Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pašpasludinātais privātais “Tiesnešu mācību centrs”, kurš 25 gadus klusībā organizējis nelicencētus un neakreditētus “kursus”, pēc šo faktu publicēšanas sācis pēkšņi uzkrāt nodokļu parādus.

No VID un Lursoft datiem redzams, ka “Tiesnešu mācību centram” sākuši strauji vieidoties iepriekš nekad neredzēti nodokļu parādi: aizvadītajā mēnesī tie veidojuši jau 18 453 eiro, turklāt parādi sākuši uzkrāties nevis koronavīrusa ierobežojumu laikā, bet gan kopš brīža, kad ziņas par šīs nelicencētās un neakreditētās privātfirmas darbībām beidzot tikušas publiskotas. Kā rāda izziņa par nodokļu parāda esamību, nav tikusi plānota nodokļu maksājumu labprātīga izpilde.

Pietiek jau ziņoja — pēc tam, kad tika publicēts fakts par nelicencēto un akreditāciju nesaņēmušo kursu darbību klusā, uzmanību ilgstoši nepiesaistošā veidā, Tieslietu ministrija nekavējoties fiksēja atklājušos problēmu un paziņoja: tiesnešu un prokuroru profesionālajai tālākizglītībai tikšot veidota pilnīgi jauna “Tieslietu akadēmija”. Tā tikšot izveidota sistemātiskā darbā vairāku gadu gaitā, līdz sāks faktisko darbu — gads tiek paredzēts normatīvās bāzes izstrādei, uz kuras pamata tiks izveidots vienotais kvalifikācijas pilnveides mācību centrs, kā arī mācību centra institucionālā modeļa un struktūras definēšana un darbinieku kompetenču noteikšana.

Pēc tam tikšot izstrādātas jaunas un attīstītas esošās mācību programmas tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, prokuroriem un prokuroru palīgiem, kā arī izmeklētājiem starpdisciplināros jautājumos. Tālāk nākamo divu gadu laikā paredzēta infrastruktūras atjaunošana un uzlabošana vienotā kvalifikācijas pilnveides mācību centra vajadzībām, kā arī tā darbības sākšana. Pretstatā “Tiesnešu mācību centram” visas darbības tiks veiktas stingrā Tieslietu padomes uzraudzībā, sadarbojoties Tieslietu ministrijai un Augstākajai tiesai, savukārt mācību praktisko iekārtošanu plānots uzdot Tiesu namu aģentūrai, kas ir valsts aģentūra, nevis privātfirma.

Tā kā nelicencētais un neakreditētais “Tiesnešu mācību centrs” turpināja darboties visu koronavīrusa ierobežojumu laiku, sākot uzkrāt nodokļu parādus tikai pēdējos mēnešos, tad jāizdara slēdziens — tieši Pietiek publikācijas, nevis kādas citas problēmas ir tās, kas likušas valstij beidzot atņemt finansējumu nelicencētajiem un neakreditētajiem kursiem.

Kā jau ziņots, divarpus gadu desmitu garumā Latvijā darbojušies privātas SIA dibināti “tiesnešu kursi”, kas patiesībā nav ne licencēti, ne akreditēti, ne saistīti ar zinātnisko darbību un kuros advokāti neformālos apstākļos satiekas ar prokuroriem un tiesnešiem, lai vēl pirms došanās tiesu zālēs privātā kārtā iepazītos cits ar citu un nodibinātu neformālas attiecības.

Kopš 1995. gada Latvijā darbojas komercfirma “Tiesnešu mācību centrs”, kas 2005. g. pārreģistrēta kā privāts nodibinājums ar reģistrācijas numuru 50003253361 un juridisko adresi Mārstaļu ielā 19. Pēc dokumentiem tā esot privātā vidusskola: kā darbības veids norādīta “vidējā tehniskā un profesionālā izglītība”.

No Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtās informācijas noskaidrots, ka šī privātstruktūra nekad savas pastāvēšanas 25 gadu laikā nav akreditējusi nevienu pašu mācību programmu nevienā specialitātē un nekādā līmenī vai apjomā.

No Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) redzams, ka “Tiesnešu mācību centrs” vienu reizi pirms desmit gadiem mēģinājis saņemt akreditāciju vienai izglītības programmai, taču nav spējis iziet akreditācijas procesu ne šajā, ne citās reizēs (ja tādas vispār ir bijušas).

No Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta saņemtas ziņas, ka “Tiesnešu mācību centrs” nekad nav izņēmis arī pašvaldības licenci, kādu ikviena pašvaldība izdod tās administratīvajā teritorijā notiekošajiem pieaugušo tālākizglītības kursiem.

No Zinātnisko institūciju reģistra datiem redzams, ka “Tiesnešu mācību centrs” nekad tajā nav bijis iekļauts.

Līdz ar to visi un jebkādi izglītības pakalpojumi, kas tikuši sniegti un saņemti “Tiesnešu mācību centrā”, ir bijuši (un arī šobrīd ir) nelicencēti un neakreditēti. “Tiesnešu mācību centram” nav tiesības izdot nekādus diplomus, jo īpaši tādus, kuros izmantota valsts simbolika.

Publiski nekad nav bijis pieejams neviens nelicencēto, neakreditēto lekciju saraksts, to “pasniedzēji” vai apmeklētāji. Tomēr, aplūkojot valsts amatpersonu deklarācijas, ik pa brīdim var uzdurties informācijai, ka daudzas amatpersonas saņēmušas maksājumus par nelicencēto un neakreditēto kursu nolasīšanu — attiecīgās amatpersonas ir spiestas saņemto naudu (amplitūdā no dažiem desmitiem līdz dažiem tūkstošiem eiro) uzrādīt savās deklarācijās.

Turpinājums sekos.

Novērtē šo rakstu:

55
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Tā ir viena un tā pati shēma: galvenais parūpēties par sevi, pārējais nav svarīgi

FotoEpizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Lasīt visu...

3

Mūsu Kampara kāju laušanas šūpoles par 160 000 eiro un kioskiņi par 9000 eiro ir tikai iesākums!

FotoRīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Lasīt visu...

10

Kas šogad gaidāms

FotoVara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
Lasīt visu...

3

Konkurences padomei tāpat kā sliktam dejotājam traucē...

Foto2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Lasīt visu...

10

Ko pateica Gauss televīzijā pie Bērtules?

FotoIzpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Lasīt visu...

6

Anda Čakša un bērnu slīkšana

FotoPirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Lasīt visu...

21

Kā ierēdņu mafija iepļaukāja Valaini

FotoŠis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Lasīt visu...

21

Šis un tas no vēstures var atkārtoties… No kurienes “uzpeldēja” Gauss un kāpēc tik ilgi noturas virs ūdens?

FotoPolitologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi