Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizejošā paaudze, kad atjaunoja Latviju, 1991. gadā teica: „Mēs ceram uz jums. Mēs ticam jums. Mēs prasām jums.” Un tas attiecas tieši uz mums. Viņi runāja par mums. Viņi atstāja Aizejošās paaudzes testamentu mums. Un uz mums cer vēl nedzimušie bērni. Tieši uz mums. Tagad.

Pavisam citur ļoti vienkāršo jautājumu ir uzdevis Nobela prēmijas laureāts fizikā Žoress Alfjorovs. Tas nekas, ka ne par mums: “Kāpēc vēl man jāmaksā nodokļi un jāapmaksā milzīga amatpersonu armija? Ja valsts noveļ visu uz mums pašiem, lai pazūd, mums pašiem būs daudz vieglāk.”

To pašu katru dienu prasa mūsu cilvēki. Dažādās formās, bet tieši to pašu.

Ko mēs varam atbildēt? ‘To pašu, ko Jānis Čakste tieši pirms 100 gadiem? Un viņš teica: “Mums vēl nav partiju valstiskā nozīmē. Ir tikai šauras grupas, kas cenšas izmantot valsti personīgās interesēs.” Bet viņš to teica pirms 100 gadiem! Šodien, 100 gadus pēc mūsu valsts dibināšanas neesam tikuši tālāk.

It kā mēs nezinātu, ka nav atšķirības starp atbildību un valstsvīru. Acīmredzot nezinām, jo pie varas esošie nav sadzirdējuši arī mūsu valsts prezidentes Vairas Vīķes Freibergas pirms 20 gadiem sacīto, ka atbildība un valstsvīrs – šie vārdi raksturo viens otru, un ceru, ka tie ir un būs nedalāmi.

Kas tad raksturo valstsvīru un kāda ir valstsvīra atbildība? Pēdējo notikumu kontekstā ar pie varas esošo partiju priekšvēlēšanu solījumu cinisku ignorēšanu, atklātu cilvēku krāpšanu OIK neatcelšanas sakarā, skolotāju protestiem, valdībai nepildot doto vārdu, atbilde uz jautājumu, kas ir valstsvīrs, ir ļoti vienkārša. Ministru prezidentam ir jādzīvo kā skolotājam, bet skolotājam ir jādzīvo kā ministru prezidentam. Tas ir valstsvīra uzdevums. Būt paraugam darbos, ar savu piemēru būt skolotājam tautai. Būt valsts vadītājam, kurš ne tikai vārdos, bet arī darbos tautas labklājību ceļ ministru prezidenta un viņa komandas labklājības līmenī.

Vispārīgi par valdību

Bet kāda ir mūsu valdība un kāds ir tās vadītājs?

Mans kolēģis Didzis Šmits šī gada 23.janvārī no Saeimas tribīnes pirms balsojuma par šīs valdības apstiprināšanu minēja šādus vārdus: “Oto fon Bismarks kādreiz teica, ka politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, bet valstsvīri domā par nākamajām paaudzēm. Diemžēl šodien šeit mēs zem vārda “politiķis” ieviešam pat trešo kategoriju papildus šīm divām. Es nezinu, kā to var nosaukt. Jo šobrīd šajā zālē ir ne viens vien cilvēks, kurš nedomā pat par nākamajām vēlēšanām, kurš domā par esošajiem kriminālprocesiem un par to, vai viņam būs mandāts tuvā nākotnē. Ne tikai domā... Bet zināmā mērā šī valdība ir uzkonstruēta ap to – ap savstarpējiem solījumiem šajā sakarā. To mēs redzēsim pavisam drīz. To mēs redzam jau šodien. Es nezinu, vai ir iespējams vēl zemāk nolaisties!”

Cik precīzi un atbilstoši šim brīdim, kad valdības komandā Moneyval rekomendāciju ieviešanas un bezkompromisa tiesiskuma laikā Tieslietu ministrijas otra augstākā politiskā amatpersona, parlamentārais sekretārs Juris Jurašs ir iesaistīts kriminālprocesā, par ko attīstītās valstīs mēdz likt cietumā.

Laikā, kad iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam joprojām nav piešķirta pielaide valsts noslēpumam, ļoti iespējams, tikai tāpēc, ka viņam ir jāklausa smagos noziegumos aizdomās turētā deputāta Kaimiņa norādījumiem droši vien sargāt gan pašu, gan Meroni.

Vai varētu būt tā, ka šī pielaide iekšlietu ministram joprojām nav arī tāpēc, ka par parlamentāro sekretāru iekšlietās bija jāpieņem deputāts Aldis Blumbergs, par kura ārpusreglamenta darbībām tiesu gaiteņos un nevis tiesu zālēs, jurisprudences vēsturē klejo nostāsti, par kuriem skaļi nerunā, bet ar kuriem lielas pie izslēgtiem telefoniem.

Premjeram Kariņam tas ir vienalga, jo Premjers Kariņš valsts budžeta pieņemšanas debašu runā šī gada 3.aprīlī tribīnē kāpj nevis ar vīziju par valdības un valsts mērķiem un solījumu izpildes konkrētu un izmērāmu grafiku, bet, citēju: “Jums, protams, ir ļoti patīkama ēdnīca, un es ar prieku šodien pie jums pusdienas pat ēdu.”

Premjera komandu raksturo kartona bučotāju revanšistu klubiņš, kura biedre Juta Strīķe debašu laikā par atbalstu daudzbērnu ģimenēm, nevis šo atbalstu sniedz, bet maniakāli smejas, tāpat kā vasarā Garciemā ar polšu rokās pie polkovņika Juras.

Šo valdību atbalsta neretietis Sandis Riekstiņš, kuru Konkurences padome soda par sarunātām un mākslīgi uzskrūvētām cenām meliorācijā un kas budžeta izskatīšanas laikā nevis kāpj tribīnē, lai debatētu par valsts nākotni, bet, apkaunojot parlamenta būtību, tukšs kā basketbola bumba driblē pa Saeimas sēžu zāli, meklējot kartonu.

Savukārt demogrāfijas jautājumu uzurpētāji no Nacionālās apvienības ar Saeimā neiekļuvušo, bet premjeram pietuvināto Imantu Parādnieku Saeimas budžeta un finanšu komisijas sēdē, laikā, kad koalīcija ciniski noraida demogrāfiju veicinošus priekšlikumus vienu pēc otra, klusējot apskata jaunāko vīriešu modi, laikam ilgojoties būt Džordžs Klūnijs, kaut ir un paliek tikai Parādnieks, to pēc tam cenšoties notušēt ar saukļiem “krievi nāk” nākamā Saeimas sēdē.

Premjeru apmierina ministre Ilze Viņķele, kuru pat pašas partijas biedri no pirmās vietas sarakstā nosvītroja uz pēdējo un kam ministra postenis bija dzīvības un nāves jautājums, jo citu darbu atrast acīmredzami nevarēja.

Nevienlīdzības mazināšana

Šī gada 23.janvārī premjers Kariņš pirms valdības apstiprināšanas minēja sekojošo: “Vispirms trīs lietas – kādi ir mērķi, kā mēs kopā strādāsim un kas būs mūsu prioritātes. Kā plašākos mērķus es esmu izvirzījis trīs galvenās lietas. Pirmais ir ļoti visaptverošs – celt tautas labklājību. Nu kas tad būtu jebkuras valdības galvenais mērķis, ja ne šis! Protams, mums ir arī jānodrošina taisnīgums un tiesiskums valstī, mums ir jāsamazina nevienlīdzība visās tajās izpausmēs, kādās valstī tā ir.”

Nevienlīdzības mazināšana, kas uzskatāmi nenotiek, ir labākais piemērs. Laikā, kad protestē skolotāji, kad mirst dzimstība un vircas bedrē tiek iegrūsta uzņēmējdarbība ar elektrības augstākajām cenām vai darbaspēka nodokļu nepanesamo slogu, vai arī attieksmi no Valsts ieņēmumu dienesta puses pret uzņēmējiem kā noziedzniekiem per se, ir sarīkota sacensība – kurš ministrs kļūs bagātāks. Kariņš ar kino Pionieris darījumiem un Kipras ofšoriem, aiz kuriem slēpta Maskavas nauda vai uz nodokļu maksātāju rēķina pārticībā eksistējošais operas ložu dinozaurs Edgars Rinkēvičs.

Edgars Rinkēvičš, nevienu dienu dzīvē neesot bijis uzņēmējdarbībā, šobrīd ik mēnesi var iekrāt nu jau 2800 eur. Man nav žēl, ja tāpat to varētu ikviens Latvijas cilvēks. Šī valdība ir uzbūvēta, lai Rinkēvičs drīz jau uz nodokļu maksātāju rēķina būtu miljonārs. Tālu vairs nav.

 Laikā, kad cilvēki aizbrauc no valsts, jo nevar savilkt galus. Laikā, kad medmāsas saņem ubagu grašus. Laikā, kad uzņēmēji pārceļas uz kaimiņvalstīm, ir radīta idiotiska valsts aparātā strādājošo armijas uzturēšanas sistēma, nevis atbalstīts vidējais uzņēmējdarbības slānis, kas rada nodokļus. Rinkēvičs ar mietu ir jādzen uzņēmējdarbībā, lai parāda, kā tur spēs uzkrāt 340 tūkstošus eiro ar savu darbu ar esošām elektrības cenām vai reģionā nekonkurētspējīgākajām darbaspēka nodokļa likmēm, bet ne uz citu rēķina.

Uzņēmējdarbības kritums

Ja jau pievērsos Rinkeviča personīgajam veiksmes stāstam, tad arī ir jāuzsver, ka statistikas dati liecina - samazinās uzņēmumu ar ārvalstu kapitālu un arī pašmāju uzņēmumu skaits, kas liecina par uzņēmējdarbības vides problēmām. Tas nozīmē, ka, samazinoties uzņēmumu, nodokļu maksātāju skaitam, viss nodokļu slogs gulstas uz atlikušo uzņēmumu pleciem. Šajā sakarā jāuzsver, ka Lursoft ir aprēķinājis, ka patlaban ārvalstu investīcijas ieguldītas 27 800 uzņēmumu pamatkapitālos, no kuriem 76,40% gadījumu ārvalstu investoru ieguldījums veido 100% no uzņēmuma kopējā pamatkapitāla.

Jānorāda, ka gada laikā uzņēmumu skaits ar ārvalstu ieguldījumu samazinājies par 7,16%. Kritums vērojams jau vairākus gadus pēc kārtas. Jāteic, ka kritums ir ne tikai ārvalstu kapitāla uzņēmumu līknē, līdzīga aina paveras, arī apkopojot datus par uzņēmumiem ar 100% vietējo kapitālu. Lursoft dati atklāj, ka Latvijā reģistrēti 127 153 uzņēmumi, kuru pamatkapitālu veido 100% vietējais ieguldījums. Salīdzinot ar gadu iepriekš, šogad šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 3,91%.

Nodokļu politika

Šajā kontekstā ironiski jāuzsver, ka Kariņa valdība savā deklarācijā ir apņēmusies veidot saprotamu un taisnīgu nodokļu politiku, nodrošinot labāko biznesa vidi Baltijas valstīs, tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjoma paaugstināšanu. Frāzes bez satura.

Taisnīga nodokļu politika ir tāda politika, kas motivē Latvijas iedzīvotājus, uzņēmējus labprātīgi veikt pilnīgu nodokļu un nodevu nomaksu. Un ne tikai vēlmi veikt nodokļu un nodevu nomaksu, bet valdības politikai jābūt tādai, lai uzņēmēji spētu šos nodokļus nomaksāt un pēc nodokļu nomaksas arī gūtu peļņu. Līdzīgi kā Rinkēvičs uz nodokļu maksātāju rēķina spēj uzkrāt 2800 eur mēnesī.

Nevienam, nav noslēpums, ka daudzi uzņēmumi savu darbību ir pārcēluši uz citām Eiropas Savienības valstīm, kurās ir draudzīga nodokļu politika un kurās darbojas princips “Konsultē vispirms”, un, uzņēmējs, valsts budžeta līdzekļu pelnītājs netraucēti var nodarboties ar saimniecisko darbību. Daudzi no šiem uzņēmumiem, kuri jau ir pametuši vai plāno pamest Latvijas tirgu, ir saistīti ar valdības deklarācijā minēto inovatīvo un augstas pievienotās vērtības preču un pakalpojumu radīšanu.

Aizliedzošas tiesību normas, kas raksturīgas Kariņa valdības politikai, ir vāja uzraugošā un kontrolējošā valsts pārvaldes aparāta pazīme, kas pierāda nespēju motivēt valsts iedzīvotājus labprātīgai un pilnīgai nodokļu un nodevu nomaksai.

Kontrole, sodu sistēma, birokrātija ir radījusi uzņēmējos bailes no valsts pārvaldes.

Daudzi uzņēmēji atsakās atklāti paust informāciju par negatīvo pieredzi saskarsmē ar valsts pārvaldes iestādēm, baidās no sekojošām represijām no šo iestāžu puses. Un šādas represijas seko.

Šeit īpaši izceļams Jaunās vienotības vadītās Finanšu ministrijas pakļautībā esošā iestāde - Valsts ieņēmumu dienests, kurš kopš Kariņa valdības darba uzsākšanas ir uzsācis kursu, kas neatbilst Valdības deklarācijā minētajam mērķim uzlabot uzņēmējdarbības vidi, veidojot to par labāko biznesa vidi Baltijas valstīs.

Tieši pretēji, ar valdības darba uzsākšanu, finanšu ministra darba uzsākšanu, jaunās VID vadītājas iecelšanu publiski izskan aizvien vairāk pārmetumu iestādes represīvajām darba metodēm.

Un šīs, represīvās metodes kļūst aizvien prettiesiskākas un sabiedrībai neizprotamākas.

Presē beidzot parādās ziņas, ka uzņēmēji vairs nespēj klusēt. Jo klusēšanas cena ir uzņēmējdarbības pārcelšana uz citu valsti, vai, uzņēmējdarbības pārtraukšana. Un klusēšanas cena var būt arī aizbraukšana no Latvijas.

Šobrīd mēs nevaram runāt par aizbraucēju atgriešanu, mums ir jārunā par aizbraukšanas apturēšanu. Un mums katram ir pazīstami cilvēki, kuri domā par pārcelšanos uz citu valsti, par iespējām nodrošināt saviem bērniem nākotnes stabilitāti un paļāvību, ka pensionēšanās vecumā nebūs jādzīvo cilvēka necienīga dzīve, nespējot atļauties iegādāties medikamentus, veikt diagnostikas izmeklējumus, nodrošināt ar pirmās nepieciešamības precēm.

Tomēr, neskatoties uz nodokļu maksātāju izmisīgajiem mēģinājumiem vērst uzmanību uz uzņēmējdarbības iznīcināšanu Latvijā, rīcība neseko un arī nesekos, jo nodokļu maksātājs ir valsts budžeta papildinātājs, kuram ir tikai PIENĀKUMI un valsts budžetam nepieciešami ienākumi lielās ierēdniecības uzturēšanai.

Valsts ieņēmumu dienests publiski lepojas ar ieviesto EDS sistēmu, kura atvieglo nodokļu maksātāju iesniegto deklarāciju apstrādi un pārbaudi. Šķietami šādas sistēmas ieviešana būtu vērsta arī uz ierēdņu skaita samazināšanu. Bet nē. Jebkādu daudzmiljonu programmatūru, datu analīzes un apstrādes sistēmu ieviešana nav rezultējusies ar ierēdniecības samazinājumu.

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Valsts ieņēmumu dienests ir sodījis personas, kuras par saviem skaidrās naudas uzkrājumiem ir iegādājušās automašīnas Vācijā, Polijā, Lietuvā. No Valsts ieņēmumu dienesta represīvām darbībām iebiedētie automašīnu pircēji, saprotot, ka nav iespējama sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu, ir nomaksājuši sodus, lai arī sodu piemērošana par citā valstī veiktu darbību, nav Latvijas valsts jurisdikcijā.

Neskatoties uz precedentu par šāda administratīvā akta pretlikumību, VID nevienam iepriekš nelikumīgi sodītajam Latvijas iedzīvotājam nav izsūtījis paziņojumu par nelikumīgi iekasētās soda naudas atgriešanu.

Aktīva komunikācija ar nodokļu maksātājiem notiek tikai jautājumos, kas saistīti ar nodokļu iekasēšanu, savukārt jautājumos, kas saistīti ar nepamatoti iekasētu nodokļu vai soda naudas atmaksu, šāda komunikācija nenotiek.

Tas ir valsts pārvaldes modelis, kur nav svarīgas nodokļa maksātāja likumiskās intereses.

Nodokļu maksātājs šajā modelī ir valsts budžeta papildinātājs, kuram ir tikai PIENĀKUMI, bet kuram nav tiesības. Tas ir vergs uzburbušā valsts aparāta uzturēšanai.

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Valsts ieņēmumu dienests ir vērsies pret vairākiem LV uzņēmumiem par reprezentatīvā auto nodokļa nomaksu, nosakot darījumu vērtību pēc saviem ieskatiem, nevis automašīnu pirmdokumentos uzrādītajai iegādes vērtībai.

Ne visi mazie un vidējie uzņēmumi spēj algot juristus, lai cīnītos ar uzraugošo un kontrolējošo iestāžu patvaļu tiesību normu interpretācijā. Daudzi, lai, neradītu sev negatīvas sekas, paklausīgi veic VID vēstulēs minēto nodokļu nomaksu un aizbrauc no valsts.

Konkrētajā gadījumā es vēlos pateikt paldies uzņēmējam Andrim Ramoliņam, kurš neklusēja, nebaidījās no iespējamām sekām un pievērsa preses uzmanību šādai VID patvaļai.

Līdz ar to valdības deklarētais par saprotamu un taisnīgu nodokļu politiku, nodrošinot labāko biznesa vidi Baltijas valstīs, tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjoma paaugstināšanu pretēji jebkādai loģikai ir panākams nevis ar valdības lēmumiem, bet tikai ar preses iesaistīšanos.

Skaidras naudas ierobežojumi

Vai valdības vēlme noteikt skaidras naudas ierobežojumus ir labvēlīga un motivējoša tautsaimniecības vide?

Tikai divos ES normatīvajos aktos tiek noteikti pienākumi attiecībā uz skaidras naudas izmantošanu.

1. Skaidrās naudas kontroles regulā ir paredzēta kontroles sistēma, kura piemērojama fiziskām personām, kuras ieceļo vai izceļo no Eiropas Savienības un kurām ir līdz valūta 10 000 EUR (desmit tūkstoši euro, 00 centu) vērtībā vai vairāk.

2. Ceturtajā direktīvā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849) par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu ir noteikti uzticamības pārbaudes pienākumi attiecībā uz personām, kuras tirgojas ar precēm, ciktāl tās veic vai saņem maksājumus skaidrā naudā, kuru apmērs ir 10 000 EUR desmit tūkstoši euro, 00 centu) vai vairāk.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2018.gada 12.jūnija ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par ierobežojumiem skaidrās naudas apritei un veiktajiem pētījuma (Ecorys/CEPS) datiem Iekšējā tirgus pienācīgai darbībai ir vajadzīgi vienlīdzīgi konkurējoši apstākļi visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, un tos nav iespējams nodrošināt, ja pastāv ļoti atšķirīgi tiesību akti dalībvalstu līmenī, kas ne tikai kropļo godīgu konkurenci, bet var radīt uzņēmumu pārcelšanās pāri robežai, un līdz ar to ietekmēt patērētājus, kuri izvēlas preces par labākām cenām iegādāties citā valstī. Pētījumā kā noslēdzošais aspekts ir minēts, ka Eiropas iedzīvotāju skaidras naudas maksājumu ierobežošana ir sensitīva tēma un iespēju maksāt skaidrā naudā Eiropas Savienības iedzīvotāji uzskata par vienu no pamatbrīvībām, ko nedrīkst nesamērīgi ierobežot. Ņemot vērā pētījumu datus Eiropas Komisija neapsver nekādas likumdošanas iniciatīvas par šo jautājumu.

Kā norādīts pētījumā atšķirīgi tiesību akti kropļo godīgu konkurenci un izraisa uzņēmumu pārcelšanos uz valstīm ar labvēlīgāku nodokļu politiku.

Iepriekš minētais skaidri definē Eiropas Savienības attieksmi pret skaidras naudas darījumu ierobežošanu Eiropas Savienības teritorijā un fizisku personu, Eiropas Savienības pilsoņu pamatbrīvību ievērošanas principiem.

Neskatoties uz Eiropas Komisijas ziņojumā paustajām atziņām, Atrūra Krišjāņa Kariņa izpratne par taisnīgu nodokļu politiku un labvēlīgu uzņēmējdarbības vides radīšanu ir pretrunā ar ES pamatnostādnēm un nav motivējošs signāls Latvijas iedzīvotājiem.

Ja atsevišķas valstis ir ieviesušas ierobežojumus un noteikušas griestus skaidras naudas apritē uzņēmumiem, tad Latvija šos ierobežojumus ir vērsusi arī pret fiziskajām personām, kuras neveic saimniecisko darbību

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16.pants nosaka jebkura Eiropas Savienības pilsoņa darījumdarbības brīvību Eiropas Savienības teritorijā, kas balstīts uz Tiesas judikatūru, un atzīst brīvību veikt komercdarbību un brīvi slēgt līgumus, fiziskai personai ar fizisku personu un fiziskai personai slēgt darījumu ar juridisku personu. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17.pants – nosaka pilsoņu tiesības uz īpašumu, kas iegūts likumīgi, savukārt 38.pants nosaka augstu Eiropas Savienības patērētāju aizsardzības politiku.

Visiem Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzīto tiesību un brīvību izmantošanas ierobežojumiem ir jābūt noteiktiem tiesību aktos, un tajos jārespektē šo tiesību un brīvību būtība. Ievērojot proporcionalitātes principu, ierobežojumus drīkst uzlikt tikai tad, ja tie ir nepieciešami un patiešām atbilst vispārējas nozīmes mērķiem, ko atzinusi Eiropas Savienība, vai vajadzībai aizsargāt citu personu tiesības un brīvības. Ciktāl Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ir ietvertas tiesības, kuras atbilst Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā garantētajām tiesībām, šo tiesību nozīme un apjoms ir tāds pats kā minētajā Konvencijā noteiktajām tiesībām.

Līguma par Eiropas Savienības darbību 3.pants nosaka Eiropas Savienības ekskluzīvi kompetenci par Eiropas Savienības iekšējā tirgus darbībai nepieciešamo konkurences noteikumu izveidošanu, kopējo tirdzniecības politiku, savukārt 26.panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts “Savienība paredz pasākumus, lai izveidotu iekšējo tirgu vai nodrošinātu tā darbību saskaņā ar attiecīgajiem Līgumu noteikumiem. Iekšējais tirgus aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā saskaņā ar Līgumiem ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite”.

Reversais PVN

Valdības deklarācijā noteikts, ka tā uzstās uz plašāku reverso PVN ieviešanas sistēmu. Starp citu, Reversā PVN maksāšanas sistēma ir īpaša PVN nodokļa maksāšanas kārtība un, atbilstoši ES pamatnostādnēm, ir izņēmuma veidā ieviešams pasākums, un tam jābūt galējam pasākumam. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ pēc ES ieskatiem šādi pasākumi ieviešami izņēmumu gadījumos un ieviešot PVN direktīvas normas. Latvija ir uzskatāma par čempionu reversās PVN sistēmas ieviešanā, reversā PVN maksāšanas kārtība Latvijā tiek piemērota kokmateriālu piegādēm, metāllūžņu piegādēm, būvniecībai, elektroprecēm, dārgmetālu piegādēm, graudu piegādēm. Un neskatoties uz to, ka Eiropas Komisija jau 2018.gadā ir izteikusi neapmierinātību ar reversā PVN piemērošanas kārtību Latvijā un par iespējamu pārkāpumu procedūras uzsākšanu, Artūra Karišjāņa Kariņa valdība plāno turpināt uzsākto kursu, kļūstot par reversā PVN maksātāja čempioniem un tiesībām saņemt EK soda sankcijas.

Premjers Kariņš 23.janvārī arī teica: kādas tad būtu valdības konkrētās prioritātes?

Tātad pirmais. Mums ir jāsakārto finanšu sistēma. Mēs visi zinām, ka ir Moneyval ziņojums ar rekomendācijām, ko mums kopīgiem spēkiem darīt, lai valsts neiekļūtu tā saucamajā pelēkajā sarakstā, pelēkajā zonā. Tas faktiski ir apdraudējums visai sabiedrībai. Mums šis apdraudējums ir jānovērš. Otrais. Mēs stiprināsim taisnīgumu un tiesiskumu valstī.

2018.gada 23.augstā oficiāli tika publicēts Eiropas Padomes Moneyval komitejas savstarpējās novērtēšanas 5.kārtas ziņojums (turpmāk – Ziņojums) par Latviju, kurā novērtēti valstī īstenotie pasākumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā (turpmāk – NILL/TF). Pēc Ziņojuma saņemšanas Latvijas valdībai un visam sektoram ir dots laiks uzlabot NILL/TF novēršanas sistēmas efektivitāti.

Moneyval 3.7.rekomendācijā ir noteikts, ka uzraudzības iestādēm jāturpina tālāk pilnveidot konsekventu politiku, pastāvīgi uzraugot amatpersonu atbilstību kvalifikācijas un reputācijas prasībām.

Ņemot vērā rekomendācijā noteikto, Pasākumu plānā ietverts pasākums – izstrādāt grozījumus NILL/TF novēršanas likumā, nosakot reputācijas prasības par NILL/TF novēršanas prasību izpildes atbildīgajām amatpersonām visos likuma subjektos. Tātad arī attiecībā pret premjeru pašu.

Moneyval 3.7. rekomendācija būtu attiecināma ne tikai uz NILL/TFN likuma subjektiem, bet arī uz valsts augstākajām personām:

1. Artūru Krišjāni Kariņu, kurš līdz šim brīdim nav sniedzis skaidrojumus par nekustamo īpašumu pārdošanas darījumu Rīgā, Skolas ielā 2.

Vēlos atzīmēt, ka pēc 2013.gada izmaiņām nodokļu jomu regulējošos normatīvajos aktos daudzas juridiskas personas nevis pārdod nekustamo īpašumu, bet iegulda to kā aktīvu jaunizveidota uzņēmuma pamatkapitālā un pēc tam pārdod šī uzņēmuma kapitāldaļas.

Kā 2013.gadā intervijā minēja ZAB zvērināts advokāts Taukačs no 2013.gada 1.janvāra ir stājusies spēkā arī vispārējā nodokļu pretizvairīšanās norma, tāpēc uzņēmumiem jābūt uzmanīgiem. «Ja procesi notiek uzreiz viens pēc otra - vispirms īpašums tiek ieguldīts pamatkapitālā un uzreiz pēc tam kapitāldaļas tiek pārdotas -, Valsts ieņēmumu dienests (VID) var šos darījumus skatīt kā kopumu un pārkvalificēt to kā nekustamā īpašuma pārdošanas darījumu, par ko jāmaksā 15% UIN».

Nekustamā īpašuma Rīgā, Skolas ielā 2 pārdošanas darījums tikai veikts, sākotnēji dibinot uzņēmumu, ieguldot fiziskai personai piederošu nekustamo īpašumu uzņēmumu pamatkapitālā un pēc tam jau pārdodot pamatkapitāla daļas.

Neskatoties uz Artūra Krišjāņa Kariņa publiski pausto informāciju, ka minēto darījumu secība faktiski bija vērsta ar mērķi pārdot nekustamo īpašumu, apšaubāma ir bezkompromisa tiesiskuma VID personā nespēja saskatīt šajā darījumu secībā iespējamo izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ņemot vērā to, ka VID ir Jaunās vienotības pārziņā esošas Finanšu ministrijas pakļautībā esoša iestāde.

2. Par bezkompromisa tiesiskumu, protams, liecina J.Jurašs, kurš neskatoties uz to, ka pret viņu ir uzsākta kriminālvajāšana, turpina veikt Tieslietu ministrijas Parlamentāra sekretāra funkcijas; Ministru prezidents to pieļauj.

Taureņu sarunas

Lieki arī atgādināt, ka Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, kriminālvajāšanai izdotais 13.Saeimas deputāts J.Jurašs bija viens no KNAB vadošajiem darbiniekiem laikā, kad tika veikti Taureņu pirts sarunu ieraksti, kā arī laikā, kad nezināmu iemeslu dēļ šie operatīvā ceļā gūtie pierādījumi ilgstoši netika izmantoti kriminālprocesu uzsākšanai, bet klusi gulēja operatīvo darbinieku seifos.

Viena epizode no slavenajām Taureņu pirts sarunām ir pamatā uzsāktajam kriminālprocesam pret Latvijas Bankas prezidenta Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Un šī epizode tika uzsākta tikai pēc tam, kad tika veikta KNAB reorganizācija un atsevišķu KNAB darbinieku atbrīvošana. Būtiski uzsvērt, ka Moneyval un bezkompromisa tiesiskuma laikā mums amatā ir Latvijas Bankas vadītājs ar kriminālprocesu par smagiem noziegumiem un arī šajā sakarā premjers nedara neko vairāk, kā muļķīgi smaida, it kā ar miltu maisu pa pakausi būtu dabūjis. Lēmumi pieņemti netiek, un valsts reputācija no šādas situācijas turpina ciest.

3. Bezkompromisa tiesiskuma sakarā noteikti jāpiemin biržā kotēta un stratēģiski nozīmīga uzņēmuma Olainfarm busiņa akcionāru sapulces ar seniem Vienotības draugiem Prudentiju priekšgalā. Tieslietu ministrs J.Bordāns, kurš, neskatoties uz publiski pausto apņemšanos neiesaistīties AS Olainfarm mantinieču strīdos, iespējams, ir veicis darbības vienas strīda puses interesēs.

Proti. AS Olainfarm revidētais konsolidētais gada pārskats par 2017.gadu liecina, ka koncerns realizējis produkciju par vairāk nekā 122 miljoniem eiro, kas ir par 10% vairāk nekā iepriekš, un tas ir līdz šim lielākais apgrozījums uzņēmuma darbības vēsturē.

AS Olainfarm ir viens no vērtīgākajiem un lielākajiem Latvijas valsts nodokļu maksātājiem. Situācija Mantinieču strīda ietvaros ir nepieļaujama ne no valsts ekonomisko interešu viedokļa, ne bezkompromisa tiesiskuma viedokļa.

Lai arī tieslietu ministrs J.Bordāns publiski ir norādījis, ka viņam nav tiesības iejaukties akcionāru strīdos, publiski pieejamā informācija liecina, ka J.Bordāns personiski, kā arī pastarpināti ar ZAB Wall partnera G.Āboltiņa starpniecību ir organizējis un iespējams ticies ar AS Olainfarm strīda vienu pusi, savukārt atteicis tikšanos strīda otrai pusei. Tāpat premjers nekādā veidā nav centies pārliecināties, vai J.Bordāns ir iejaucies Uzņēmumu reģistra darbā jautājumā, kas saistīts ar busiņa akcionāru sapulces lēmuma reģistrēšanu.

Arī Iekšlietu ministrijas klusējošā attieksme pret 2019.gada 2.aprīlī notikušo bezprecedenta akcionāru sapulci, kas norisinājās pie AS Olainfarm teritorijas vārtiem, mikroautobusā, nav pieļaujama.

Minētā sapulce, tās formāts, klātesošās personas atsauc atmiņā deviņdesmitos gadus, kad uzņēmuma pārņemšanu, ar reiderisma elementiem, organizēja ar kriminālām aprindām saistītas personas.

Bet tas notiek 2019.gadā valstī, kur valdība ir deklarējusi bezkompromisa tiesiskumu kā augstāko mērķi.

Tieslietu ministrs nekavējoties, neievērojot politiķim noteiktās ētikas normas, aizstāvot savu partijas biedru J.Jurašu, pret kuru tika uzsākta kriminālvajāšana par valsts noslēpuma izpaušanu, vērsās vairāku valstu vēstniecībās. Tajā brīdī J.Bordānu neatturēja, ne iespējamiem valsts reputācijas riski, ne TM kompetences. Taču situācijā, kad apdraudēta viena no lielākiem Latvijas zāļu ražotāja nākotne, starptautisko investoru intereses, apdraudēts Latvijas tiesiskums un reputācija, J.Bordāns izvēlas publiski distancēties no kritiskās situācijas uzņēmumā, bet paralēli organizējot tikšanās vienas puses iespējamo interešu aizstāvībai.

4. Par bezkompromisa tiesiskumu šīs valdības izpratnē liecina arī A.Kaimiņš, kurš, būdams Saeimas deputāts, jau neslēpj savu draudzību ar Meroni pietuvināto personu Gobiņu laikā, kad valsts drošības dienesti minētās personas faktiski atzinuši par tādām, kas var radīt bīstamību Latvijas Republikai, tādējādi neļaujot iegādāties šīm personām Radio SWH.

Bezkompromisa tiesiskums arī nozīmē, ka Artūra Krišjāņa Kariņa valdībā strādā četri ministri, kuri līdz šim brīdim nav saņēmuši pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, lai gan pirms valdības izveidošanas tieši šis bija galvenais arguments ministru izvēles kritēriju noteikšanā.

Šādas valdības sastāvs un pār viņiem esošā aizdomu ēna padziļina plaisu starp politiķiem, valdību un sabiedrību.

Dziļā plaisa un sabiedrības neizpratne tikai veicina emigrācijas procesus, nodokļu maksātāju vēlmi strādāt un maksāt nodokļus valsts budžetā.

Minētā situācija sabiedrībā rada pārliecību, ka viens likums un viena taisnība ir tikai uzraksts Ministru kabinetā un augstas reputācijas prasības nav attiecināmas uz koalīcijai piederošajām personām.

Valdības pašreizējais darbs ir vērtējams kā slēpšanās no reālās situācijas valstī. Runājot un risinot jautājumus, kas neskar pašu būtiskāko – iedzīvotāju labklājību, uzņēmējdarbības vides uzlabošanu.

Ministri, savu darbību atspoguļo jauku fotogrāfiju veidā, kurās fiksētas kārtējās tikšanās, kārtējās pārrunas, vizināšanās ar skrejriteņiem un pozēšana ar izbāzeņiem, novēršot uzmanības no aktuālākajiem un steidzamības kārtā risināmajiem jautājumiem, kas saistīti ar priekšvēlēšanu laikā dotajiem solījumiem. Jo šī valdība un šī koalīcija ir nobalsojusi pret pilnīgi visiem saviem priekšvēlēšanu solījumiem.

OIK

Kariņš, stājoties amatā, no Saeimas tribīnes teica: “Ļoti lakoniski – mēs likvidēsim OIK”. Par OIK atcelšanu no šī gada 31. Marta balsoja deviņi šīs valdības ministri – Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Satiksmes ministrs Tālis Linkaits, Izglītības ministre Ilga Šuplinska, VARAM ministrs Juris Pūce, Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Labklājības ministre Ramona Petraviča, Tieslietu ministrs Jānis Bordāns, Kultūras ministre Dace Melbārde. Par OIK atcelšanu balsoja visu koalīcijas partiju vadība – Arvils Ašeradens no Vienotības tajā skaitā. Ļoti lakoniski OIK nav atcelts. Visticamāk tāpēc, ka premjera biroja vada Jānis Patmalnieks, kas zināms kā ierēdnis, kas ilgstoši būtībā aizstāvējis OIK afēru.

Šajā sakarā arī jāuzsver, ka 2018.gada augustā, pirmsvēlēšanu laikā daudzas partijas solīja atcelt OIK, tajā skaitā vecās Vienotības Ašeradens atzina, ka ir liels spiediens no uzņēmēju puses uz valdību nemainīt esošo kārtību, tomēr viņš ir pārliecināts, ka valdība atbalstīs plānu atteikties no OIK trijos gados.

Pēc Ašeradena paziņojuma Jaunā vienotība nāca klajā ar savu solījumu - ja Māra Kučinska valdība vilcināsies ar ieceres virzību, šo jautājumu Saeimā virzīs Vienotības Saeimas frakcijas deputāti. Tomēr nekādas ieceres virzības no Vienotības deputātu vidus nesekoja.

Sekoja vēlēšanas, vēlēšanu solījumi, valdības veidošana.

Aicinājumu nekavējoties atcelt OIK iesniedza 13.Saeimas opozīcijā esošie deputāti un Saeima 2019.gada 10.janvārī, vienbalsīgi atbalstīja vairāku deputātu pieprasījumu par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu un nolēma aicināt Ekonomikas ministriju (EM) steidzami izstrādāt normatīvos aktus, lai valsts atbalstu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem atceltu jau no šā gada 31.marta.

Tas bija pēdējais brīdis, kad koalīcijas partijas vēl veidoja šķietamu ilūziju par darbu sabiedrības interesēs un nebija atkāpušās no solījumiem vēlētājiem.

Šim drosmīgajam solim un vienbalsīgajam Saeimas lēmumam sekoja valdības sastādīšana un solījumu aizmiršana.

Didzis Šmits atteicās kļūt par Ekonomikas ministru OIK jautājuma sakarā, jo valdības veidošanas procesā valdību sastādošās partijas lika noprast, ka, iespējams, ka spiediens no OIK afēristu puses uz valdību nemainīt esošo kārtību, ir izdarījis savu darbu.

Ralfs Nemiro savas pieredzes trūkuma dēļ, piekrītot kļūt par Ekonomikas ministru, ir kļuvis par sabiedrības grēkāzi. Iespējams OIK jautājums ir iznīcinājis R.Nemiro nākotnes politisko karjeru, bet, nodrošinājis Jaunajai Vienotībai, iespēju paaugstināt savus reitingus, iedalot neērtākās ministrijas un valdības deklarācijas neizpildāmo solījumu sadaļas saviem vājākajiem politiskajiem konkurentiem. Diemžēl KPV LV koalīcijā esošie deputāti to vēl nav sapratuši, ka viņi ir tikai nevēlami konkurenti un nepieciešami tikai, lai nodrošinātu koalīcijas vairākumu un šķietamie sabiedrotie Jaunās vienotības un JKP veidolā nevēlas šos partnerus redzēt politikā ilgāk kā līdz nākošajām vēlēšanām.

Un jo ilgāk partija akli sekos šo politiķu uzstādījumiem, jo tuvāk reitingu zemākajam punktam KPV LV atradīsies.

Artūrs Krišjānis Kariņš 2019.gada 20.martā norādīja, ka drīzumā ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro nāks klajā ar ziņojumu par OIK atcelšanu, bet jau tagad zināms, ka valstij nāksies saskarties ar daudzām tiesvedībām un atcelšana varētu draudēt ar miljardu euro izmaksām valstij.

Artūrs Krišjānis Kariņš norādīja: ja OIK tiktu atcelts 31. martā, tad papildus vēl pieaugtu gan apkures, gan elektrības rēķini, kas rezultātā patērētājiem nedotu nekādu izdevumu ietaupījumu!

Protams, ka pārsteigumi nesekoja un OIK netika atcelts.

Tagad mēs redzam, ka tā bija izrāde, kuru mums izspēlēja Jaunā vienotības valdība ar Artūru Krišjāni Kariņu priekšgalā. Jo, sekojot politiskajiem procesiem un aizkulišu sarunām, pašreizējā valdība neplāno likvidēt OIK.

Taču OIK neatcelšanas būtiskākais jautājums ir bezkompromisa tiesiskums pēdiņās. Šis ir pirmais gadījums valsts vēsturē, kad persona, kurai ir pienākums ievērot parlamenta lēmumus, brutāli tos ignorē, par to nesaņemot nekādu sodu. Principā tas ir nepārprotams mājiens, ka Saeimā neievēlēts un tautas mandātu nebaudošs Kariņš var nepildīt sava darba devēja - Latvijas parlamenta dotos uzdevumus. Tas vienlaikus ir apliecinājums, ka gadījumā, ja pat premjers var nepildīt Saeimas lēmumus, tad Saeimas lēmumus un pieņemtos likumus var nepildīt visa sabiedrība. Viens likums, viena taisnība taču visiem. Kā premjeram, tā tautai. Un šāds tiesiskais nihilisms mazākais ir parlamentārās iekārtas graušana, jo nevienā demokrātiskā un tiesiskā valstī nav iespējams, ka kāds neizpilda parlamentā nospriesto.

* Saeimā nolasītās runas teksts

Novērtē šo rakstu:

149
31

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

FotoŠoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas cepurītēm vai Jeremejeva paranoju, bet gan par COVID-19 nāves izkapti darbībā Krievijas plašajos laukos.
Lasīt visu...

12

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

FotoNesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas saistīti ar Covid19. Citiem vārdiem sakot, Toms uzsāka nodarboties ar ļoti ienesīgu un šodien ļoti populāru darbību - baznīcas vajāšanu.
Lasīt visu...

21

Maskēt kopējo atbildību

FotoAizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, Saeimai jāapstiprina grozījumi COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tika virzīts steidzamības kārtā, un par tā nodošanu komisijām nobalsojām šorīt. Līdz šim visi ar pandēmijas ierobežošanu saistītie priekšlikumi Saeimā tika izskatīti patiešām steidzamības kārtā — tajā pašā dienā, apzinoties, ka runa ir par sabiedrības veselību un kavēšanās šeit neder.
Lasīt visu...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

12

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

FotoKoronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti visās jomās, kas nevis iepazīstina sabiedrību ar dažādiem viedokļiem un cenšas paskaidrot, ap ko tad īsti diskusijas griežas, bet izmanto situāciju savu reitingu un popularitātes celšanai. Tā vien šķiet, ka rajonā līderu pozīcijās izvirzījies jauns sabiedriskās domas “ganītājs”. Aldis Gobzems pēdējo nedēļu laikā “spridzina” ar turbo jaudu. Viņš ne vien aicina ignorēt drošības pasākumus COVID-19 ierobežošanai, bet arī mudina lūgties.
Lasīt visu...

12

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

FotoUz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis (baņķieris). Burvis bija vienīgais, kas prata radīt naudu no gaisa, viņš to radīja, lai aizdotu tiem Valdniekiem, kas Burvi spēja pārliecināt, ka viņi spēs naudu ar procentiem atdot noteiktā laikā. Tā Burvis izgudroja naudu, pār kuru valdīja Valdnieki, savstarpēji norēķinoties ar citiem Valdniekiem.
Lasīt visu...

21

Signāls

FotoVai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes. Bailes tikt izsēdinātiem no transporta, bailes tikt administratīvi sodītiem. Tās ir bailes no varas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...

Foto

Kam kalpo Latvijas žurnālistikas vaļi?

Es gaidīju pirmdienu. Man no prāta neiziet skaitlis 200. Līdzīgi kā Berlīnē “30 tūkstoši” un Roberta Kenedija Jr. publicētie foto, kurus...

Foto

Cerams, šī vēstule par iespējamiem nodarījumiem autoriem nonāks pie adresāta: atklāta vēstule Latvijas Republikas kultūras ministram

Rakstu Jums kā vienkāršam cilvēkam, negribu vērsties pie amatpersonas uzslāņojumiem....

Foto

Viendzimumu attiecību regulējums – postmodernās un vecās Eiropas sadursme

Ceturtdien LTV raidījumā "Šodienas jautājums" tika apspriesta klasisko un viendzimuma partnerattiecību problemātika. Politiķu un žurnālistes diskusijā parādījās...

Foto

Prātojums par uzvaru cīņā pret noziedzību un netīrību

Regresīvos vecos laikos bija tāds populārs jociņš par kādas vārdā nesauktas kopienas pārstāvi, kurš mēģinājis atradināt savu ķēvi...

Foto

Vakcinēšanās - glābiņš vai spriedums?

Šī gada 1.oktobrī stājies spēkā 29.septembrī pieņemts lēmums, kurš attiecas uz lielu sabiedrības daļu, bet perspektīvā - uz mums visiem. Lēmums...

Foto

Par maratonu un Covid19

Godātie Veselības ministrijas, SPKC, Rīgas domes, Rīgas satiksmes, AirBaltic un lidostas Rīga darbinieki! Mediķiem un transporta darbiniekiem šis ir bijis īsts baigais gads. Visu cieņu “frontlainiešiem” un...

Foto

Citu valstu mediji pārņem Latvijas informatīvo telpu

Bez atbilstoša valsts atbalsta komercmedijiem vietējā satura ražošanai 2021.gadā Latvijas informatīvo telpu pārņems Krievijas politiskajām interesēm atbilstošs saturs. Citu...

Foto

Atklātā vēstule par Zemgales vienīgā atkritumu apsaimniekošanas poligona “Brakšķi” saglabāšanu tautsaimniecības interesēs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Makrona nepārliecinošā spēle ar Krieviju: ieradies nomierināt Baltiju, viņš to it nemaz neizdarīja

“Ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem” — šis britu sakāmvārds nāca...

Foto

Atkritumu poligoni kā nacionālās drošības jautājums, jeb Kāpēc likvidēt Zemgales vienīgo atkritumu apsaimniekošanas poligonu ir riskanti

Ir publiskots VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Tiesiskums ieviests, tagad mūs interesē lielveikali

Lai veicinātu plašāku Latvijas izcelsmes produkcijas īpatsvaru mazumtirdzniecības lielveikalu ķēdēs, Jauno konservatīvo Saeimas deputāti šodien tikās ar "Maxima Latvija" pārstāvjiem....

Foto

Vai tiešām iemeslu pietrūkst, lai izietu ielās?

Ir daļa cilvēku, kuri joprojām nesaprot, kas ir iemesls, lai 10.oktobrī izietu ielās. Nesaprot, jo ir pierasts neko nedarīt...

Foto

Saucēja balss tuksnesī

Žurnālista Bojāra raidījumā “Aizliegtais paņemiens” par Jencīša draudzi “Kristus pasaule” parādīja, cik viegli cilvēki ir psiholoģiski manipulējami, pakļaujami. Un šī nav vienīgā sekta,...

Foto

Farss ar baltkrievu IT kompāniju „uzņemšanu”

"Kapitālā remonta" sakarā pirmais mani tā pamatīgi sasmīdināja premjers KK. Viņš bija "norijis" LIAA jaunā vadoņa naivi izmesto "ēsmu" par...

Foto

Ja jums gadījumā bija kādas šaubas, Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana ir bijusi veiksmīga

Es pievienojos šodienas konferences vienai no galvenajām tēzēm, ka banku kā finanšu institūciju...

Foto

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

Koronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu...

Foto

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

Latvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par...

Foto

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

Vēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video,...

Foto

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

Vērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no...

Foto

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

Šodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju...

Foto

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

Saistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot...

Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...