„Viltvārža” izdevēji aicina atsaukties Egila Levita „slepeno” pusmāsu
PIETIEK04.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
“Gatavojot grāmatas “Viltvārdis” turpinājumu, Lato Lapsa lūdz atsaukties iespējamo Egila Levita pusmāsu vai audžumāsu Brigitu Zīli, lai atklātu to, ko vēlas noslēpt grāmatas varonis. Tālrunis
Tā arī izrādījās – no valsts kontrolētā un valsts finansētā radio tika saņemts atteikums, to pamatojot ar apsvērumu, ka „sabiedriskais” radio nedrīkstot sludinājumos minēt personu vārdus un nosaukumus bez to atļaujas.
Rezultātā šonedēļ Latvijas radio katru dienu sešas reizes tiks pārraidīts šāds sludinājums: „Gatavojot grāmatas “Viltvārdis” turpinājumu, Lato Lapsa lūdz atsaukties iespējamo grāmatas varoņa pusmāsu vai audžumāsu, lai atklātu to, ko viņš vēlas noslēpt. Tālrunis
Informācija, ko varētu sniegt Egila Levita pusmāsa vai audžumāsa, kuras eksistenci viņš līdz šim ir noklusējis līdz ar neskaitāmiem citiem savas biogrāfijas faktiem, tā vietā negodprātīgi būvējot melu piramīdas, vai arī viņas draugi vai radinieki, varētu būt ļoti nozīmīga demokrātiskas sabiedrības higiēnas veicināšanai, ļaujot sabiedrībai vēl skaidrāk apjēgt – kas ir cilvēks, kas pašlaik ir nonācis valsts prezidenta amatā.
Šī informācija būtu ļoti noderīga grāmatas „Viltvārdis” otrajam, papildinātajam izdevumam, kas, visticamākais, šoruden nāks klajā reizē ar grāmatas otro daļu „Valstsgribis”.
Tāpēc izdevēji aicina atsaukties gan šīs personas, gan arī jebkuru citu, kurš varētu sniegt sabiedrībai nozīmīgu informāciju par pašreizējā valsts prezidenta biogrāfijas slēptajām lappusēm un tagadējo darbību.
Kā jau ziņots, jau pašlaik no lasītājiem ir saņemts apjomīgs informācijas daudzums saistībā ar virkni tēmu, kas „Viltvārdī” nav pieminētas vispār vai kurām nav pievērsta pienācīga uzmanība.
Tostarp jaunus jautājumus rada ziņas par patieso Egila Levita dzimšanas gadu, par iepriekš nepamanītām pretrunām un dīvainībām viņa oficiālajos radurakstos, par iespējamo ģimenes pārstāvju sadarbību ar VDK, par „tēva māsīcu” Izraēlā, par arvien jauniem radiem Vācijā utt.
Gaidāms, ka būs pārbaudīts arī Egila Levita jau pēc grāmatas iznākšanas izteiktais apgalvojums, ka persona, kas pirmās Latvijas Republikas laika dokumentos, tostarp dzimšanas reģistrā minēta kā viņa mātes māte, īstenībā esot viņa mātes vecāmāte.
Savukārt „Viltvārža” pirmais izdevums, kas „papīra” grāmatas formā jau faktiski izpirkts, e-grāmatas formātā tagad iegādājams ne tikai Amazon.com platformā, bet arī „Jāņa Rozes” grāmatnīcu tīkla e-grāmatu veikalā: https://www.janisroze.lv/lv/jra-e-gramatas/viltvardis-e-gramata.html?utm_source=LLtwitter&utm_medium=tweet&utm_campaign=Viltvardis
Pašlaik tiek noskaidrotas tehniskās iespējas katram lasītājam, kurš tagad būs iegādājies „Viltvārža” e-grāmatu „Jāņa Rozes” e-grāmatu veikalā, rudenī iegūt „Viltvārža” otro, papildināto izdevumu bez maksas vai par simbolisku samaksu.
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
