„Viltvārža” izdevēji aicina atsaukties Egila Levita „slepeno” pusmāsu
PIETIEK04.08.2020.
Komentāri (66)
Iesaki rakstu: 
“Gatavojot grāmatas “Viltvārdis” turpinājumu, Lato Lapsa lūdz atsaukties iespējamo Egila Levita pusmāsu vai audžumāsu Brigitu Zīli, lai atklātu to, ko vēlas noslēpt grāmatas varonis. Tālrunis
Tā arī izrādījās – no valsts kontrolētā un valsts finansētā radio tika saņemts atteikums, to pamatojot ar apsvērumu, ka „sabiedriskais” radio nedrīkstot sludinājumos minēt personu vārdus un nosaukumus bez to atļaujas.
Rezultātā šonedēļ Latvijas radio katru dienu sešas reizes tiks pārraidīts šāds sludinājums: „Gatavojot grāmatas “Viltvārdis” turpinājumu, Lato Lapsa lūdz atsaukties iespējamo grāmatas varoņa pusmāsu vai audžumāsu, lai atklātu to, ko viņš vēlas noslēpt. Tālrunis
Informācija, ko varētu sniegt Egila Levita pusmāsa vai audžumāsa, kuras eksistenci viņš līdz šim ir noklusējis līdz ar neskaitāmiem citiem savas biogrāfijas faktiem, tā vietā negodprātīgi būvējot melu piramīdas, vai arī viņas draugi vai radinieki, varētu būt ļoti nozīmīga demokrātiskas sabiedrības higiēnas veicināšanai, ļaujot sabiedrībai vēl skaidrāk apjēgt – kas ir cilvēks, kas pašlaik ir nonācis valsts prezidenta amatā.
Šī informācija būtu ļoti noderīga grāmatas „Viltvārdis” otrajam, papildinātajam izdevumam, kas, visticamākais, šoruden nāks klajā reizē ar grāmatas otro daļu „Valstsgribis”.
Tāpēc izdevēji aicina atsaukties gan šīs personas, gan arī jebkuru citu, kurš varētu sniegt sabiedrībai nozīmīgu informāciju par pašreizējā valsts prezidenta biogrāfijas slēptajām lappusēm un tagadējo darbību.
Kā jau ziņots, jau pašlaik no lasītājiem ir saņemts apjomīgs informācijas daudzums saistībā ar virkni tēmu, kas „Viltvārdī” nav pieminētas vispār vai kurām nav pievērsta pienācīga uzmanība.
Tostarp jaunus jautājumus rada ziņas par patieso Egila Levita dzimšanas gadu, par iepriekš nepamanītām pretrunām un dīvainībām viņa oficiālajos radurakstos, par iespējamo ģimenes pārstāvju sadarbību ar VDK, par „tēva māsīcu” Izraēlā, par arvien jauniem radiem Vācijā utt.
Gaidāms, ka būs pārbaudīts arī Egila Levita jau pēc grāmatas iznākšanas izteiktais apgalvojums, ka persona, kas pirmās Latvijas Republikas laika dokumentos, tostarp dzimšanas reģistrā minēta kā viņa mātes māte, īstenībā esot viņa mātes vecāmāte.
Savukārt „Viltvārža” pirmais izdevums, kas „papīra” grāmatas formā jau faktiski izpirkts, e-grāmatas formātā tagad iegādājams ne tikai Amazon.com platformā, bet arī „Jāņa Rozes” grāmatnīcu tīkla e-grāmatu veikalā: https://www.janisroze.lv/lv/jra-e-gramatas/viltvardis-e-gramata.html?utm_source=LLtwitter&utm_medium=tweet&utm_campaign=Viltvardis
Pašlaik tiek noskaidrotas tehniskās iespējas katram lasītājam, kurš tagad būs iegādājies „Viltvārža” e-grāmatu „Jāņa Rozes” e-grāmatu veikalā, rudenī iegūt „Viltvārža” otro, papildināto izdevumu bez maksas vai par simbolisku samaksu.
Seko mums 
Līdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Šis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Jums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
Satversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Tā jau ir Tautvaldība - Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi caur/ar savu pārstāvniecību vēlēšanās. Mans viedoklis – ka tas ir galvenais TAUTVALDĪBAS princips, kas realizējams vēlēšanās.
Vadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām tautām. Latvijas vagari kā parasti skrējuši posta vezumam pa priekšu, tādēļ situācija Dievzemītē ir viena no traģiskākajām ES. Vietējai kliķei par laimi tauta Latvijā ir uz dumpjiem nolēmēta.
Nepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet pašsaprotama. Tamdēļ vietā ir Aizsardzības ministrijas piedāvājums sākt diskusiju par jaunu koncepciju – Valsts aizsardzības dienestu, kura ietvaros Latvijas pilsoņiem radīsies jauni, pavisam konkrēti pienākumi piedalīties valsts aizsardzībā.
Ļoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju dabūjis PSRS pasi, ko tajā laikā deva vien 16 gadu vecumā, un bija jādodas uz vēlēšanu iecirkni. Padomju Savienībā tā bija svētku diena, plīvoja sarkanie karogi, un es gāju izdarīt kaut ko bezjēdzīgu, jo toreiz vēlēšanas bija vien butaforija. Es to apzinājos, bet nu man bija sava pase – un es gribēju to kaut kur izmantot! Neatceros pat, par ko toreiz bija balsošana. Bet man ļoti paveicās – tās bija pirmās un pēdējās bezjēdzīgās vēlēšanas.
Jūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms četriem gadiem es atbalstīju Kariņu, jo bija jānosargā valsts no populistiem. Kā komandas cilvēks es krīzē premjeru nekritizēju. Bet šobrīd mans pienākums ir runāt tieši: nedrīkst bremzēt valsti vēl četrus gadus. Ir jārīkojas daudz izlēmīgāk. Es esmu gatavs uzņemties atbildību un lūdzu jūsu atbalstu.
Mums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi – gan plastikāta, gan koka, gan ar ieplīsušiem stikliem, tie mēdz būt arī kādā krāsā tonēti, gan netīri, gan miglaini. Tāpēc arī tas, ko mēs ieraugām caur savu logu, mēdz kardināli atšķirties no tā, ko caur saviem logiem redz citi, kaut patiesībā mēs lūkojamies uz vieniem un tiem pašiem priekšmetiem un aplūkojam vienas un tās pašas darbības.
