Viņķele ir izrādījusies nederīga un nespējīga arī padomnieces amatam Daugavpils slimnīcā
PIETIEK12.11.2023.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Bijušajai veselības ministrei Ilzei Viņķelei, kura pēc šķiršanās no politikas ir izrādījusies nederīga darbam privātajos uzņēmumos, ir nācies atvadīties arī no valdes padomnieces posteņa Daugavpils reģionālajā slimnīcā.
„Esmu valdes padomniece Daugavpils slimnīcā, uz kuru braukāju. Kādu brīdi pastrādāju privātajā valsts aprūpē, bet sapratu – tas nav domāts man,” – tā I. Viņķele šīs vasaras beigās paziņoja dzeltenajā presē.
Pēc šīs atziņas Daugavpils reģionālajai slimnīcai tika nosūtīta virkne jautājumu par to, kādus pakalpojumus, kādā formā un par kādu samaksu sniedz smagas finanšu krīzes skartajai veselības aprūpes iestādei:
„1) kad I. Viņķele ir pieņemta darbā par valdes padomnieci Jūsu iestādē?
2) kāds atalgojums ir noteikts I. Viņķelei?
3) kas pieņēma darbā I. Viņķeli?
4) kādi ir I. Viņķeles darba pienākumi? Pievienojiet atbildei amata aprakstu.
5) kāds ir I. Viņķelei noteiktais darba laiks?
6) kāda ir I. Viņķelei noteiktā darba diena?
7) kāda bija Jūsu iestādes nepieciešamība pēc valdes padomnieka? Kas, kad un kā šo nepieciešamību fiksēja?
8) kādi ir I. Viņķeles darba rezultāti kopš stāšanās darbā?
9) kas apmaksā I. Viņķeles transporta izdevumus uz Daugavpili un atpakaļ un uzturēšanās izdevumus Daugavpilī? Ja apmaksātājs ir Jūsu iestāde, miniet šos izdevumus kopš I. Viņķeles stāšanās darbā.”
Pēc ilgas kavēšanās atbildi beidzot sniedza SIA „Daugavpils reģionālā slimnīca” valdes loceklis Grigorijs Semjonovs, taču izrādījās, ka viss, kas saistīts ar I. Viņķeles darbošanos šajā veselības aprūpes iestādē, ir ļoti slepens:
„SIA „Daugavpils reģionālā slimnīca” atbildot uz Jūsu 2023.gada 8.septembra pieprasījumu informē, ka sadarbība starp Ilzi Viņķeli un SIA „Daugavpils reģionālā slimnīca” tika nodibināta uz uzņēmuma līguma pamata 2023.gada 16.martā un turpinājās līdz 2023.gada 15 augustam.
Sadarbība uzņēmuma līguma ietvaros paredzēja nodrošināt konsultatīvo palīdzību slimnīcas darbības turpināšanai un attīstības veicināšanai, stratēģiski svarīgo mērķu noteikšanai un sasniegšanai, kā arī slimnīcas interešu pārstāvēšana.
Uzņēmuma līgums nenodibina darba tiesiskās attiecības un līdz ar to, arī neparedz nekādu papildus izdevumu (tajā skaitā transporta vai uzturēšanas izdevumus) kompensāciju.
Uzņēmuma līgums paredz abpusējas konfidencialitātes prasības, kuras paliek spēkā arī pēc līguma darbības termiņa beigām, šajā sakarā tajā norādīto informāciju bez otras puses saskaņojuma SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” izpaust nevar.”
Tiesa, skaidrs ir viens – I. Viņķeles darbošanās, nodrošinot „konsultatīvo palīdzību slimnīcas darbības turpināšanai un attīstības veicināšanai, stratēģiski svarīgo mērķu noteikšanai un sasniegšanai”, noveda pie tā, ka oktobra sākumā kļuva zināms, ka arī pats G. Semjonovs ir iesniedzis atlūgumu.
Seko mums 
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
Imants Freibergs bija cilvēks ar retām īpašībām, tādām, kas sevi neafišē skaļi, bet ir jūtamas ikvienam, kam laimējās viņu satikt.
Tā vēsture jau kāda - pēc WW2 dolārs kļuva par valūtu dievu, jo to balstīja zelts. ASV piederēja aptuveni 70% visa pasaules zelta. Dolārs kļuva ļoti populārs, to vajadzēja visiem, attiecīgi pamazām drukāja.
Lasu par skandālu, kas pirms dažām dienām izraisījās starp krievu politiskās emigrācijas pārstāvjiem – Vladimiru Kara-Murzu no vienas puses un Gariju Kasparovu no otras. Cēloņi – dažādas pieejas, kā cīnīties pret Putina diktatūru - militāri ar ieročiem rokās Ukrainas pusē vai legāli - cerot uz “vēlēšanām” un ‘labo krievu” miermīlīgiem protestiem. “Kam pieder Krima” ir šī konflikta atslēgas vārdi. Domāju, ka sava loma konfliktā ir arī emigrantu cīņai par Rietumu grantiem.
