Viltotais patriotisms Līvānu pašvaldībā, jeb kāds ir iekāpis smirdīgā substancē un izvārtījies
Korado Katani28.12.2024.
Komentāri (41)
Iesaki rakstu: 
Šodien gribu parunāt par principiem, par vārdu atbilstību darbiem, par solidaritāti ar Ukrainu un galu galā arī par Latvijas likumdošanas pārkāpumiem. Tātad atkal runa būs par Līvānu domi, par tās neapšaubāmi “visgaišākajiem un tīrākajiem” pārstāvjiem ar domes priekšsēdētāju Andri Vaivodu priekšgalā.
Gribu parunāt par cilvēku, kuram patīk uzsvērt savu piederību Latgalei, tērpties zemessarga formastērpā un priekšvēlēšanu laikā pēc vajadzības mainīt savu politisko piederību. Starp citu, kuri šoreiz būs tie pamuļķi, kuri saistīsies ar šo politisko “alfonsu” un Eiropas naudas līdzekļu izsaimniekotāju.
Tātad par solidarītāti ar Ukrainu un tās tautu. Latgale dažādu ģeogrāfisku, etnisku apstākļu dēļ ieņem īpašu stāvokli. Tas ir vispārzināms. Tāpat kā es esmu pārliecināts, ka lielākā daļa Latgales iedzīvotāju neatkarīgi no to etniskās piederības nosoda Krievijas realizēto iebrukumu Ukrainā un Baltkrievijas atbalstu šai akcijai.
Kārtējā Līvānu domes sēde, kura notika 19. decembrī, pagāja īstenās svētku noskaņās. Šoreiz izpalika arī pēdējā laikā tik ierastās vārdiskās batālijas starp opozīciju un domes vadību. Iespējams, ka pie vainas bija deputātiem paredzētā šampanieša glāžu cilāšana Līvānu kultūras namā.
Viss tā arī varētu palikt, ja vien dienas kārtībā netiktu izskatīts un apstiprināts jautājums par “naudas balvu piešķiršanu Līvānu novada sportistiem”. Tiktāl viss ir apsveicami. Ne tikai domes priekšniekiem, bet arī novada sportistiem par savu darbu, laiku, līdzekļiem un bieži vien arī pabojāto veselību ir tiesības saņemt pabalstā kādu kapeiku no Līvānu domes. Jo vairāk, ka bieži vien viņu panākumi un darbs ir sabiedrībai vairāk redzami nekā atsevišķu domes “darbarūķu” ieguldījums pilsētas labklājības celšanā.
Īpašu uzmanību lēmumā piesaistīja punkts, kurā ir runāts par veterānu sportu. Būšu precīzs un citēšu – “Līvānu novada pašvaldības vīriešu minifutbola komandu grupā 40+ par izcīnīto 1. vietu 61.Latvijas pašvaldību sporta veterānu-senioru sporta spēlēs futbolā un apbalvot attiecīgos komandas dalībniekus ar - 240.00 EUR kopsummā, to sadalot proporcionāli vienādās daļās katram komandas loceklim”.
Kā kādreiz mīlēja teikt kāds čekas maisu iemītnieks un amatieris bundzenieks, tad ir viens liels “BET”, jo, brienot māmuļas Gūgles nepārskatamās dzīles, pavisam nejauši uzdūros pāris fotoattēliem, kuri lika man aizdomāties. Pārējais jau bija tīri tehnisks jautājums.
Nu, lūk, ir tāda Glubokojes pilsēta Baltkrievijā. Dzīvo ierasto baltkrievu dzīvi. Strādā, mācās, nodarbojas ar citām patīkamām lietām un pa vakariem TV skatās reportāžu par kārtējo Batjkas vizīti kāda kolchoza tīrumā. 15. decembrī baltkrievu portāls vg-gazeta.by (На Вишневом фестивале в Глубоком проведен международный футбольный турнир — Веснік Глыбоччыны*) vēstīja, ka 14. decembrī Glubokojē norisinājās starptautisks turnīrs minifutbolā veterāniem, kurā piedalījās dažādas komandas no Baltkrievijas, Krievijas un Latvijas. Kā tika uzsvērts, tādi turnīri spēlē svarīgu vietu draudzīgu attiecību uzturēšanā starp valstīm. Vēl vairāk, turnīram noslēdzoties, Līvānu futbola komanda pieņēma lēmumu ilgāk aizkavēties Baltkrievijā un nodot savu bagāto pieredzi baltkrievu jaunākajai paaudzei (Ветеранский футбол в Глубоком: эмоции, интриги и неожиданный финал — Веснік Глыбоччыны*).
Nu un, teiks daži. Pāris prātu izkūkojuši putinmīļi ir apmaldījušies trīs priedēs un aizbraukuši uz Batjkastānu pa lēto iepirkt “soļarku” un komplektam pievienot lētu desas luņķi ar vodkas pudeli. Kas tur liels? Apvienoja lietderīgo ar patīkamo un pie reizes uzsita arī pāris reizes pa bumbu.
Labi, ejam tālāk. Izrādās, ka Glubokojē 26.-27. jūlijā notika Baltkrievijas mērogiem visai ievērojams pasākums - “Višņovij festivaļ”. Iepazīstoties ar festivāla programmu, var redzēt, ka svētku ietvarā norisināsies starptautisks turnīrs mini futbolā, kurā piedalīsies: Baltkrievija-Krievija-Latvija. Diezgan šerpi, vai ne? Interesanti, vai Latvijas Futbola federācija bija informēta par tādu notikumu.
Pāris klikšķi uz tastatūras, un bilde kļūst daudz saprotamāka. Izrādās, ka gods pārstāvēt Latviju ir uzticēts Līvānu veterāniem. Tiem pašiem, kuri gada nogalē Baltkrievijā dalījās savā bagātajā pieredzē ar jaunajiem baltkrievu futbolistiem.
Kāda morāle ir šim stāstam? Vienkārši gribētu atgādināt Līvānu domes priekšsēdētājam Andrim Vaivodam, kurš, spriežot pēc internetā pieejamās informācijas, ir neskaitāmas reizes ir viesojies Glubokojē, domes deputātei Mārītei Vilcānei, kura vada sporta dzīvi Līvānos, sporta komitejas locekļiem deputātiem Magdaļenokam, Bondarevam, Romanovskim un visiem tiem, kuri 19. decembra Līvānu domes sēdē steidzās pacelt rokas, lai atbalstītu šo lēmumu, pāris pašsaprotamas lietas.
Tātad – Krievijas un Baltkrievijas ārpolitikas doktrīnās viens no to vērtību izplatīšanas virzieniem ir tā sauktās “maigās varas” izmantošana attiecību veidošanā ar ārvalstīm, un sports ir viens no tās izmantošanas veidiem.
Stiprināt Latvijas solidaritāti ar Ukrainu nozīmē arī saknē bloķēt jebkādus agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas centienus leģitimizēt savus kara noziegumus caur sportu. Atļaušos citēt Latvijas Republikas ārlietu ministri Baibu Braži, ka “sadarbība ar Krieviju, ceļojumi uz agresorvalsti vai Baltkrieviju, kāda saimnieciskā darbība vai uzturēšanās agresorvalstīs vai investēšana – ja vispār vēl notiek – būtu jāizbeidz”.
Galu galā Latvijā arī pastāv attiecīgi normatīvie akti. Sporta likums vēl arvien ir spēkā, un tā 16.1 panta otrajā daļā ir teikts, ka sportistiem un sporta darbiniekiem ir aizliegts piedalīties sporta sacensībās, kas norisinās Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā, bet trešajā daļā ir noteikts, ka sportistus un sporta darbiniekus, kuri neievēro šā panta otrajā daļā noteikto aizliegumu, nedrīkst iekļaut valsts izlases sastāvā, kā arī sporta un sacensību izdevumu segšanai viņi nedrīkst saņemt valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļus. Atgādināšu, ka sportists likuma izpratnē ir fiziska persona, kas nodarbojas ar sportu un piedalās sporta sacensībās. Īsi un kodolīgi.
Mūsu gadījumā Līvānu dome iet krietnu soli tālāk. Tā ne tikai sniedz konkrētu materiālu atbalstu šai futbola komandai sezonas gaitā, bet arī morāli atbalsta un godina to ar naudas balvām. Turklāt to dara, pasmeļot līdzekļus no pašvaldības budžeta, no nodokļu maksātāju līdzekļiem.
Sirds sāp redzot, ka Latvijas valsts karogs plīvo līdzās agresorvalstu asinīm notraipītajiem karogiem. Arī ar Līvānu iedzīvotāja Vitālija Smirnova asinīm, kurš atdeva savu dzīvību par Ukrainas un mūsu neatkarību, bet tas jau „zemessargu” Vaivodu un Co neinteresē.
Galvenais – vēlēšanas nāk! Arī dažas „vatņiku” balsis var noderēt grūtajā cīņā par varu dzimtajā miestā.
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
