Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Viltvārži

Leonards Inkins
09.11.2020.
Komentāri (40)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizvien vairāk pasaulē ir tādu, kuri jūt nepieciešamību agresīvi izpausties. Šoreiz ne par to, kāpēc, kur tādi rodas utt. Šoreiz par sekām. Centīšos būt maksimāli lakonisks. Homo sapiens ne tikai kļūst agresīvs, bet arī nespēj iedziļināties, izprast un izdarīt secinājumus, ja teksts ir par lapaspusi garāks. Nesolu, ka iekļaušos A4 formātā, tomēr šoreiz bez romantiskas daiļrunības par viltvāržiem. Tas, protams, būs mans un tikai mans vienkāršots skatījums uz lietām, cilvēkiem un psauli kopumā.

Kaut kad ļoti sen kādā Jēkabpils skolā mācījās kāds puisītis uzvārdā Maļiņins. Viņam skolas gados nācās daudz ciest no bērnu agresijas un dažādiem pazemojumiem un pāridarījumiem. Viņš dzīvē atrada iespēju, kā kompensēt nepieciešamību atriebties. Augums mazs, spēka arī nav daudz, toties gana daudz viltību un riebeklību bija izperinājis, izdomājis un izplānojis.

Viņš iekārtojās strādāt kādā ieslodzījuma vietā par operatīvās daļas vadītāju. Nu majora varā bija vairāk nekā tūkstotis dvēseļu, ar kurām viņš spēja darīt, ko vēlējās, un ne tikai ar ieslodzītajiem, bet ietekmēt arī apsardzi un administrāciju. Savu melno darbu viņš prata. Vairāk par viņa metodēm un rezultātiem varat izlasīt manā grāmatā «Neizmantoto iespēju laiks». Šeit viņu pieminu tikai, lai būtu iespējams atsaukties uz konkrētu piemēru iz dzīves.

Tas ir tikai viens piemērs tam, ka cilvēkam ir kādas vēlmes, kādas nepieciešamības un traumas, kurām kā sekas ir šīs – no tā izrietošās – vajadzības. Un cilvēks meklē, kā tās īstenot. Meklē un atrod, kā praktizēt ļaunprātību, mežonību un agresiju.

Patiesība

Šai teksta vietā izcilais latviešu domātājs Jānis Miezītis teiktu: un tā rodas krāpnieki un viltvārži, jo gan iepriekš minētais personāžs, gan turpinājumā minētie ir krāpnieki un viltvārži. Maļiņins krāpa visus, izņemot sevi, izliekoties, ka strādā nenoguris, lai it kā mazinātu noziedzību un stiprinātu likumību, bet patiesībā, lai spīdzinātu, ņirgātos un izbaudītu neierobežotas varas radītu labsajūtu.

Iztēlojieties, kā izskatās par smagiem noziegumiem notiesāto pulks, stāvot ierindā, lai dotos uz darbu vai citur, kad pūli pāršalc čuksti: Maļiņins nāk, Maļiņins nāk... Kur tajā brīdī ir pazuduši slepkavas, profesionālie zagļi un varmākas? Nav, ir tikai nobijušies jēriņi... Slēpjas un glābjas, kas var!

Ja uzmanīgi palūkosimies apkārt, izbrīnā secināsim, ka ap mums ir, mūs vada, uzrauga un aprūpē ļoti daudz viltvāržu. Tādus sastapsim pat savās ģimenēs. Daudziem izrādīsies, ka būs vismaz divas sejas – viena tā, kuru demonstrē, un cita, tā, kuru slēpj. Šī maniere piemīt ne tikai tiem, kuriem ir kāda bērnības trauma, bet arī tiem, kuri, izmantojot citu lētticību, tiem uzkundzējas. Gadās pavisam komiskas situācijas.

Reiz ilgu laiku sadarbojos ar kādu militārpersonu. Mūsu sadarbība bija auglīga, bet dīvaina. Dīvaina tādā ziņā, ka viņš tēloja, ka ir patriots, un es tēloju, ka tam ticu. Man bija jātēlo, jo no viņa bija atkarīgs, vai manis vadītiem aizsargiem būs iespēja piedalīties militārās mācībās un citu iemeslu dēļ, bet viņam bija atkal cita vajadzība. Tā mūsu kopējo vajadzību rezultātā tika izdarīts daudz laba. Komisks bija tas, ka viņš zināja, ka zinu, ka viņš tēlo, un es zināju, ka viņš zina, ka es zinu.

Atgriezīšos pie raksta sākumā apgalvotā, ka ir daudz cilvēku, kuriem ir nepieciešamība agresīvi rīkoties, piedalīties, darboties darbošanās pēc, un viņi, dažādu dzīves nejaušību virzīti, nokļūst dažādās organizācijās un iestādēs.

Bieži vieni un tie paši cilvēki, laikam ejot, nokļūst arī pretējā nometnē, un, ak, tavu brīnumu, viņiem atradīsies tik daudz argumentu un spēju pamatot un aizstāvēt vēl vakar nīsto nostāju, ka sākumā nespēsiet saprast, kāpēc viņš tā dara un kā viņš tā var. Viņi var un spēj.

Ja palūkosimies, kā cilvēki nokļūst politiskās partijās, sabiedriskās organizācijās un arī amatos, tad bieži būs tā, ka viņus turp atveda draugi, ar to es kopā skolā mācījos, ar to kopā dejoju utt. Nevis tāpēc, ka man ir tādi uzskati, nevis tāpēc, ka es te gribu roku pielikt. Man paveicās vai kādos gadījumos nepaveicās, vienkārši biju nokļuvis tādā kompānijā. Labi, ja atrašanās kādā kompānijā palīdz iekļūt kādā vēlētā amatā vai izpildvarā, bet zinām, ka kompānijas mēdz palīdzēt nokļūt arī ieslodzījumā, kur priekšā ir Maļiņins ar savām metodēm un vajadzībām.

Radītāju pazemot nav iespējams

Nu aizvien brašāk sāk izpausties reliģisko vērtību viltvārži. Ja kādi citi viltvārži, tēlojot Eiropas vērtības un brīvību, publicē vai demonstrē ar reliģiju saistītu karikatūru, tad uzrodas agresīvi reliģijas aizstāvji un asiņaini izrīkojas.

Kāpēc es apgalvoju, ka viņi ir viltvārži? Tāpēc, ka Radītāju pazemot nav iespējams. Arī svētvietas nav iespējams apgānīt. Apgānīt var tikai izrādīšanās kulta vietas. Līdzīgi kā daudzi uz teātri vai operu iet sevi parādīt un uz citiem palūkoties, tā arī svētvietās viņi pulcējas ar līdzīgu nolūku.

Simboliem ir tikai tāda nozīme, kādu mēs tiem piešķiram. Bez mūsu līdzdalības tie nedarbojas, neko nesimbolizē un nekā mūs neietekmē. Dabā ir pilns ar dažādiem simboliem, un zem katra koka saknes ir izveidojušas ne vienu vien nacistu kāškrustu.

Pat senie romieši to zināja un apgalvoja, ka dievi nav jāaizstāv, - viņi paši spēj sevi aizstāvēt. Dievs nevienam nav izsniedzis atļauju un pilnvarojis To aizstāvēt un Viņa vārdā rīkoties. Nevienam cilvēkam Dievs nav izsniedzis tāda satura dokumentu, un, manuprāt, visi, kas runā Dieva vārdā, ir viltvārži. Cilvēks nespēj aptvert un izprast pilnībā Dieva prātu.

Astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito sākumā, kad vadīju «Temīdu», man kāda aktīva kristiete (kristīgo zināšanu padziļināšanas nodarbībā) teica, ka tam, ko daru, nebūs Dieva svētības. Pajautāju, vai to viņai pateica Dievs, un ieguvu ienaidnieku uz mūžu.

Dievam nav vajadzīgas arī mūsu lūgšanas. Tās ir nepieciešamas mums. Dievam nav iespējams pielabināties, ar Dievu nav iespējams vienoties vai sarunāt, jo viņš ir Radītājs un mēs esam Viņa radījumi. Viņš mums ir devis dvēseli, ieteicis, kā mums būtu labāk dzīvot, bet izvēli atstājis mums. Viņš mūsu darbībās neiejaucas, Viņš mums neliedz un neatļauj. Viņš tikai saka, ka cēloņu un seku likums ir Dieva likums. Arī tas, ko dēvējam par fizikas likumiem, patiesībā ir Dieva iedibinātās kārtības likumi.

Vērtības

Dievs mūs mīl, bet ar pātagu uz Dieva valstību nedzen un negana. Viņš pacietīgi gaida, kad caur sāpēm nāksim pie prāta un atgriezīsimies Tēva namā. Tikai, kad cilvēkam sāp, tas izdara secinājumus, diemžēl. Kad? Mums ir pulkstenis un kalendārs, bet Visumā nedz laika, nedz skaņas nav. Tikai filmās Visumā sprāgst un deg. Patiesībā ir citādi. Dievam ir savs pulkstenis, un mūsu laikrādis Viņam nav saistošs.

Ir ne mazums latvisko un arī nelatvisko vērtību aizstāvju, kas patiesībā ir viltvārži, jo nav gatavi šo vērtību vārdā panest grūtības, atteikties no komforta un citādi apliecināt savu piederību, pārliecību un attieksmi pret svētvietām. Tas viņiem ir tikai viens no veidiem, kā atrast kādu identitāti un pašapliecināties.

Ir teikts, ka tikai tās ir patiesas vērtības, par kurām esi gatavs mirt. Ja neesi gatavs reāli aizsargāt to, ko sludini, tad esi viltvārdis.

Jautāsi, ko darīt? Atzīt, ka tā ir, un mainīties. Kristietība par ģimenes veidošanu māca, ka tad, kad viņš un viņa satiekas, katrs no viņiem cenšas citam sevi parādīt no tā saucamās labās puses. Tā, kā viņš to uzskata par labu, vai izliekas par tādu, kādu, viņaprāt, varētu vēlēties otrs vai otra.

Kristietības pamatlicēji uzsver, ka jāspēj saskatīt, kāds cilvēks ir patiesībā. Nevis ar nolūku nosodīt vai mainīt, bet, lai atbildētu sev uz jautājumu: vai es to spēšu paciest. Ja viņā ir kaut niecīgs sīkums vai ieradums (skaļi čāpstina u.c.), kuru nespēšu paciest, tad kopdzīve ir nolemta neveiksmei.

Lai mūsu kā tautas kopdzīve kļūtu veiksmīgāka, ir patiesi jāatzīst, kādi esam, un tas ļaus mainīties, bet, kamēr cits citam melosim un izliksimies, tikmēr melu kalni vairosies, un melu rezultāti kļūs aizvien sāpīgāki.

Par to, kāds es patiesībā esmu, uzrakstīju trijās grāmatās. Tas ir mans atskaites punkts, tā ir mana pagātne, pret kuru atspēries es virzos uz nākotni. Tā ir manis neatņemama daļa, bet aizvien vairāk bijusī daļa.

Ja Dievs mums katram atdarīs to, ko esam nodarījuši citiem, tad mums nav nekādu cerību. Dievs mūs nesoda un neapbalvo. Mēs paši sevi sodām, un paši sevi apbalvojam. Katrai mūsu rīcībai un domai ir sekas, un šīs sekas arī ir sods un apbalvojums.

Ja Dievs to pieļauj, tad kas es tāds, lai tiesātu.

Novērtē šo rakstu:

51
23

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...