Viņķele ir izrādījusies nederīga un nespējīga arī padomnieces amatam Daugavpils slimnīcā
PIETIEK12.11.2023.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Bijušajai veselības ministrei Ilzei Viņķelei, kura pēc šķiršanās no politikas ir izrādījusies nederīga darbam privātajos uzņēmumos, ir nācies atvadīties arī no valdes padomnieces posteņa Daugavpils reģionālajā slimnīcā.
„Esmu valdes padomniece Daugavpils slimnīcā, uz kuru braukāju. Kādu brīdi pastrādāju privātajā valsts aprūpē, bet sapratu – tas nav domāts man,” – tā I. Viņķele šīs vasaras beigās paziņoja dzeltenajā presē.
Pēc šīs atziņas Daugavpils reģionālajai slimnīcai tika nosūtīta virkne jautājumu par to, kādus pakalpojumus, kādā formā un par kādu samaksu sniedz smagas finanšu krīzes skartajai veselības aprūpes iestādei:
„1) kad I. Viņķele ir pieņemta darbā par valdes padomnieci Jūsu iestādē?
2) kāds atalgojums ir noteikts I. Viņķelei?
3) kas pieņēma darbā I. Viņķeli?
4) kādi ir I. Viņķeles darba pienākumi? Pievienojiet atbildei amata aprakstu.
5) kāds ir I. Viņķelei noteiktais darba laiks?
6) kāda ir I. Viņķelei noteiktā darba diena?
7) kāda bija Jūsu iestādes nepieciešamība pēc valdes padomnieka? Kas, kad un kā šo nepieciešamību fiksēja?
8) kādi ir I. Viņķeles darba rezultāti kopš stāšanās darbā?
9) kas apmaksā I. Viņķeles transporta izdevumus uz Daugavpili un atpakaļ un uzturēšanās izdevumus Daugavpilī? Ja apmaksātājs ir Jūsu iestāde, miniet šos izdevumus kopš I. Viņķeles stāšanās darbā.”
Pēc ilgas kavēšanās atbildi beidzot sniedza SIA „Daugavpils reģionālā slimnīca” valdes loceklis Grigorijs Semjonovs, taču izrādījās, ka viss, kas saistīts ar I. Viņķeles darbošanos šajā veselības aprūpes iestādē, ir ļoti slepens:
„SIA „Daugavpils reģionālā slimnīca” atbildot uz Jūsu 2023.gada 8.septembra pieprasījumu informē, ka sadarbība starp Ilzi Viņķeli un SIA „Daugavpils reģionālā slimnīca” tika nodibināta uz uzņēmuma līguma pamata 2023.gada 16.martā un turpinājās līdz 2023.gada 15 augustam.
Sadarbība uzņēmuma līguma ietvaros paredzēja nodrošināt konsultatīvo palīdzību slimnīcas darbības turpināšanai un attīstības veicināšanai, stratēģiski svarīgo mērķu noteikšanai un sasniegšanai, kā arī slimnīcas interešu pārstāvēšana.
Uzņēmuma līgums nenodibina darba tiesiskās attiecības un līdz ar to, arī neparedz nekādu papildus izdevumu (tajā skaitā transporta vai uzturēšanas izdevumus) kompensāciju.
Uzņēmuma līgums paredz abpusējas konfidencialitātes prasības, kuras paliek spēkā arī pēc līguma darbības termiņa beigām, šajā sakarā tajā norādīto informāciju bez otras puses saskaņojuma SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” izpaust nevar.”
Tiesa, skaidrs ir viens – I. Viņķeles darbošanās, nodrošinot „konsultatīvo palīdzību slimnīcas darbības turpināšanai un attīstības veicināšanai, stratēģiski svarīgo mērķu noteikšanai un sasniegšanai”, noveda pie tā, ka oktobra sākumā kļuva zināms, ka arī pats G. Semjonovs ir iesniedzis atlūgumu.
Seko mums 
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
