Viņķele ir izrādījusies nederīga un nespējīga arī padomnieces amatam Daugavpils slimnīcā
PIETIEK12.11.2023.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Bijušajai veselības ministrei Ilzei Viņķelei, kura pēc šķiršanās no politikas ir izrādījusies nederīga darbam privātajos uzņēmumos, ir nācies atvadīties arī no valdes padomnieces posteņa Daugavpils reģionālajā slimnīcā.
„Esmu valdes padomniece Daugavpils slimnīcā, uz kuru braukāju. Kādu brīdi pastrādāju privātajā valsts aprūpē, bet sapratu – tas nav domāts man,” – tā I. Viņķele šīs vasaras beigās paziņoja dzeltenajā presē.
Pēc šīs atziņas Daugavpils reģionālajai slimnīcai tika nosūtīta virkne jautājumu par to, kādus pakalpojumus, kādā formā un par kādu samaksu sniedz smagas finanšu krīzes skartajai veselības aprūpes iestādei:
„1) kad I. Viņķele ir pieņemta darbā par valdes padomnieci Jūsu iestādē?
2) kāds atalgojums ir noteikts I. Viņķelei?
3) kas pieņēma darbā I. Viņķeli?
4) kādi ir I. Viņķeles darba pienākumi? Pievienojiet atbildei amata aprakstu.
5) kāds ir I. Viņķelei noteiktais darba laiks?
6) kāda ir I. Viņķelei noteiktā darba diena?
7) kāda bija Jūsu iestādes nepieciešamība pēc valdes padomnieka? Kas, kad un kā šo nepieciešamību fiksēja?
8) kādi ir I. Viņķeles darba rezultāti kopš stāšanās darbā?
9) kas apmaksā I. Viņķeles transporta izdevumus uz Daugavpili un atpakaļ un uzturēšanās izdevumus Daugavpilī? Ja apmaksātājs ir Jūsu iestāde, miniet šos izdevumus kopš I. Viņķeles stāšanās darbā.”
Pēc ilgas kavēšanās atbildi beidzot sniedza SIA „Daugavpils reģionālā slimnīca” valdes loceklis Grigorijs Semjonovs, taču izrādījās, ka viss, kas saistīts ar I. Viņķeles darbošanos šajā veselības aprūpes iestādē, ir ļoti slepens:
„SIA „Daugavpils reģionālā slimnīca” atbildot uz Jūsu 2023.gada 8.septembra pieprasījumu informē, ka sadarbība starp Ilzi Viņķeli un SIA „Daugavpils reģionālā slimnīca” tika nodibināta uz uzņēmuma līguma pamata 2023.gada 16.martā un turpinājās līdz 2023.gada 15 augustam.
Sadarbība uzņēmuma līguma ietvaros paredzēja nodrošināt konsultatīvo palīdzību slimnīcas darbības turpināšanai un attīstības veicināšanai, stratēģiski svarīgo mērķu noteikšanai un sasniegšanai, kā arī slimnīcas interešu pārstāvēšana.
Uzņēmuma līgums nenodibina darba tiesiskās attiecības un līdz ar to, arī neparedz nekādu papildus izdevumu (tajā skaitā transporta vai uzturēšanas izdevumus) kompensāciju.
Uzņēmuma līgums paredz abpusējas konfidencialitātes prasības, kuras paliek spēkā arī pēc līguma darbības termiņa beigām, šajā sakarā tajā norādīto informāciju bez otras puses saskaņojuma SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” izpaust nevar.”
Tiesa, skaidrs ir viens – I. Viņķeles darbošanās, nodrošinot „konsultatīvo palīdzību slimnīcas darbības turpināšanai un attīstības veicināšanai, stratēģiski svarīgo mērķu noteikšanai un sasniegšanai”, noveda pie tā, ka oktobra sākumā kļuva zināms, ka arī pats G. Semjonovs ir iesniedzis atlūgumu.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
