Viņkele mēģina noklusēt Rubesas izraudzīšanās apstākļus un jautājumu par „izcilās menedžeres” izglītības dokumentiem
PIETIEK24.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iespējams, cerot, ka „negadījums” sevi būs izsmēlis, veselības ministre Ilze Viņķele mēģina noklusēt to, kuras īsti bija tās personas, kas pēc „caurspīdīgā un atklātā” konkursa noslēguma no finālā izvirzītajiem 11 kandidātiem uz valsts slimnīcu padomju locekļu posteņiem izraudzījās „īstos”, un kādus tieši izglītības dokumentus konkursā iesniedza „izcilā starptautiskā līmeņa menedžere” Baiba Rubesa.
Kā zināms, februāra sākumā atklājās, ka neveiksmīgajai RB Rail AS valdes priekšsēdētājai un tāpat bijušajai AS Latvenergo padomes loceklei B. Rubesai dividendes ir atnesusi piesliešanās Attīstībai/Par! – ar savas politkompanjones, veselības ministres I. Viņķeles palīdzību viņa gandrīz tika pie vietas P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas padomē.
Taču pēc skaļas sabiedrības neizpratnes un iesnieguma nosūtīšanas Ģenerālprokuratūrai B. Rubesa no vietas pie „siles” bija spiesta atteikties, paziņojot, ka viņa „respektējot šogad likumā iekļauto normu, kas paredz 24 mēnešu "atdzišanas periodu" politisko partiju amatpersonām”.
Kandidējot uz vietu slimnīcas padomē, B. Rubesa gan šo normu nebija respektējusi, un tāpat to nebija ņēmusi vērā arī dārgi apmaksātā personāla atlases kompānija un nominācijas komisija, kuras vadībā bija Veselības ministrijas ierēdņi. Tieši uz šīs normas pārkāpumu bija norādīts iesniegumā Ģenerālprokuratūrai.
Veselības ministrija, izsludinot konkursu uz valsts slimnīcu padomju locekļu amatiem, oficiālajā publikācijā izdevumā Latvijas Vēstnesis bija noteikusi arī šādu padomes locekļa amata kandidātiem izvirzāmo obligāto minimālo prasību - atbilstība Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31.panta ceturtās daļas prasībām.
Savukārt šī nesen pieņemtā likuma norma noteic, ka pārvaldes vai padomes locekļa kandidātu nedrīkst izvirzīt personu, kura ir vai pēdējo 24 mēnešu laikā līdz pieteikumu iesniegšanas gala termiņa datumam publiskas kandidātu pieteikšanās procedūras ietvaros ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona.
B. Rubesa šai normai neatbilda, jo pagājušajā gadā bija ievēlēta partijas Kustība „Par!” pārskata padomē, kas ir „Kustības saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcija un tā kontrolē Kustības institūciju pieņemto lēmumu atbilstību statūtiem un programmai, Kustības finansiālo darbību un Ētikas kodeksa ievērošanu”.
No Ģenerālprokuratūras atbildes izrietēja, ka, atsakoties no kārotās vietas padomē, B. Rubesai izdevies izvairīties no kriminālprocesa pati un no tā pasargājusi arī savus bīdītājus. „Iesniegumā norādītā persona nav izraudzīta par minētās slimnīcas padomes locekli,” lēmumu nesākt kriminālprocesu lakoniski pamatoja Ģenerālprokuratūra.
Taču atklāts palika jautājums – kuras tad īsti bija personas, kas no konkursa finālā izvirzītajiem kandidātiem izvēlējās „īstos”, B. Rubesas gadījumā tīši vai netīši ignorējot likuma normas. Ir aizdomas, ka šo personu vidū noteicošā loma ir bijusi tieši I. Viņķelei.
Tā kā ne ministrijas preses pārstāvji, ne arī pati veselības ministre nav vēlējušies labprātīgi sniegt atbildes šai saistībā, pašlaik Veselības ministrijai ir nosūtīts oficiāls informācijas pieprasījums ar šādiem jautājumiem:
„1) vai nominācijas komisijas dalībnieki un tās priekšsēdētājs – Veselības ministrijas darbinieki – pārbaudīja visu pretendentu atbilstību konkursa nolikumā izvirzītajām prasībām? Kā tieši notika šī pārbaude?
2) ar ko skaidrojams, ka šīs pārbaudes ietvaros netika pārbaudīts, vai pretendenti pēdējo 24 mēnešu laikā nav bijuši politisko partiju amatpersonas? Kuri konkrētie komisijas dalībnieki ir atbildīgi par šo nolaidību? Kāda ir personāla atlases kompānijas atbildība par šo nolaidību? Vai saistībā ar šo nolaidību tiks samazināta personāla atlases kompānijas saņemtā summa par tās sniegtajiem pakalpojumiem?
3) no publiskotās prezentācijas par pretendentu atlasi nekļūst skaidrs, kas bija personas, kuras no finālā izvirzītajiem 11 kandidātiem izraudzījās tos, kuri apstiprināmi par slimnīcu padomju locekļiem. Miniet katras no šīm personām vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu un kritērijus, pēc kuriem šīs personas izraudzījās kandidātus, kuri apstiprināmi par slimnīcu padomju locekļiem.”
Turklāt saistībā ar B. Rubesas izvirzīšanu augstajam valsts amatam ir neskaidrības arī saistībā ar to, kādu tieši izglītību viņa patiesībā ir ieguvusi un vai nominācijas komisijai ir iesniegusi to apliecinošus dokumentus. Šī iemesla dēļ Veselības ministrijai adresētajā informācijas pieprasījumā ir iekļauts arī šāds jautājums:
„4) kādu tieši izglītības dokumentu iesniedza pretendente Baiba Rubesa? Miniet šī dokumenta veidu, izsniegšanas datumu, izsniegšanas vietu, izsniedzēju un informāciju, kas tajā minēta.”
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
