Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vilku medību kvotas lielumu Latvijā nosaka divi faktori - no vienas puses zinātne, bet no otras - mednieku lobijs. Atliek tikai noskaidrot, kādās proporcijās un cik leģitīmi.

Katru gadu, medību sezonai sākoties, Valsts meža dienests (VMD) paziņo par vilku kvotas lielumu, atsaucoties uz oficiālo vilku uzskaiti Latvijā, kuru veic paši mednieki un kas pērn uzrādīja ap 967 vilkiem. Un, tikai lasot tādu speciālu literatūru kā, piemēram, Vilka aizsardzības plāns, var uzzināt, ka faktiski pastāv vilku uzskaites dubultā grāmatvedība.

Pēc vilku pētnieku datiem un aprēķiniem laika posmā 1999.-2007.g., Latvijā, medību sezonai sākoties, 15.jūlijā bija ne vairāk kā 300 vilku (un kvota vidēji bija 130 vilku liela). Tajā pašā laikā publiskajā telpā notika atsauces nevis uz vilku pētnieku aprēķiniem, bet gan uz tā saucamo „oficiālo uzskaiti”, kas neprecīzās metodikas dēļ uzrādīja divas vai pat trīs reizes vairāk vilku.

Ikgadējos VMD paziņojumos var izlasīt, ka Latvijā vilkiem tiek piemērota maksimāla medību slodze, kuras pamatojums meklējams gan vēsturē, gan lēmumu pieņemšanas procesā, kurā dominē tieši mednieku intereses un attieksme pret vilkiem un lūšiem kā „kaitēkļiem”, bet galvenokārt apstāklī, ka plēsīgo dzīvnieku monitoringu finansē no medībās iegūtiem līdzekļiem.

No Vilka aizsardzības plāna var uzzināt, ka 1999.-2007.g. vidēji tika nomedīti 43% no vilku populācijas un ka vilku skaits sāk samazināties, ja nomedīšanas apjoms pārsniedz 30-40%. Turklāt vilku kvotai klāt jāpieskaita tie jaunie vilki, kas iet bojā pirmajos trīs dzīves mēnešos (~ 50%), kad medības vēl nenotiek. Līdz ar to Latvijas vilku populācija pēc 50% jauno vilku bojāejas vēl tiek pakļauta 43% vilku kvotai, kas ir pārāk intensīva vilku medīšana, kam vajadzētu samazināt vietējo vilku populācijas skaitu.

Tomēr pēc 2007.gada vilku kvota nevis samazinājās, bet gan palielinājās no 130 līdz vidēji 180 vilkiem. Līdz ar to var pieņemt, ka daļu no populācijas skaita veido Latvijā ieceļojošie vilki no kaimiņos esošajām valstīm, piemēram, Krievijas un Baltkrievijas. To arī apstiprina nošauto vilku skaits pierobežas rajonos - pērn to bija vismaz 70 no 201.

Mednieku taktika, lai nodrošinātu arvien vairāk trofeju no strauji pieaugošām pārnadžu (stirnas, brieži, aļņi un mežacūkas) populācijām, ir šāda - jau no paša sākuma kā pašsaprotama lieta vilkiem un lūšiem tiek noteikta maksimāla medību slodze; pēc tam, ja kaut viens suns ir ticis vilku nokosts, tiek izsaukta televīzija un stāstīts, ka vienīgais glābējs ir mednieks ar savu lodi, bet, ja ir nokosta aita mežmalā - tiek sagatavots raksts vietējā laikrakstā.

Nekas tamlīdzīgs, protams, nenotiek, kad kārtējo reizi mežacūkas uzrok tīrumus vai stirnas izraisa avārijas uz ceļiem. To visu pavada neiztrūkstoša klaigāšana par to, ka vilki ir ļoti savairojušies, ka puse no kvotas tiek nošauta līdz decembrim bezsniega apstākļos un tāpēc jānosaka vēl papildlimits, lai varētu vilku pieaugumu „saprātīgi kontrolēt”.

Taču izskaidrojums tam ir pavisam cits - pēdējo 15 gadu laikā pārnadži ir vairākkārtīgi savairojušies, tāpēc mednieki var šaut stirnas, mežacūkas un staltbriežus daudz lielākos apmēros. Līdz ar to mednieki daudz biežāk ir mežā, un medniekam atliek tikai apsēsties medību tornī vai luktā un gaidīt, kad vilks pats viņam uzskries virsū medīdams pārnadžus.

Šajā sakarā jāpiemin Latvijas Valsts mežu (LVM) iniciatīva ļaut medniekiem par brīvu valsts mežos cirst kokmateriālus, lai celtu medību torņus/luktas. No tā izriet - jo blīvāks luktu tīkls, jo lielāka varbūtība nošaut arvien lielāku vilku skaitu īsākā laika posmā (ja pārnadžu blīvums paliek nemainīgs vai pat turpina pieaugt).

Vilku kvotas izvērtējums ir jāizskata sugas maksimālās vides ietilpības kontekstā, kas pēc esošā aprēķina svārstās ap 1100 indivīdiem. Ņemot vērā, ka vilks gadā patērē vidēji 500-800 kg gaļas (kas atbilst attiecīgi 17-27 stirnām gadā uz vienu vilku), tad maksimālā vilku sugas vides ietilpība tiek nodrošināta ar 18-29 tūkstošu stirnu patērēšanu gadā. Lai to novērtētu kopsakarībā, tad 2009./2010.g. medību sezonā VMD medniekiem atļāva nomedīt 44 tūkstošus stirnu. Bez stirnām Latvijā vēl ir arī bagātīgas mežacūku, staltbriežu, aļņu un bebru populācijas, kas pieejamas vilkiem un lūšiem.

Acīmredzama ir vajadzība noorganizēt izglītošanas kampaņu un pēc tam sarīkot prioritāšu izvērtējumu - vai sabiedrība atbalsta ekoloģiskās vērtības un lielo plēsēju šaušanas kvotu samazināšanu, vai arī mednieku dienaskārtība turpina dominēt pār ekoloģiju.

Jautājums “kam ir priekšroka uz Latvijas mežos dzīvojošiem pārnadžiem - vilkiem un lūšiem vai medniekiem?” būtu jāizlemj, ņemot vērā sabiedrības vairākuma nostāju.

Turklāt Latvijas sabiedrībai būtu interesanti uzzināt, ka Polijā jau kopš 1998.gada pastāv vilku medību liegums un 2009. gada uzskaite uzrādīja 543 - 687 vilkus, kuri dzīvoja 117 - 129 ģimenēs/baros. ASV Jeloustonas nacionālajā parkā (kur arī nenotiek vilku medības) 2008.gadā dzīvoja 124 vilki, no kuriem vairojās tikai 6 pāri. Bet Latvijā, kur pastāv maksimāla medību slodze, mazuļi dzimst 70% pieaugušo vilceņu.

No tā visa var secināt, ka Latvijā vilki tiek pakļauti pārmērīgai un absurdai medību slodzei, kas noved pie tā, ka vietējie vilki tiek padarīti par vairošanās mašīnām, lai pēc tam, kad viņi ir izšauti, vēl varētu pašaudīt arī ieceļojošos Krievijas un Baltkrievijas vilkus. Un kāds tam visam ir sakars ar ekoloģiju un vilku dzīvības vērtību kā tādu? Pilnīgs bezsakars un absurds.

Ja neskaita tos 50% vilku mazuļu, kuri iet bojā pirmajos trīs dzīves mēnešos, tad pārējo vilku liktenis ir tikt agrāk vai vēlāk nošautiem - tāda Latvijā ir aizsargājamas sugas pārstāvja ikdiena.

Tāpēc tā saucamais „kompromiss” starp medniekiem un VMD nozīmē - vispirms vilkus padarīt par vairošanās mašīnām un pēc tam visus apšaut. Tikai ar šādu politiku Latvijas mednieki ir ar mieru atvēlēt daļu naudas vilku un lūšu monitoringam.

Pēc gadsimtiem ilgas vilku vajāšanas pašreiz Latvijā var tikt aktualizēts jautājums par maksimālas vilku nomedīšanas kvotas pamatotību, jo Eiropas Savienības likumdošana un Latvijas starptautiskās saistības nodrošina vilku sugas tiesisko aizsardzību. Tāpat maksimālā vilku nomedīšanas kvota var tikt apšaubīta, ja tiek veikti sabiedrības izglītošanas pasākumi, kas kliedētu nepamatotās iedzīvotāju bailes par lielo plēsēju bīstamību cilvēkam, kā arī tiktu izskaidrotas ekoloģiskās funkcijas, kuras meža ekosistēmā, kas Latvijā aizņem pusi no valsts teritorijas, veic lielie plēsēji, ja tie ir pietiekami lielā skaitā.

Turklāt ir pamatotas aizdomas, ka esošā vilku kvota ir pārāk liela, lai populācija spētu dabiski atjaunoties. Arī barības resursu ziņā abas lielo plēsēju sugas (t.i. vilki un lūši, jo lāči veido nelielu populāciju) Latvijā ir nodrošinātas ne tikai esošo populāciju apmēros, bet arī sugas maksimālas vides ietilpības apmēros. Vienīgā ietekmīgā interešu grupa, kas iebilst pret lielo plēsēju nomedīšanas kvotas samazināšanu un pieprasa tās būtisku palielināšanu, ir mednieki, kas sastāda aptuveni vienu procentu no Latvijas iedzīvotāju skaita.

Bez sabiedrības iesaistīšanās un aktīvas viedokļa paušanas vilku un lūšu monitoringa finansējuma avots netiks mainīts, un stāvoklis būs tāds pats kā šobrīd vai arī vēl sliktāks - Latvijas vilku „elastīgais menedžments” būs reducēts tikai uz vilku vairošanās spēju krīzes apstākļos un tādiem blakus faktoriem kā ieceļojošo vilku skaits no kaimiņu zemēm.

Alternatīva pastāvošajai kārtībai ir šāda - tā kā likums nosaka Latvijas Valsts mežiem ievērot līdzsvaru starp mežu apsaimniekošanas ekonomiskajām, ekoloģiskajām un sabiedrības interesēm, tad, ņemot vērā sabiedrības vairākuma nostāju dzīvnieku aizsardzības jautājumā un ekoloģijas atziņas par lielo plēsēju lomu ekosistēmas līdzsvara sekmēšanā, LVM daļu no savas multimiljonu peļņas jāatvēl Latvijas lielo plēsēju monitoringam, izmantojot telemetrijas metodi (aptuveni 20 000 latu gadā) un VMD ikgadējā vilku kvota jānosaka atbilstoši to vilku skaitam, kas atkārtoti uzbrukuši mājlopiem (ja pirms tam veikti visi iespējamie pasākumi no lopkopju puses, lai mazinātu vilku uzbrukuma iespējamību mājlopiem).

Tādējādi tiks ievērots LVM atbalsts meža ekosistēmām un to iemītniekiem ne tikai PowerPoint prezentāciju līmenī, bet gan pēc būtības un lēmumus par medību kvotām noteiks nevis mednieku lobijs, bet gan sabiedrības vairākuma viedoklis.

Ikviens, kurš atbalsta vilku un lūšu monitoringa finansējuma maiņu un vilku/lūšu šaušanas apjoma samazināšanu, ir aicināts parakstīt petīciju manabalss.lv, kas tiks nosūtīta Eiropas Komisijai, Saeimai, zemkopības ministrei, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, VMD un LVM.

Novērtē šo rakstu:

4
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...