteikumi, padomes locekļu mēnešalga, citu šīs institūcijas darbinieku mēnešalgas noteikšanas galvenie principi, likumā noteikto atlīdzības veidu kataloga piemērošana ar detalizētiem nosacījumiem vai bez tiem. Likumprojekts Saeimai iesniedzams līdz 2011. gada 1. jūnijam.
Pirms vairākiem mēnešiem, pagājušā gada decembrī faktiski bija panākts politiskais atbalsts Latvijas Bankas iekļaušanai vienotajā atalgojuma sistēmā, bet jautājuma izlemšana, likumā ierakstot pārejas noteikumus, tika atlikta, lai dotu laiku šo risinājumu saskaņot gan ar pašu Latvijas Banku, gan ar Eiropas Centrālo banku. Tieši šī iemesla dēļ likuma pārejas noteikumos ietvēra 2011. gada 1. jūniju kā termiņu, kad FM izstrādātajiem likuma grozījumiem jānonāk Saeimā. Tieši ar to, ka nepieciešams vēl vairāk laika, visticamāk tiks argumentēts, kādēļ jāgroza pārejas noteikumi, 1. jūniju nomainot uz 1. septembri.
Tikmēr informēti avoti Pietiek norādījuši, ka reāli pa šiem četriem mēnešiem nekas nav paveikts, lai gan likumprojekta izstrāde tādu laiku neprasot. „Tur tehniski nav ko izstrādāt – jāņem par pamatu tā pati shēma, kāda ir attiecībā uz FKTK. Tehniski viss ir izstrādāts, vajag tikai zaļo gaismu no augšas, bet Vilks marinē, kas nozīmē, ka uz nākamā gada 1. janvāri Latvijas Banka vienotajā sistēmā vēl nebūs,” Pietiek norāda zinošs avots.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
