Vilnītis 32 latu ikmēneša ziedojumu Liepājas teātrim uzskata par nozīmīgu atbalstu
PIETIEK27.05.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Reformu partijas Liepājas mēra amata kandidāta Jāņa Vilnīša publiskā lielīšanās LTV priekšvēlēšanu debatēs ar dāsniem ziedojumiem Liepājas teātrim izrādās vien priekšvēlēšanu dižošanās. Kā noskaidroja Pietiek, viņš Liepājas teātrim ik mēnesi ziedo 32 latus (gadā tas veido 384 latus), kas nav pārāk daudz, salīdzinot ar viņa vairāk nekā 45 tūkstošu latu ienākumiem gadā.
LTV rīkotajās priekšvēlēšanu debatēs Izvēlies nākotni Liepājas domes deputāts Vilnītis, kurš no Reformu partijas nominēts kā mēra kandidāts gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, lielījās, ka esot dāsns kultūras, sporta un nevalstiskā sektora atbalstītājs. Īpaši viņš pieminēja atbalstu Liepājas teātrim.
Kā noskaidroja Pietiek, Liepājas teātrim Vilnītis tiešām ziedo ik mēnesi, taču summa nav īpaši iespaidīga: kā Pietiek apliecināja Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins, turīgais uzņēmējs Vilnītis katru mēnesi teātrim ziedo vien 32 latus.
Savā amatpersonas deklarācijā viņš šo ziedojumu nenorāda, jo likums to arī neprasa, proti, tas nepārsniedz 20 minimālās mēnešalgas. Partijas biedra naudu 60 latu apmērā gan viņš ierakstījis savā amatpersonas deklarācijā.
Ievērojami dāsnāks nekā pret Liepājas teātri pilsētas mēra krēsla tīkotājs Vilnītis ir pret Reformu partiju, no kuras saraksta viņš šoreiz startē vēlēšanās. Informācija no publiski pieejamās KNAB datu bāzes liecina, ka Reformu partijai, kura sevi pieteica kā oligarhu apkarotājs, viņš šogad ziedojis 10 000 latu.
Pirms trim gadiem, kad notika Saeimas ārkārtas vēlēšanas, Vilnītis 10 000 latu ziedoja ar tā dēvētajiem oligarhiem saistītajai partiju apvienībai Par Labu Latviju, jo toreiz Liepājas domē pārstāvēja šo politisko spēku un arī domē tika ievēlēts no toreiz Aināra Šlesera vadītās partijas LPP/LC saraksta.
Vilnītis, kā liecina Lursoft datu bāzē pieejamā informācija, ir a/s Liepājas papīrs saimnieks un vadītājs.
Neoficiāla izskan versijas, ka viņš kā viens no Reformu partijas līderiem varētu būt vienojies ar krieviski orientēto Saskaņas centru par sadarbību nākamajā Liepājas domē pēc pašvaldību vēlēšanām. Oficiālu apstiprinājumu tam gan nav.
Kā zināms, tūlīt pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām Reformu partija pauda gatavību valdības koalīcijā iesaistīt Saskaņas centru.
Foto no liepaja.lv
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
