Iesaki rakstu: 
Pirms pāris nedēļām mēs, Re:Baltica, uzsākām publicēt savu #NākotnesLatvieši rakstu sēriju par strauji izmirstošo Latviju. Cipari ir skaudri. Ja nekas nemainās, ap 2030.gadu Latvijā būs 1,6 miljonu iedzīvotāju. Katrs ceturtais no viņiem pensionārs. Gandrīz puse - vecāki par piecdesmit gadiem. Strādājošo skaits samazinājies par piekto daļu.
Dzīvē tas nozīmē mazāk jautrības uz ielām, jo jauni cilvēki īpaši negrib uzturēties vecu ļaužu valstīs. Konservatīvāka politika, jo galvenais vēlētājs būs pensionārs. Vairāk soliņu uz ielām, kur atvilkt elpu, aizejot uz veikalu pēc maizes (diez vai gaļai sanāks, jo pensijas mazas).
Rakstot šī projekta rakstus, ar kolēģēm bijām gatavas, ka mūs sauks par velkomistēm, sorosītēm utt, kā vienmēr, jo runājam par darba spēka ievešanu un mazo algu problēmu.
Iznāca citādāk. Sociālajos tīklos visvairāk saņēmu jautājumus - cik man pašai ir bērnu, lai runātu par izmirstošo Latviju?
Tas tādēļ, ka ar vārdu «demogrāfija» liela daļa iedzīvotāju saprot bērnu dzemdēšanu. Tas ir kļūdains priekšstats. Demogrāfija ir daudz plašāks jēdziens un apzīmē iedzīvotāju struktūru visās vecuma grupās. Dzemdēšana ir tikai daļa no tās.
Un, pat ja es dzemdētu trīnīšus ik pēc pāris gadiem, tas Latvijas demogrāfisko situāciju neizglābs.
Jo šobrīd Latvijā ir pārāk maz sieviešu dzemdēt spējīgā vecumā. Potenciālo māmiņu vecumā ir sievietes, kas dzima 90.gadu sākumā, kad bija dzimstības bedre. Par šo tēmu būs mūsu raksts pēc nedēļas. Tikai viens fakts: ja pērn Latvijā piedzima 22 tūkstoši mazuļu, pēc desmit gadiem - tikai 14 000. Šie ir Eurostat dati, kas līdz šim savās prognozēs ir bijuši precīzi.
Tādēļ politiķu paustais atbalsts demogrāfijas uzlabošanai, ar to saprotot dzemdēšanu, pēc būtības Latvijas problēmu neatrisinās. Ļoti labi, ka politiskajā līmenī tiek domāts par atbalstu ģimenēm. Sen jau vajadzēja.
Vienlaikus, slēpšanās aiz bērnu pabalstu palielināšanu, ir izvairīšanās no problēmas risināšanas pēc būtības.
Vienlaikus būtu jārunā arī par papildus darba spēka ievešanu, kas šī brīža populistiskajā nacionālisma gaisotnē nozīmētu politisko nāvi. Savukārt veicināt robotizāciju (produktivitātes uzlabošanu), ir pārāk sarežģīti un daļēji nozīmē iet pret uzņēmējiem, kas ir partiju sponsori.
Rezultātā mēs gaidāmo Saeimas vēlēšanu gaisotnē arvien vairāk dzirdēsim partiju solījumus uzlabot demogrāfiju (bērnu/ģimenes pabalsti), bet ziniet, šie un līdzīgi solījumi (aizsardzība, veselības aprūpes uzlabošana), ir populisms. Jo valstij vienkārši nebūs naudas, par ko šos solījumus izpildīt.
* Pārpublicēts no TVNET. Saglabāta autores izpratne par latviešu valodas pareizrakstību. Ekrānšāviņš no TVNET
Seko mums 
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
